Maija nogalē Smiltenes pagasta šķirnes trušu audzēšanas saimniecība “Ķiguļi” uzņēma “Mazpulcēnu Trušmīļu skolas 2017” dalībniekus. Aizvadītajā svētdienā tur ieradās deviņi bērni no vairākiem Vidzemes novadiem un no Jēkabpils un Viesītes kopā ar viņu ģimenēm, lai izglītotos truškopībā.
Šī trušmīļu skola ir interesants projekts, ko jau vairākus gadus biedrība “Latvijas Mazpulki” īsteno kopā ar Latvijas Šķirnes trušu audzētāju asociāciju. Iesaistoties projektā, mazpulcēni savā īpašumā iegūst šķirnes trušus un uzzina nepieciešamās prasmes to kopšanai un pavairošanai.
“Ķiguļu” saimniece Dzintra Lezdiņa ir arī Latvijas Šķirnes trušu audzētāju asociācijas ciltsdarba speciāliste. “Mazpulcēnu Trušmīļu skolu” viņa atbalsta kopš 2013. gada gan ar zināšanām, gan ar savas saimniecības trušiem. Piemēram, šogad “Ķiguļos” kādai šķirnes Lielā šinšilla trušu mammai vienā metienā piedzima pieci trusēni – visi puikas. Visi pieci garauši nokļuva pie mazpulcēniem, kuri šovasar sacentīsies, lai līdz rudenim izaudzēs skaistu šķirnes trusi.
“Sākumā mazpulcēni šķirnes trušus savā īpašumā ieguva par velti, taču secinājām, ka to, kas iegūts par velti, kārtīgi nenovērtē. Tagad viens trusis mazpulcēniem tiek pārdots par simbolisku samaksu,” stāsta Dz. Lezdiņa.
“Ķiguļos” sarīkotajā trušmīļu skolas nodarbībā pasaulē jeb pie deviņiem mazpulcēniem aizgāja pavisam 18 trīs līdz četrus mēnešus veci truši – dažādu šķirņu, un no vairākām minētās asociācijas saimniecībām, pie katra mazpulcēna – pa diviem. Bērni vasarā garaušus kops, rakstīs un iesniegs atskaites par paveikto, bet rezultātu rādīs Rāmavas rudens izstādē, kur Latvijas Šķirnes trušu audzētāju asociācijas speciālists mazpulcēnu audzētos trušus novērtēs. Uzvarētājs būs tas garausis, kurš visvairāk atbilst šķirnei gan pēc svara, gan pēc citiem kritērijiem.
To, kā trušus turēt, barot un kopt, mazpulcēnus praktiskajās nodarbībās pamācīja Dzintra Lezdiņa. Piemēram, garauša ēdienkartē noteikti jābūt sienam, zālei, graudiem un kombinētajai spēkbarībai. Taču, pats galvenais, trusi, tāpat kā jebkuru dzīvu radību, vajagot kopt ar mīlestību. Padomus deva arī veterinārārste Dace Puisīte-Augsne.
“Sākumā bērniem bija tāda skeptiska attieksme, “sak, ko tad tā tante runās”. Taču vēlāk viņi bija lielā sajūsmā. Kaut arī, vadot nodarbības, piekusu, biju ļoti gandarīta jauko emociju dēļ,” atzīst Dz. Lezdiņa.
