Mērojot autoceļu no Smiltenes uz Valku, ceļmalā nevar nepamanīt interesantu ganāmpulku – lielākas un mazākas melnu un pelēcīgu kažoku īpašnieces, kuras ātrumā grūti atpazīt, tās ir kazas vai tomēr aitas. Devāmies uz Bilskas pagastu, lai noskaidrotu, kas ir šo piemīlīgo dzīvnieku saimnieki.
Izrādās, ka Bilskas pagasta “Silniekos” saimnieko Ligita Lāce ar savu dēlu. Ikdienā smiltenieši viņu var sastapt veikalā “Maxima”, bet no darba brīvais laiks ir veltīts uzņēmējdarbībai, kas aizsākās tieši pirms četriem gadiem. Tagad Ligita rūpējas par vairāk nekā 80 Romānovas un Haidšnukes šķirnes aitām, teķiem un mazajiem jēriņiem.
Pārsteigums no pirmā skatiena
Pirms četriem gadiem, kad Ligita nolēma sākt nodarboties ar aitkopību, viņa bija plānojusi iegādāties ne vairāk kā piecas aitas. “Doma radās tāpēc, ka mājas apkārtnē visur ir kūdra un purvains. Traktors virsū netiek, tāpēc mums ir problēmas ar appļaušanu, pavasarī līdz potītēm ir ūdens. Sākumā gribējām nopirkt aitas, lai noganītu šīs platības,” atceras Ligita. Bet, aizbraucot pēc nolūkotajām aitu mātēm, izrādījies, ka tās līdz mašīnai jānes kalnā. Tā nu iecerētais darījums nav noticis, bet uz Bilsku atvesti 20 jēri, kurus pārvietot problēmu nebijis. Bilskēniete smej, ka pirmo reizi esot redzējusi aitas tādā izskatā. Saimniekošana uzsākta bez jebkādas iepriekšējas pieredzes, telpu sagatavošanas un barības rezervēm. Tomēr viss noritējis veiksmīgi, un pašlaik viņa kopā ar savu četrpadsmitgadīgo dēlu rūpējas jau par 88 aitu ganāmpulku.
“Pa nullēm” nav
Sākumā saimniece aitas cirpusi ar parastajām dzirklēm, tagad iegādāta elektriskā mašīna. Sākumā vilna pēc apstrādes sanākusi tāda, ka noderējusi spilvenu pildījumam. Šogad jau Ligita plāno, ka daļu pārstrādās arī dzijā. Bilskēniete realizē arī gaļu, kas šīm šķirnēm ir atšķirīga no ierastajām Latvijas laukos audzētajām. Mazāk ir tauku, tāpēc izpaliek specifiskā piegarša. Gaļa pārtop konservos un desās, par noietu nevar sūdzēties, tāpēc ieguldītā nauda pamazām nāk atpakaļ, un saimniece jau var sākt plānot arī peļņu.
Sakāmvārdiem
ne vienmēr var ticēt
Aitkope strikti iebilst pret stereotipu – stulbs kā aita. Aita ir ļoti gudrs dzīvnieks – parādīs visas kopēja kļūdas, piemēram, kas pieļautas taisot aploku. Tāpat nāks pēc palīdzības un svešiem rokā nedosies. Saimniece pastāsta kādu atgadījumu: “Kad aitiņai ir grūti, viņa sauc palīgā. Mums bija viena, kura kliboja. Viņas vēl nebija pieradušas pie mums, jēriņš arī vēl mazs, pienāk klāt, paceļ kāju, apmēram tā: “Nu paskaties, kas man te par vainu!” Akmentiņš iespiedies bija. Kad aitiņai ir grūti, viņa saprot, ka cilvēks palīdzēs.”
Nākotnes plāni
Septembra sākumā Rīgā, Brīvdabas muzejā, norisināsies “Seno amatu diena”. Turp dosies arī Bilskas ganāmpulka pārstāvji – ragaina aitiņa ar jēriem un teķis. “Tā šķirne nav īpaši izplatīta Latvijā, un par to daudzi nezina. Varētu arī jēru pircēji uzrasties,” plāno saimniece. Vēl jāpiebilst, ka Ligitu gan Bilskā, gan Smiltenes pusē daudzi pazīst arī kā īstas lauku tortes prasmīgu cepēju. Viņa arī atklāj, ka labprāt pie sevis uzņem ģimenes, kuras vēlas aitas aplūkot klātienē un samīļot mazos jēriņus. Pirms viesošanās gan iepriekš jāsazinās, jo svešiem vieniem pašiem pa saimniecību klejot nevajadzētu – aitas paslēpsies, bet mājas modri sargā suns, kurš labsirdīgs ir tikai saimnieku klātbūtnē.
