Vai Strenču novads nākotnē tiks sapludināts ar Valmieras pilsētu? Vai Valkas novads Latvijas kartē paliks viens pats, kamēr citi novadi sadarbosies? Cik cieša kļūs Smiltenes un Apes novadu draudzība? Šie ir daži no jautājumiem, uz kuriem atbildi līdz 1. septembrim var sniegt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pētījums par pašvaldību sadarbības teritoriju izveidi Latvijā.
Kamēr pētījums vēl ir procesā, Ministru prezidenta Māra Kučinska uzdevumā Strenču novada domē aizvadītajā nedēļā ieradās VARAM valsts sekretārs Rinalds Muciņš un citi ministrijas ierēdņi, lai uzklausītu novada deputātu viedokļus par pašvaldību sadarbības teritoriju izveidi Latvijā, it īpaši Strenču un Valkas gadījumā. Sarunā piedalījās arī Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis, norādot sadarbības priekšrocības ar Valkas novadu.
Par ko tad ir runa? 2009. gadā veiktās administratīvi teritoriālās reformas rezultātā ir izveidotas ļoti atšķirīgas novadu pašvaldības, kurās dzīvo no 1000 līdz 34 000 iedzīvotāju, norāda VARAM. Vismaz 57 administratīvās teritorijas Latvijā neatbilst likumā noteiktajam novadu veidošanas kritērijam (vismaz 4000 iedzīvotāju novadā). Savukārt vairākos novados nav spēcīgu attīstības centru ar ekonomiskās izaugsmes potenciālu. Tas savukārt apgrūtina tālāko publiskās pārvaldes pilnveides procesu un kavē iespējas decentralizēt valsts pārvaldes uzdevumus un funkcijas.
Ņemot to vērā, VARAM turpina darbu pie 29 pašvaldību sadarbības teritoriju izveidošanas. Strenču novads atrodas vienā sadarbības teritorijā ar Valmieras pilsētu. Smiltenes novada sadarbības partneris ir Apes novads. Valkas novads palicis viens pats.
Lai mūsu novadu iedzīvotāji iegūtu konkrētāku priekšstatu, kas tad ir pašvaldību sadarbību teritorijas un vai tās izmainīs ierasto dzīvi novados, speciāli “Ziemeļlatvijai” interviju sniedz VARAM parlamentārais sekretārs Jānis Eglīts.
– Cik tālu šobrīd ir process ar pašvaldību sadarbības teritoriju izpēti un apzināšanu?
– Ministru kabinetā 3. maijā tika apstiprināts VARAM sagatavotais ziņojums par valsts administratīvi teritoriālo iedalījumu un valsts pārvaldes institūciju sadarbības teritoriju izveidi.
Līdz šā gada 1. septembrim ir jāizstrādā likumprojekts par sadarbības teritorijām. Jau notikušas sarunas ar visām pašvaldībām, un šobrīd notiek sarunu process ar visām iesaistītajām ministrijām.
Te gan jāatzīmē, ka ministriju viedoklis atsevišķos gadījumos vairāk skatās uz tādu skarbāku metodi kā reformu, taču mēs joprojām uzskatām, ka labākais veids varētu būt sadarbības teritorijas. Pašvaldībās šo teritoriju ietvaros būtu jāpierāda tas, ka viņas var sadarboties un efektīvi risināt jautājumus. Pavisam nesen notikušais ugunsgrēks Jūrmalā ir viens no tādiem apliecinājumiem, ka būtu nepieciešams veidot sadarbības teritorijas, sadarbības iestādes, lai iesaistītu pēc iespējas kompetentākus un spēcīgākus cilvēkus kas spēj pieņemt pareizos lēmumus.
Kad likumprojekts par pašvaldību sadarbības teritorijām tiks sagatavots, to izskatīs Ministru kabinetā, un, ja tas gūs pārējo ministru atbalstu, tad tiks virzīts uz Saeimu, kur to skatīs trijos lasījumos.
– Ja Saeima šo likumu apstiprina, kas tālāk gaida Latvijas novadu pašvaldības – brīvprātīga sadarbība vai piespiedu apvienošanās?
– Ja ir likums, tādā gadījumā mēs varam runāt par brīvprātību stipri nosacīti. Ņemot vērā mūsu likumus, pašvaldībām būs noteikti pienākumi sadarboties konkrētās jomās, veidot sadarbības iestādes un kopīgi risināt jautājumus likumā noteiktajās jomās. Protams, to varēs darīt arī plašākā apjomā. Šobrīd jau ļoti daudzas pašvaldības sadarbojas, un šī sadarbība notiek ļoti veiksmīgi, bet ir tomēr pašvaldības, kuru dēļ ir jāiet un jāmaina likums.
– Problēmas ir mazās pašvaldības, kur ir maz iedzīvotāju?
– Tai skaitā. Galvenais mērķis ir tas, lai iedzīvotājs jebkurā Latvijas novadā saņemtu vienādu pakalpojumu. Lai nebūtu tāda situācija, ka iedzīvotājs kaut kur reģionā saņem sliktāku pakalpojumu nekā Pierīgā. Otrkārt, ir tādi jautājumi, kas iziet pāri viena novada robežu iedalījumam, un tur jau ir nepieciešama sadarbība. Tikai atsevišķos gadījumos tā nenotiek vai notiek ļoti apgrūtināti gan dažādu politisko uzskatu dēļ, gan cilvēcisko attiecību dēļ starp novadu vadītājiem. Ir arī trešais iemesls, kas Latvijā ir populārs, – savstarpējā konkurence, kad nekādā gadījumā nedrīkst parādīt, ka blakus novadā ir kaut kas labāks nekā mums. Tad notiek šī savstarpējā sacenšanās, domājot tikai par savu novadu un nedomājot par lielāku ainu kopumā.
– Kad tiks izveidotas pašvaldību sadarbības teritorijas, vai esošās novadu domes pastāvēs?
– Šobrīd, pēc mūsu piedāvājuma, jā (pastāvēs – redakcijas piezīme), bet, kā jau es minēju, ir atsevišķas valsts struktūras, kas uzskata, ka vajag runāt arī par reģionālo reformu.
– Strenču gadījumā iedzīvotāji raugās Valmieras virzienā, bet blakus esošā Valkas novada domes vadība labprāt sadarbotos ar Strenču novadu, lai sadarbības teritoriju kartē Valkas novads nepaliktu viens pats. Kas būs galvenais kritērijs, kas noteiks Strenču un Valkas novadu nākotni?
– Pēc sarunām ar Strenču novada domes priekšsēdētāju pagājušajā gadā, kad tikāmies Valmierā un pārrunājām šos jautājumus, Strenču novads tika fiksēts Valmieras sadarbības teritorijā kopā ar Valmieras pilsētu, un arī šobrīd nekas vismaz no ministrijas (VARAM – redakcijas piezīme) skatu punkta nav mainījies. Protams, tam, kāpēc šī sadarbības teritoriju veidošana noris tik gausi, viens no iemesliem ir mazo novadu bailes par to, ka kaut kādā veidā viņi nākotnē varētu tikt pārveidoti par vienu lielu novadu, un tā arī es šajā gadījumā tādā veidā varu izskaidrot Valkas rīcību, kad viņi par visām varītēm cenšas vēl kādu dabūt sev klāt. Bailes par šo tālāko soli ir, un es nedomāju, ka tas kādā brīdī mainīsies. Taču ir labs stāsts, kā Anglijā parkos veido taciņas. No sākuma iesēj zālīti un tad skatās, kā cilvēki staigā. Un tur, kur cilvēki staigā, tur arī pēc tam noliek celiņu. Ar to es gribu pateikt, ja šobrīd Strenču iedzīvotāji visas lietas jau kārto Valmieras pilsētā, tad būtu absolūti nepareizi viņam noteikt citu centru un mēģināt lauzt to iestaigāto ceļu. Tas pats attiecas uz šo jautājumu saistībā ar Valku. Ja cilvēki savus jautājumus kārto Valmierā, tad pēc visdziļākās būtības ir ļoti nepareizi mēģināt kaut kādā veidā lauzt un mēģināt likt darīt citādi.
– Ja Strenču novada sadarbības partneris ir Valmiera, tad tiešām pašvaldību sadarbības teritoriju gadījumā Valkas novads paliek viens pats?
– Jā, Valkas novads paliek viens pats, bet tas Latvijas gadījumā nebūtu unikāli. Arī Alūksnes novads paliek viens pats, tieši tāpat – arī Līvānu novads. Vienkārši tie kritēriji, pēc kā mēs skatāmies, galvenokārt ir tas, kā novads tiek galā ar saviem jautājumiem. Nevar neņemt vērā arī politisko faktoru, un Valkas novads ir pierobeža. Tur būtu jāstrādā uz to, lai iedzīvotājiem veicinātu gan attieksmi pret Latvijas valsti, gan arī piederības sajūtu savam novadam un arī līdzvērtīgi Latvijas valstij. Šajā visā ir arī politiskais jautājums iekšā. Taču ar varu šajā gadījumā nav doma mēģināt kādu piespiest uz sadarbību. Viss notiek sarunu procesā. Tiesa gan, tas, kas ir jāsaprot, ka iecirst kāju grīdā un pateikt – nē, es vispār ne ar vienu neiešu apvienoties, neiešu sadarboties –, tā gluži gan nevarēs. Tajā brīdī ieslēgsies šis likums. Bet tik ilgi, kamēr notiek sarunu process, domāju, varam runāt un risināt jautājumus pietiekami produktīvi. Noskaidrot par Strenčiem un Valku bija arī uzdevums no Ministru prezidenta. Mūsu speciālisti bija, novērtēja situāciju, un es domāju, tas viss arī tiks atspoguļots dokumentos.
– Cik zinu, Smiltenes novada sadarbības partneris ir Apes novads?
– Jā. Smiltenes novads ir tas novads, kuru gribētos uzteikt visas Vidzemes kontekstā. Smiltenes novads pēdējos gados uzrāda strauju izrāvienu, un varētu būt kā paraugs. Smiltene ar savu izrāvienu būtiski ir priekšā ļoti daudziem Latvijas novadiem. Šobrīd Smiltenes novadam jau notiek sadarbība ar Apes novadu vairākos jautājumos, un šī sadarbība arvien vairāk tiek stiprināta. Kā jau iepriekš teicu, šobrīd nav nekādas domas par obligāto apvienošanu, lai gan saistībā ar Smilteni un Api ir dzirdēti šādi iespējamie varianti. Bet tas paliek pašu pašvaldību ziņā.
viedokļi
Vents Armands Krauklis, Valkas novada domes priekšsēdētājs: – Ja pašvaldību sadarbība paliks tāda pati, kā līdz šim, tad šādu sadarbības teritoriju izveidošana dzīvē neko nemainīs. Valkas novads jau tagad sadarbojas ar Strenču novadu daudzās jomās, piemēram, sniedz Strenču novadam būvvaldes pakalpojumus. Valkas novada Centrālā bibliotēka veic metodisko darbu. Rīkojam abu novadu skolēniem kopīgas
mācību olimpiādes, konkursus mūzikā un sacensības sportā. Sadarbība ir abpusēji izdevīga, neviens uz to nav spiedis. Protams, liela daļa Strenču iedzīvotāju daudzus jautājumus risina Valmierā, taču tā bijis vienmēr, arī Valkas rajona laikā. Cita lieta ir tad, ja no šādām pašvaldību sadarbības teritorijām tiek veidots kaut kas cits. Tas būtu nepareizi no valstiskā viedokļa, ja Valkas novads šajā sadarbības teritoriju kartē paliktu viens pats. Vienmēr visos laikos, ņemot vērā atrašanos valstiski svarīgā teritorijā – pierobežā, teritorija ap Valku bijusi daudz lielāka, nekā tagadējā Valkas novada mērogs, un to izlēmuši ne jau vietējie cilvēki, bet tas izlemts valdības līmenī, paskatoties uz karti un loģiski domājot par attīstību. Arī mūsdienās ekonomiskajai sistēmai Valka – Valga lielāka teritorija nāktu par labu, piedevām ieguvēji būtu visi šīs teritorijas iedzīvotāji.
Jānis Pētersons, Strenču novada domes priekšsēdētājs: – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvjiem darīju zināmus iedzīvotāju aptaujas rezultātus par Strenču novada vēlamo sadarbības virzienu ar Valmieru un Valmieras novada pašvaldībām, jo to savās aptaujas anketās norādījuši 70 procentu respondentu. Mūsu novads atsevišķos jautājumos sadarbojas ar Valkas, Smiltenes, Beverīnas un Burtnieku novadiem, taču, ja šādas sadarbības teritorijas kartē tiek iezīmētas, tad noteicošais ir iedzīvotāju viedoklis, un tā ir virzība uz Valmieru. Upes pret kalnu neplūst. VARAM arī izteicu priekšlikumu, runājot un lemjot par sadarbības teritorijām, palikt pie jau sagatavotā lēmumprojekta, kurā Strenču novadam paredzēta sadarbība ar Valmieras reģiona pašvaldībām. Izteicām arī savu viedokli, ka pašvaldību sadarbību teritoriju skaitam Latvijā, mūsuprāt, vajadzētu būt nelielam (6-10). Šo sadarbības teritoriju ietvaros tad varētu loģiski plānot un īstenot arī valsts nozaru politiku tādās nozarēs kā izglītība, valsts drošība, veselība un medicīna, sociālā aizsardzība, sabiedriskais transports, ceļi un tamlīdzīgi. Tātad ļoti svarīgi ir, lai pašvaldību sadarbības teritorijas sakrīt ar nozaru politikas un pārvaldības teritoriālo iedalījumu valstī.
Tas ir valsts pārvaldes jautājums. Risinot šādi, atkrīt jautājums par to, cik Latvijā vajag novadus, vai tie ir lieli vai mazi, jo lietas tiktu kārtotas un sakārtotas.
Gints Kukainis, Smiltenes novada domes priekšsēdētājs: – Mūsu novads veido kopīgu sadarbības teritoriju ar Apes novadu. Jau sniedzam Apes novada domei pašvaldības policijas un būvvaldes pakalpojumus. Atbilstoši jaunajam Civilās aizsardzības likumam, abiem novadiem būs kopīga Civilās aizsardzības komisija un Civilas aizsardzības plāns. Te pat nav jautājums, ko katrs novads no tā iegūs vai zaudēs, jo ir skaidrs, ka novadi Latvijā ilgtermiņā nevarēs palikt tādā mērogā, ar tādu iedzīvotāju skaitu, kā tagad. Tāpēc vai nu kāds novads sadarbojas ar mums, vai arī mēs būsim tie, kuri sadarbojas. Kaut gan ņemot vērā to, ka par pašvaldību sadarbības teritorijām tiek runāts jau vairākus gadus, domāju, ka arī tagad straujas virzības uz priekšu nebūs. Tagad tiek fiksēta situācija, kurš novads ar kuru sadarbojas un ar ko ir atradis kopīgu valodu.
