Pēdējā laikā mūspusē vērojama iršu vēlme pa atvērtiem logiem ielidot telpās, tā cilvēkos radot ne tikai bailes no draudīgās zumēšanas, bet arī varbūtību tikt sadzeltam.
Mediķi norāda, ka cilvēkam pēc irša dzēliena var būt alerģiska reakcija. Tā var attīstīties ļoti strauji vai pat vairākas stundas pēc dzēliena. Bīstami var būt, ja kukainis iedzeļ sejā, kaklā, limfmezglos, elpošanas ceļos vai ja vienlaicīgi sadzeļ vairāki kukaiņi. Par smagu alerģisku reakciju var liecināt aizdusa, smakšana vai apgrūtinoša elpošana, samaņas traucējumi, reiboņi vai stipras galvassāpes, pēkšņas sāpes krūtīs, sirdsdarbības paātrināšanās, slikta dūša, vemšana, sāpes vēderā, ja pietūkums strauji veidojas ne tikai dzēliena vietā, bet tūska sākas arī uz sejas, kakla, rokām, mutē, rīklē un elpošanas ceļos. Ja pēc indīgo kukaiņu dzēliena veidojas izteikta alerģiska reakcija, kas apdraud dzīvību, nekavējoties jāizsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība, zvanot uz tālruni 113. Savukārt, ja pēc kukaiņa dzēliena nav izteikti alerģiskas reakcijas, bet māc šaubas un ir neziņa, kā rīkoties, būtu vēlams sazināties ar savu ģimenes ārstu. Darba dienās no pulksten 17 līdz 8, bet brīvdienās un svētku dienās visu diennakti var saņemt mediķu konsultāciju, zvanot uz ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni 66016001.
Aizvadītajās brīvdienās nepatīkamus brīžus piedzīvoja portāla www.ziemellatvija.lv redaktore Sarmīte Ozola. Rosoties pa māju, viņu rokās sadzēla, kā pati saka, pusbeigts irsis.
“Mani ir sadzēlušas 20 bites, un nekādas sekas tam nebija. Pēc irša dzēliena pacēlās temperatūra un sāpīgi sapampa roka,” stāsta kolēģe. Viņa uzskata, ka dzīvē īsti nebaidās ne no kā, bet no iršiem gan ir bail. Dzīvojot laukos, Sarmīte novērojusi, ka irsi cilvēkam var uzpūst stiprs vējš. Kukainis momentāni dzeļot un tas izskatoties līdzīgi kā darbojas adata. Turklāt, ja bite pēc dzēliena uzreiz nomirst, irsis dzīvo tālāk. Sarmīte aicina no šiem kukaiņiem īpaši uzmanīt mazus bērnus un vecus cilvēkus, jo sekas pēc dzēliena var būt neparedzamas.
“Ziemeļlatvija” Steidzamās medicīniskās palīdzības punktā Valkā uzzināja, ka šovasar iedzīvotājiem lielākas problēmas sagādā knišļi un dunduri, nevis irši, bites vai lapsenes. Viens no mediķiem stāsta, ka viņa maiņā pēc palīdzības vērsies kāds pacients, kuram pēc knišļu uzbrukuma koduma vieta bija ilglaicīgi sāpīgi sapampusi, turklāt niezēja. Pats dakteris piedzīvojis nepatīkamu atklāsmi pēc dundura koduma – niezēja un nepatīkami sāpēja četras dienas.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Vidzemes reģiona brigādes Valkas daļas komandieris Salvis Stepiņš informē, ka šovasar nav saņemts neviens iedzīvotāju palīgā sauciens, lai glābēji likvidētu iršu pūzni. Pirms došanās uz norādīto vietu, glābēji izvērtējot, vai šie kukaiņi tik tiešām rada apdraudējumu cilvēkiem. Piemēram, ja pūznis atrodas vietās, kur uzturas bērni vai arī irši iemājojuši tuvu mājām, pie logiem. S. Stepiņa pieredze liecina, ka ne vienmēr glābēji iznīcina pūzni. Tas notiek tikai tad, ja kukaiņu mājvieta atrodas nepieejamās vietās, piemēram, zem dēļiem. Ja vien ir iespējams, glābēji pūzni nogādā mežā. S. Stepiņš atkārtoti uzsver, ka katrs šāds gadījums tiek izvērtēts atsevišķi, strādājot uz vietas.
