Līga
* * *
Agrā, rudenīgā salnā
Uzplaucis bij aveņzieds.
Ar elpu plaukstās sildīju,
Ziemassvētkos dāvināt.
Vientulīgais lauka ziediņš
Kā svētku košais prieks.
Balts ticībā un cerībā
Sev jaunus spēkus rast.
Kā gan mēs dzīvot spētu,
Bez ziediņiem, kas salnā plaukst.
Ne justu darba prieku
Un zvaigznes, kas pār zemi slīd.
Ziediņš, cilvēks mīlestībā,
Mīlestībā ziediņš, cilvēks plaukst.
Varbūt viss Ziemassvētku zvaigznēs
Un roku plaukstās ierakstīts.
Lai katram ir kāds ziediņš,
Ko Ziemassvētkos nest.
Lai tas ver durvis Dieva gaismai,
Kas pār visu sidrabaini līst.
Gunta Drone
* * *
Zaļi taureņi
sakož zobus, kad tiem sāp.
Mīlestībā aizlauztie spārni
Ticībā – pievilta sirds –
Tukšums…
un nebeidzamas skumjas…
Citu nesaprastā
un izsmietā vientulība
Zaļo pasauli apskauj.
Bet taureņi lido!
Mūžīgi! Pretī saulei.
