Jūnijs ir izlaidumu laiks, īpašs 2016./2017. mācību gadā tas bija Smiltenes mākslas skolā. Izglītības iestādei šis bija divdesmitais izlaidums, kurā apliecības par profesionālās ievirzes izglītību “Vizuāli plastiskajā mākslā” 17 talantīgiem un radošiem skolas absolventiem. Vienlaikus mākslas skolā atklāja diplomdarbu izstādi, kuru vēl līdz
16. jūnijam ir iespēja apskatīt ikvienam interesentam.
Paviesoties mākslas skolā un aplūkot absolventu veikumu patiešām ir vērts, jo nevienu gadu audzēkņu veikums nav tik augstu novērtēts no Valkas mākslas skolas pedagogu un igauņu mākslinieka puses kā šoreiz.
Izrādās, ka šajā mācību gadā daudz kas noticis pirmo reizi. Smiltenes mākslas skolas skolotāja Ilze Brakovska atceras: “Septembrī vēl bija bažas, jo dažkārt ar viņiem bija grūti un dažs varētu arī nepabeigt, bet jau decembrī bija pirmais pārsteigums – netika uzrakstīta neviena parādzīme. Janvārī jau ar pirmajām nodarbībām pēdējā kursa audzēkņi tik ļoti koncentrējās noslēguma procesam, ka pirmo reizi viss tika izdarīts krietni pirms izlaiduma. Apbrīnojami, kā viņi sevi mobilizēja darbam, strādājot bez čīkstēšanas un ļoti akurāti.”
Skolu beidzot, audzēkņi ir izstrādājuši diplomdarbus dažādās tehnikās un materiālos, tomēr, it kā nejauši, bet varbūt tomēr likumsakarīgi, par visu darbu kopējo tēmu ir kļuvusi ģimene un ar to saistītās vērtības. Kāds taisīja dāvanu vecākiem, citam tas bija veltījums saviem mīļajiem.
“Ģimenes atbalsts visā mācību procesā ir jūtams. Atbalsts ir ļoti stiprs, un tas ir labi. Starp vecākiem, audzēkņiem un skolu veidojas laba sadarbība. Liels prieks, ka mākslas skolā mācās bērni ne tikai no pilsētas, bet arī novada,” teic Smiltenes mākslas skolas skolotāja Vineta Balode.
Jaunos Smiltenes mākslas skolas audzēkņus sagaidīs pārmaiņas. Līdz šim profesionālās ievirzes izglītības iestādē izglītojamiem bija piecu gadu programma un daudzi mākslas skolu absolvēja mācoties 7. vai 8. klasē, bet tagad pēc Latvijas Nacionālā kultūras centra ieteikuma – tiks īstenota septiņu gadu programma. Šādu programmu praktizē jau līdz šim daudzās citās mākslas skolās.
PAR ABSOLVENTIEM
UN VIŅU DIPLOMDARBIEM
Astrīda Ķemere, Smiltenes mākslas skolas direktora vietniece mācību darbā:
– Šogad mākslas skolu pabeidz daudz talantīgu bērnu un starp tiem īpaša ir Ieva Marianna Šnē ar grafiski izstrādāto un emocionāli izjusto diplomdarbu “Vismīļākie”, kas ir sirsnīgs veltījums savas ģimenes mīļajiem cilvēkiem. Trīs portreti attēlo Ievas jaunākās māsiņas un mazo brālīti. Šis darbs viennozīmīgi saņēma visaugstāko žūrijas komisijas vērtējumu, un tas vienaldzīgu neatstāj nevienu skatītāju.
Diānas Ģērmanes tekstila apdrukā veiktais darbs “Kopības sajūta” turpina ģimenes tēmu ar T kreklu komplektu, kas ar mīļumu veidoti sev un abiem brāļiem.
Atbalstot savas māmiņas vaļaspriekus un hobijus, Kārlis Sīmanis veidojis trīs dažāda rakstura kārbas – rokdarbiem, dārzkopībai un gardo kūku cepšanai. Arī nosaukums izvēlēts zīmīgs – “Trīs rieksti pelnrušķītei.”
Ar košām krāsām un mīļumu pārsteidz Andra Miesnieka keramikā veidotais trauku komplekts “Zieds māmiņai.” Vidū apaļa bļoda ar ziedlapiņu formā veidotiem šķīvjiem tā vien aicina ģimeni pulcēties pie galda uz kādu īpašāku svētku maltīti.
Keramikā diplomdarbu veidojis arī Miks Matīss Liepiņš. Dekoratīvas vāzes “Pūču saime” būs praktisks un skaists interjera dekors, kas iepriecinās ar radošo risinājumu, zeltaino glazūru un praktisko pielietojumu mājas interjerā.
Šogad mākslas skolu beidz daudz jauniešu, kas, izvēloties
diplomdarbu, ir mēģinājuši sev mest izaicinājumu un paveikuši salīdzinoši darbietilpīgus un grūtus uzdevumus. Ričards Averāts, darbu ar nosaukumu “Garīgais spēks,” sākumā veidojis no māla, tad to atlējis ģipsī. Trīs liela izmēra ciļņi attēlo mitoloģisko būtni – grifu.
Ar precizitāti, pacietīgu darbu un rūpību izceļas daudzi šūtie audzēkņu darbi. Meitenes Anna Rubene un Dinija Gunda Stūriņa ir izvēlējušās šūt somas pēc savu zīmēto ideju skicēm. Anna uzšuvusi somu un penāli “Gaišs un tumšs” ar ļoti ērtu un interesantu aizdari, bet Dinija meklējusi idejas, lai šī plecu soma būtu funkcionāla, interesanta, bet tomēr nelīdzinātos pierastajai skolas somai.
Aksels Jānis Egle, šēžammaisu “Astoņkājis Deivs” savai istabai uzšuvis sev mīļa multfilmas varoņa izskatā. Aksels pie šujmašīnas strādāja ar lielu aizrautību un interesi, ne mirkli nebaidīdamies riskēt par apjomīgā darba izvēli un sarežģīto tapšanas procesu.
Kopā ar tēti radās ideja Nika Barovska darbam “Apaļš kvadrāts.” Tas ir sēžamais pufs, kas pamatā darināts no koka un apšūts ar piemērotu materiālu. Darbam ir nācies veltīt vairāk laika un pacietības, kā iesākumā Nikam šķitis, jo tas tomēr izrādījies pietiekami sarežģīts un grūts.
Istabas interjeru greznos arī Sindijas Eilas Tūces smalki izgrieztā žalūzija “Ziedi Brīnumzemē.” Lēnām un pacietīgi ar asu nazīti Sindija izgrieza uz žalūzijas pārnesto ziedu zīmējumu. Mēģināt izveidot ko tādu bija drosmīgs lēmums, jo iepriekš nevarēja zināt, kā iecerei padosies žalūzijas materiāls. Nu saules gaismas spēles caur izgriezto ziedu zīmējumam
žalūzijā veidos relaksējošu noskaņu meitenes istabā.
Domājot par dzimto zemi Latviju, savu darbu veidojusi Maija Skujiņa. “Es mīlu Latviju, jo šeit ir pašas krāsainākās pļavas, skaistākie ūdeņi un klusākie meži. Latvijai ir savas rakstu zīmes – lietas, kas simbolizē manu zemi, un tādēļ es izvēlējos uz lietussarga izveidot šīs zīmes, apvienojot skaisto, simbolisko un praktisko,” tā raksta Maija.
Sev svarīgās lietas tekstila darbā “Atmiņas” atspoguļojusi arī Santa Vintere. Iedvesmu meitene guvusi no piezīmēm un zīmējumiem uz savas kladītes vāka, kas pamazām tur sakrājušies diendienā.
Emīlam Vītolam vislabāk ir paticis kubisma glezniecības stils, tādēļ puisis kubisma autora gleznu “Dīvainā dāma”, eksperimentējot ar krāsainiem audumiem, attēlojis citādā – reversās aplikācijas tehnikā.
Domājot diplomdarbu idejas, protams, neiztikt bez lieliem sapņiem. Patrīcija Kauškale, gleznojot ziedu visās tā augšanas stadijās, tā arī raksta: “Lieli sapņi sākas ar mazu domu. Zieds kā sapņa piepildījums – sākas no mazas sēkliņas, līdz no pumpura atveras tā pilnīgā krāšņumā.”
Tīnas Deinas Kukurītes gleznotā meitene uz baltā mēness sirpja darbā “Brīvība” liek sapņiem celties vēl augstāk, atmetot jebkādus ierobežojumus. Tīna aicina skatītājus būt brīviem, drosmīgiem savos sapņos un vienmēr atrast gaismas staru dzīves melnajos caurumos.
Savukārt Aritas Elīzas Melnes glezna “Sapņu sargātāja” pauž dziļāku noslēpumu. Arita saka, ka ir sapņotāji, kas neizpauž savas domas skaļi. Viņa uzskata, ka sapņi ir jānosargā līdz īstajam brīdim, kad tos piepildīt.
