Jāatzīst, ka Valkā nav daudz apskates objektu, kur doties un izbaudīt Ziemeļlatvijas ainavu. Viena no vietējo un tūristu iecienītām vietām ir vēsturiskais Putras kalns, kas atrodas pie Pedeles upes un arī Latvijas – Igaunijas robežas.
“Ziemeļlatvija” katru vasaru raksta par to, ka šis objekts diemžēl netiek pienācīgi kopts. Raizes sagādā ne tikai zāles pļaušana, bet arī pats kalns un regulāri salauztās kāpnes, kā arī dēļu taka, kas atrodas otrā upes krastā tuvāk Rīgas ielai. Ierosmi doties apskatīt Putras kalnu deva ieraksts laikraksta portālā www.ziemellatvija.lv.: “Kāpnes uz lapeni Putras kalnā ir nolietotas un nezālēm apaugušas. Tās ir kapitāli jāremontē un jārestaurē, lai nebūtu kauns no pilsētas viesiem. Vietām trūkst margu, mežrožu zari lien acīs. Reāls kauna traips. Labāk lai tad tāda objekta nebūtu.”
Piektdien “Ziemeļlatvija” devās uz Putras kalnu, un diemžēl jāatzīst, ka rakstītājam ir liela daļa taisnības. Nenoliedzami, šāda objekta uzturēšana prasa cilvēku resursus, finansiālu ieguldījumu, regulāru, pacietīgu darbu un vēlmi šo objektu turēt nevainojamā kārtībā. Redzētais apšauba cerības, ka te kādreiz varētu būt citādāk, jo pārāk ilgi turpinās nebūšanu virkne un pašvaldības atbildīgo amatpersonu atrunas par to, kāpēc nevar izdarīt to vai šito.
Sarunā ar Valkas novada domes izpilddirektora vietnieku Gunti Bašķi noskaidrojās, ka viņš zina, kāds pašlaik izskatās Putras kalns, bet īsti tam neredz risinājumu. Lielu akmeni viņš met arī abu kaimiņpilsētu iedzīvotāju lauciņā, jo kalna galā esošo koka lapenīti ar soliņiem iecienījuši tā saucamie tusētāji, kuri, jāatzīst, bieži vien uzvedas kā pašas īstākās cūkas. Aizvadītās piektdienas rītā varēja redzēt, ka bijusi svētku svinēšana, par to liecināja ne tikai pārpildītā atkritumu urna, bet arī pie tās samestie atkritumi. Turklāt blakus lapenei ir kurināts ugunskurs.
Pašvaldības atbildīgā struktūrvienība mēģina sakopt lapenes apkārtni, izpļaut plašo teritoriju ap upi, bet, lai nopļautu pašu kalnu un patrepi, tas ir gana sarežģīti izdarāms. Pēc G. Bašķa teiktā situāciju sarežģī arī tas, ka lapenē naudas trūkuma dēļ nav uzstādīta videonovērošana, kas ļautu sekot līdzi sabiedriskajai kārtībai. Pašvaldība esot uzstādījusi videokameru butaforijas, bet tās pēc pavisam īsa laika bija sabojātas.
“Regulāri notiek cīņa ar vandaļiem. Nesen konstatējām, ka ir nolauztas margas un no tām uzkurināts ugunskurs. Labi, ka tuvējo māju iedzīvotāji regulāri ziņo par notiekošo Putras kalnā,” atzīst pašvaldības amatpersona. Blakus Pedeles dabas takai dzīvo Ingrīda Vilne, kura katru dienu pastaigājas ar saviem četrkājainajiem draugiem un redz postažu, ko atstāj ne tikai vietējie tā saucamie saules brāļi, bet arī makšķernieki. Ingrīda ievērojusi, ka atkritumu urnu vietā pa vējam plivinās atkritumu maisi, kas uzsprausti uz diviem mietiem. Uzpūšot stiprākam vējam, maisi tiek iepūsti ne tikai krūmos vai upes krasta biezajās niedrēs, bet arī upē. Turklāt Ingrīda ilgu laiku neesot redzējusi nevienu sētnieku, kas salasītu izmētātās tukšās pudeles, burkas, papīrus un citas drazas. Pērn Ingrīda kopā ar dzīvesdraugu regulāri vākuši atkritumus, bet šogad pēc viņa aiziešanas mūžībā valcēniete viena pati to vairs nedara. Kas attiecas uz zāles pļaušanu, Ingrīda iesaka to darīt ne tikai ar traktoru, bet arī ar trimmeri, jo traktors nevar nopļaut visu, kā vajag. Turklāt pļaujamā teritorija pie upes ir mitra, tāpēc traktors aiz sevis atstāj bedres.
