Līga
Notikums ar prieku
Grozos ērti gulēja
Pelēkas dienas,
Bet man bija sauja
Patiesa prieka.
Dziļos zābakos iebēru
Un kabatās lielās,
Gāju pa dubļainu ceļu
Skumīgus ļaudis priecēt.
Prieks aši izlija
Kā pavasara lietus.
Dziesmās par puķēm
Pārvērtās tas.
Prieku kā spožas gaismiņas
Metu skumīgās acīs,
Nemaz nebija žēl,
Zaļš pavasaris tak.
Tik nezināju vienu,
Ka skumīgie ļaudis grib
Prieku ar pārsietu lenti
Un savilktiem mezgliem.
Ak, ja mēs, cilvēki,
Saprastu patiesu prieku,
Tad dzīves un vārdi
Kā krāšņas puķes
Sētā un sirdī augtu.
