Līgo svētki ir vieni no latviešu gadskārtu svētkiem – vasaras saulgrieži, kas ik gadu tiek svinēti 21. jūnijā, kad ir gada visgarākā diena un īsākā nakts. Tomēr vairums ļaužu šos svētkus atzīmē ar klātu galdu, dančiem un dziesmām pie Jāņu ugunskura 23. jūnija vakarā, kad savu vārda dienu svin Līgas. Viena no šīs svētku dienas gaviļniecēm ir Smiltenes folkloras kopas “Rudzupuķe” vadītāja, lauku māju “Lejas Varicēni” saimniece Līga Krūmiņa-Krīgere.
“Jāņos mums ir savas tradīcijas – ar savām meitām Lindu un Elīnu aizejam uz pļavu, sapinam vainagus, sapošam māju, vīrs Thomas ar dēlu Luku sagādā meijas, lai var māju izrotāt. Ja ir laiks un vēlēšanās, iekuram pirtiņu, kur sasildīties, ja nu gadījumā līst kā pa Jāņiem. Reizēm vārām sieru un uzcepam pīrāgus, vienā gadā kopā ar vīru Thomasu un bērniem paši gatavojām rabarberu kvasu. 23. jūnijā cenšamies būt mājās, jo ir cilvēki, kuri brauc ciemos pie manis kā Līgas un kuriem patīk šos svētkus pavadīt laukos ar dziesmām, rotaļām un dejām. Tā jau ir Jāņu būtība – tie ir mūsu tautas svētki,” saka L. Krūmiņa-Krīgere.
Viņa ģimenē svētkus neuzstāj svinēt vasaras saulgriežos, galvenais, ka latvietis vispār līgo. “Svarīga ir kopības sajūta, būt atvērtiem vienam pret otru, iet rotaļās un galdā likt latviešu ēdienus. Vieni no īpašākajiem Jāņiem, ko atceros, bija studiju gados. Sākām svinēt laukos, bet pēc tam devāmies uz Smilteni, kur ciemojāmies no vieniem draugiem pie otriem. Tā agrāk bija pieņemts – iet no jāņuguns uz jāņuguni,” stāsta folkloras kopas vadītāja.
Lai lustīgāka līgošana, “Lejas Varicēnu” saimniece spēlē kokli vai akordeonu. Ģimenē jāņudziesmas dziedot visi, vienīgi vīrs tikai tās, kuras viņam patīk. Lai lustīga līgošana visiem laikraksta “Ziemeļlatvija” lasītājiem!
