Labā iecere 15. jūlijā ne tikai Valgā, bet arī Valkā atvērt mājas kafejnīcas ir apdraudēta. Valsts ieņēmumu dienests to uzskata par saimniecisko darbību un atsūtījis garu uzskaitījumu, kas no šiem cilvēkiem tiek prasīts.
Mājas kafejnīcas ideja Igaunijā īstenojas jau kādus gadus desmit. Kustība aizsākās Hijumā un pakāpeniski izpletusies pa daudzām Igaunijas pilsētām. Pērn vienu dienu atvērās mājas kafejnīcas arī Valgā. Šogad igauņi aicināja pievienoties arī valcēniešus, un kāpēc gan ne, jo arī mūspusē cilvēki prot ko gardu pagatavot un savā pagalmā vai dārzā varētu izveidot improvizētu kafejnīcu. Diemžēl Latvijā kāju priekšā šai jaukajai idejai pieliek birokrātija, precīzāk sakot, likumdošana vai VID likuma skaidrojums.
Latvijas – Igaunijas institūta direktore Mārīte Uibo paskaidro “Ziemeļlatvijai”, ka viņi kā pasākuma organizatori saņēmuši VID skaidrojumu, kurā teikts – Latvijā arī vienas dienas pasākums, kad cilvēks kaut ko pārdod, kaut vai tēju un pīrādziņu, skaitās saimnieciskā darbība. Ir virkne noteikumu, kas šādam saimnieciskās darbības veicējam jāizpilda, un ir visai lielas šaubas, ka cilvēki uzņemsies šādu slogu.
Liels izbrīns, ka Latvijā pastāv šādi ierobežojumi, ir Janai Kikkas, kas pērn kopā ar draudzenēm no Tartu un Pērnavas Janas ģimenes dārzā izveidoja vienas dienas kafejnīcu “Johanna”. Janas māja atrodas tieši uz Latvijas Igaunijas robežas. “Mums valsts neprasa neko. Mums nav ne jāreģistrējas, ne jāmaksā kādi nodokļi, nekas, jo mēs neesam uzņēmēji – firma, bet parasti cilvēki. Šis nav peļņas pasākums, drīzāk esam brīvprātīgie, kas ir gatavi strādāt, lai iepriecinātu cilvēkus un atbalstītu pilsētu. Tas ir patiešām dīvaini un nepareizi, ja Latvijā cilvēkiem par vienas dienas pasākumu ir jākārto kādas formalitātes vai kas jāmaksā,” uzskata Jana. Viņa arī šovasar atvērs kafejnīcu, jo tas izrādījies jauks vienojošs pasākums, kurā tika ieguldīts ļoti liels darbs, bet gūtas arī pozitīvas emocijas. “Mēs kopā ar draudzenēm cepām pīrādziņus, kišu, Pavlovas kūciņas, zemeņu ruleti, vēl šo to. Darbs bija ļoti liels, jo neesam jau profesionāļi ar iemaņām un prasmēm. Darījām kā mājās, no sirds. Cilvēkiem ļoti patika. Atnāca tik daudz cilvēku! Ne visi kaut ko ēda un dzēra, bet apskatīties atnāca ap 500 cilvēku. Valgā tai dienā bija 15 kafejnīcas. Katrs bija izdomājis un piedāvāja ko savu,” stāsta Jana.
Vienīgā formalitāte, kas bija jāpiesaka, bija alkohola licence vienai dienai, ja tirgoja pašbrūvētu alu vai mājas vīnu, kādu alkoholisko kokteili. Bet arī tas nav bijis jādara pašiem cilvēkiem, bet to paveikusi pašvaldība. Licence bijusi noformēta uz vienu stacionāro Valgas kafejnīcu, kas teorētiski uzņēmusies atbildību par šo vienas dienas tirdzniecību visās mājas kafejnīcās. Arī Janas mājās cilvēki cienāti un varējis iegādāties mājas vīnu, bet viņai tāpēc nekas nav bijis jādara.
Jautāta par izdevumiem un ienākumiem, Jana smej, ka neviens neko tādu nav skaitījis. “Kādi ienākumi! Cenu par kūku vai pīrādziņu aptuveni sarēķinājām, lai nosedz produktu vērtību. Tas taču nav pelņai, bet priekam un pilsētai,” uzsver Jana, kura atklāj, ka viņai ir latviskas saknes – vectētiņš un tēvs ir latvieši uzvārdā – Kurpnieks. Tēvs sievu igaunieti noskatījis dienot Igaunijā, tā tur palicis, iemācījies valodu. Jana latviski nesaprot, jo gan mamma, gan tētis runājuši igauniski. Tā kā Jana dzīvo precīzi uz robežas un Latvijā ir daudz radu, viņa zina, kas šai valstī notiek. ”Paldies Dievam, ka Igaunijā nav tādu likumu, kas apgrūtinātu vienas dienas kafejnīcas atvēršanu,” nosaka Jana un priecājas, ka viņa ar draudzenēm atkal varēs darboties, lai pārsteigtu viesus 15. jūlijā. Ideju netrūks, jo, gatavojoties šai dienai, tikko pabeigti konditoru kursi. Vai to varēs kaimiņi latvieši, kuri dzīvo burtiski pāris soļu attālumā, māc lielas šaubas.
UZZIŅAI
Saskaņā ar likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11. panta
1.1 daļu par fiziskās personas saimniecisko darbību uzskata jebkuru darbību, kas vērsta uz preču ražošanu, darbu izpildi, tirdzniecību un pakalpojumu sniegšanu par atlīdzību. Līdz ar to darbība pasākumā, kur tiks pārdoti rokdarbi, pašu gatavoti kulinārijas izstrādājumi un tiks veiktas citas darbības par atlīdzību, likuma izpratnē ir uzskatāma par saimniecisko darbību.
Fiziskajai personai pirms saimnieciskās darbības uzsākšanas ir
jāreģistrējas VID kā nodokļu maksātājai – saimnieciskās darbības veicējai.
Atbildei ir informatīvs raksturs. Nodokļu normatīvie akti ir atrodami VID mājaslapā: www.vid.gov.lv<http://www.vid.gov.lv/> sadaļā Nodokļi. Jautājumus par nodokļu normatīvo aktu piemērošanas kārtību Jūs varat uzdot arī zvanot pa informatīvo tālruni 67120000, kā arī vēršoties pie VID konsultantiem VID Klientu apkalpošanas centrā.
Kontaktinformācija ir atrodama VID mājaslapas www.vid.gov.lv<http://www.vid.gov.lv/> sadaļā Kontakti.
Ar cieņu – VID konsultante V. Līce-Līcīte
