Čaklākie dārzkopji jau ir nobaudījuši šās vasaras pirmo kabaču ražu, bet tiem, kuri stādiņu vai sēklu zemē lika pavēlāk, vēl ir laiks pāršķirstīt recepšu grāmatas. Šoreiz piedāvāju vienu ideju ierosmei.
Nav ko liegties, arī mūsmājās pirmie kabacīši parasti tiek sagatavoti tradicionālajā un vienkāršākajā veidā – šķēlītēs, milti, ola un uz pannas. Taču pienāk brīdis, kad tas apnīk un jāsāk domāt, kā dažādot ēdienkarti. Ierosmei kāda recepte, kur vienkāršo kabaci var celt pat viesību galdā.
Kamēr kabači vēl nav pārauguši un sēklas nav pamanāmas, ņem divus kabačus (kopā ap 500 g). Ja savā dārzā auguši, var lietot ar visu mizu, veikalā pirktajiem tā gan noteikti jānomizo. Kabačus sarīvē uz rupjās rīves, ieliek sietiņā un nospaida lieko sulu. Bļodā ieber ap 200 gramu miltu, tējkaroti cepamā pulvera un pustējkaroti sāls, kārtīgi samaisa. Tad pievieno divus olu dzeltenumus un visbeidzot sarīvētos kabačus. Samīca mīklu. Olu baltumiem pieber naža galu sāls un saputo stingrās putās, tad iecilā sagatavotajā mīklā.
Masu izklāj cepampannā uz ietaukota cepampapīra, pārkaisa ar vegetu vai kādu līdzīgu garšvielu. Liek sakarsētā cepeškrāsnī 180 grādos, cep aptuveni pusstundu, kamēr gatava. Izņem no krāsns un noliek atdzist.
Uz rupjās rīves sarīvē divus lielus burkānus (var pievienot arī vienu kubiciņos sagrieztu sīpolu, bet tādā gadījumā jāsāk cept ar to, jo burkānus līdz galam mīkstus neizsutina), apcep eļļā, pievieno maltus melnos piparus un sāli pēc garšas. Saputo 300 līdz 400 gramu saldo krējumu.
Atdzisušo kabača pamatni atdala no cepampapīra un apgriež otrādi. Pārsmērē ar putukrējumu un pārkaisa ar atdzisušiem saceptajiem burkāniem. Uzmanīgi satin ruletē, ietin cepampapīrā un liek ledusskapī uz vismaz četrām stundām, lai sastingst.
Pasniedz ar adžiku un svaigiem tomātiem (vai kečupu, ja adžika šķiet par pikantu).
Nenovērtēts brīnumaugs?! Der izmēģināt
Vairākkārt gan dažādās grāmatās, gan tagad arī internetā esmu manījusi pieminam tā saucamo Ivana tēju jeb krieviski “Ivan čai”. Latvijā šo sētmalēs un pļavu malās redzamo augu dēvējam par ugunspuķi.
Runā, ka tai patīkot augt vietās, kur plosījies uguns, bet varbūt drīzāk nosaukums cēlies no to skaistajiem, slaidajiem sarkanīgajiem ziedu kārtojumiem lakstu galos. Aprakstos var uzzināt, ka augs satur dzelzi, titānu, niķeli, varu, mangānu, molibdēnu, boru, kāliju, kalciju, nātriju, litiju un daudzus citus elementus. Kā arī pektīnus, biflafonīdus un miecvielas. B grupas vitamīni un askorbīnskābe procentuāli tajā ir vairāk nekā citrusaugos. Šo brīnumpuķi dēvē par enerģijas lādiņu. Tā palīdz pret galvas sāpēm, migrēnu, nomierina nervus, palīdz pret bezmiegu, kā arī to iesaka epilepsijas slimniekiem simptomu mazināšanai. Kā iedarbīgs antioksidants, tā labvēlīgi ietekmē arī kuņģa un zarnu traktu. Atceros, ka mana pilsētas kaimiņiene, kas nu jau aizsaulē, vasarās lūdza, lai viņai atved no laukiem ugunspuķu ziedu pušķīti. Tāpēc arī pati līdz šim vienmēr kaltēju tieši galotnītes un pēc tam izkaltušās ziedlapas pievienoju vīrusu laika tējai. Tomēr šovasar izmēģināšu variantu, kādā šo tēju sagatavo Krievijā, no kurienes tai radies nosaukums “Ivan čai”, kā arī nostāsti par tās brīnumainajām spējām. Vācieši pat esot iznīcinājuši veselu ciemu, kur zinātnieki pētījuši un gatavojuši no šā auga enerģijas dzērienu, kuru lietojuši karavīri. Īsumā sagatavošanas process ir šāds. Nobrauka ugunspuķei veselīgākās lapas no ziedu daļas uz leju līdz pusei. Noskalo ūdenī un pāris dienu žāvē jeb apvītina. Pēc tam lapas samaļ gaļas mašīnā un ievieto stikla vai māla traukā fermentēties. Sākumā masa smaržos pēc svaigi pļautas zāles, kad tā būs fermentējusies savā sulā, tā iegūst ziedu smaržu. Tad fermentācija būs beigusies un ilgāk glabāt nevajag, jo var ieskābt. Šis process ilgst līdz pusotrai diennaktij. Tad iegūto masu žāvē cepeškrāsnī 100 grādos aptuveni stundu, regulāri apmaisot. Cepeškrāsni vajadzētu nedaudz atvērt, lai izkļūst mitrums. Izkaltusi tā būs līdzīga parastajai melnajai tējai. Pagatavošana: aplej ar karstu ūdeni, ļauj 10 minūtes ievilkties un lieto.Vēlos piebilst, ka pati šo vēl neesmu pārbaudījusi, bet tas ir mans šās vasaras uzdevums. Tāpēc – varbūt vēl kāds vēlas eksperimentēt, izmēģiniet! Pēc tam varēsim sazināties, kā izdevies.
