Anita Anitīna
* * *
Smaids.
Un vairāk nekas nav vajadzīgs,
Pat ja apnicīgs lietus līst.
Pat ja auksti tik ļoti,
Ka jātinas villainēs,
Segās un lakatos…
Tas ir nieks!
Vissvarīgākais ikkatrā dienā
Un naktī, ja nenāk miegs,
Ir pasmaidīt.
Un nemanot uzplauks
Kā brīnuma puķe – prieks!
Un nemanot katrā smildziņā sīkā
Ne rasa, bet dimanti lāsos,
Un saullēkts ikkatru austošu dienu
Priecīgās krāsās krāsos.
Kā nemanot paies Līgo un Jāņi,
Gunskuri izdzisīs,
Bet paliks sirds kaktiņā
dziļi dziļi
Prieks,
Smaids ko būs iesējis.
* * *
Līgo, līgo! –
Ātri atnāk, vēl ātrāk projām iet,
Bet papardes sudraba ziedi,
Kas vienu nakti vien zied,
Tie paliek –
Ilgās un nostāstos
Kā brīnums, ko neaizsniegt,
Bet tam, kurš to ziedu redzējis,
Tas zied,
Visu mūžu tas zied.
