Oktobrī Igaunijā notiks vietējo pašvaldību vēlēšanas, bet jau tagad priekšvēlēšanu kaislības sit augstu vilni. Par tām “Ziemeļlatvijai” pastāstīja Valgas apriņķa laikraksta “Valgamaalane” redaktors Jāns Raps.
Reklamējas, kā māk
To varēja redzēja arī aizvadītajā sestdienā, kad Valgā notika māju kafejnīcu diena, kurā ne tikai Valgas iedzīvotāji, bet arī valcēnieši tika aicināti nobaudīt igauņu ceptās kūkas, atspirdzinošos dzērienus un citus labumus. Māju kafejnīcu saimnieki dusmojas uz viesnīcas “Metsa” īpašnieku, jo viņš pankūkas un biezpiena plācenīšus dalījis bez maksas. Tas darīts ar nolūku, jo uzņēmējs kandidē gaidāmajās vēlēšanās.
Laukumā pie lielveikala “Maxima” savu kafejnīcu bija atvēruši arī Centrālās partijas pārstāvji, bet šīs kafejnīcas apmeklētājiem par cienastu bija jāmaksā. Taču apmeklētājos visnotaļ lielu nepatiku izraisījis kāds Igaunijas parlamenta deputāts, kurš dziedājis. Viņam tas neesot diez cik labi izdevies.
Taču, izvērtējot šo pasākumu, J. Raps atzīst, ka, salīdzinot ar aizvadīto gadu, diena bijusi ļoti jauka un apmeklētāju vairāk. Viņš ar draugiem pabijis arī kafejnīcā, kura bija atvērta Valkas novada bērnu un jauniešu centrā “Mice”. Viņiem šķitis interesanti, ka kafejnīcas saimniece aicinājusi apmeklētājus atbildēt uz jautājumiem, ar ko latvieši atšķiras no igauņiem. Jāns smejas, ka draugs uzrakstījis, ka latvieši ir daudz laipnāki un dāsnāki, jo “Micē” cienasts bijis bez maksas.
Aicina apmeklēt lauku sētas
Šo svētdien visā Igaunijā jau trešo gadu pēc kārtas durvis vērs 279 lauku saimniecības, kurās apmeklētāji varēs iepazīties un apskatīt, kā dzīvo un saimnieko igauņi, kuri iztiku pelna ar lauksaimniecību un lopkopību. Valgas apriņķī varēs aplūkot 19 šādas vietas. Visvairāk to būs Sangastes apkārtnē, kur jau izsenis kādreizējais Sangastes pils saimnieks Bergs audzējis rudzus un bijis inovatīvs lauksaimnieks. Joprojām Igaunijā ir rudzu šķirne ar nosaukumu ‘Sangaste’, un tai ir pat uzcelts piemineklis.
Sāk pieņemt gailenes
Kaimiņu avīzes veidotāji ievērojuši, ka Valgā aktīvi sāk rosīties gaileņu uzpircēji. Pirmie sēņotāji, kuriem izdevies nodot gailenes, par kilogramu sēņu saņēma piecus eiro. Pamazām cena krītoties, pašlaik kilogramu gaileņu var nodot par 4 līdz 4,30 eiro. J. Raps uzskata, ka sēņu iepirkšana vēl nonotiek tik aktīvi, bet tie, kuri ar to pelna iztiku, jau sākuši aktīvi piepelnīties. Diemžēl ar melleņu lasīšanu, izmantojot ogu kombainus, šovasar būs kā būs, jo ogu gan igauņu, gan Latvijas puses mežos ir salīdzinoši maz.