Aizvadītās nedēļas nogalē Sedas pilsēta Strenču novadā uz īsu brīdi kļuva par industriālā tūrisma interesentu galamērķi.
Proti, Sedas kultūras namā Vidzemes Tūrisma asociācija un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra kopīgi sarīkoja apmācību semināru par tēmu “Industriālā mantojuma izmantošana tūrisma vajadzībām”.
Uz šo pasākumu tika uzaicināti gan industriālā mantojuma eksperti no Strenču novada un Kurzemes plānošanas reģiona, gan kāda starptautiska tūrisma projekta CHRISTA partneri.
Brauciet elpot tīru gaisu!
Sedas pilsēta semināra norisei netika izvēlēta nejauši, uzsver Alise Plaude, Vidzemes Tūrisma asociācijas biroja vadītāja. “Seda ir unikāls 20. gadsimta 50.-60. gadu pilsētbūvniecības un arhitektūras paraugs, pilsēta, kas izveidojusies pie 1953. gadā dibinātās kūdras fabrikas un vairākos materiālos tiek dēvēta par “padomju ideālo pilsētu” vai “kūdras galvaspilsētu”. Šī vieta ļoti uzskatāmi parāda industriālā mantojuma klātesamību mūsdienās,” skaidro A. Plaude.
Vai to apzinās arī paši sedēnieši? “Mūsu lepnums un ievērības cienīga vieta ir Sedas kultūras nams ar skaistām kolonnām. Kultūras namu pabeidza celt 1959. gadā, bet mūsdienās ēku gan no ārpuses, gan iekšpusē skaisti atjaunoja pašvaldība,” stāsta Sedas iedzīvotāja Nadežda Parļuka.
Kultūras nama otrajā stāvā ir izvietota Sedas kultūrvēsturiskā mantojuma (1953.-1990. gads) ekspozīcija: planšetes, kas sniedz ieskatu Sedas pilsētas vēsturē, un vitrīnās izlikti dažādi padomju laika sadzīves priekšmeti. Sedēnietis vēsturnieks Aldis Zaikovskis savas dzīves laikā bija savācis vairāk nekā trīs tūkstošus dažādu padomju laika priekšmetu lielu kolekciju, kas vēlāk nonāca Strenču novada pašvaldības īpašumā. “Kolekcija ir sistematizēta pa tēmām, piemēram, “naudas zīmes”, “ordeņi”, “lelles” un tamlīdzīgi. Tajā ir dažādi sadzīves priekšmeti, piemēram, ziepes un bārdas dzenamie aparāti. Apskatot šo ekspozīciju, padomju laiku piedzīvojušajiem cilvēkiem ir ko atcerēties,” teic Iveta Ence, Strenču novada domes Plānošanas un attīstības nodaļas vadītāja, kura dzīvo Sedā.
Interesentiem šās ekspozīcijas apskate ir jāpiesaka iepriekš, sazinoties ar Strenču novada tūrisma informācijas centru.
Vēl uz Sedu tūristiem ir vērts braukt dabas dēļ, domā N. Parļuka. “Mums ir purvs, kurā agrāk ieguva kūdru un kas tagad ir aizsargājama teritorija. Purvā ir putni un zivis. Blakus pilsētai ir mežs, kur vasarā var ogot un sēņot. Brauciet uz Sedu, lai elpotu tīru gaisu!” aicina Sedas iedzīvotāja.
Jau minētā semināra dalībnieki ekspedīcijā uz Sedas purvu gan nedevās. Toties viņi redzēja Sedas kultūrvēsturiskā mantojuma ekspozīciju kultūras namā un no ārpuses – Sedas kūdras fabrikas darbības zonu. Apskates objekti bija arī Strenčos – psihoneiroloģiskās slimnīcas teritorija un tur esošais unikālais ūdenstornis – dūmenis, kas ir viena no neparastākajām inženiertehniskajām būvēm Baltijā.
Savukārt no strencēnieša Mārtiņa Gaigala stāstījuma semināra dalībnieki uzzināja, kā strencēnieši savā pilsētā atjaunojuši plostu siešanas tradīciju un godā cēluši Gaujas plostnieku amatu un tā vēsturi.
Cer uz daudz tūristiem
Jau minētajā projektā CHRISTA kā partnere, pērn noslēdzot līgumu ar Vidzemes tūrisma asociāciju, ir iesaistījusies arī Strenču novada dome. CHRISTA ir Eiropas starpreģionu sadarbības programmas “Interreg Europe” projekts ar mērķi aizsargāt un saglabāt dabas un kultūras vērtības.
Projekts ilgs līdz 2020. gada 30. martam, tā noslēgumā tiks izstrādāts kultūras tūrisma rīcības plāns ieviešanai Vidzemē, informē atbildīgā par projektu Strenču novadā Kristīne Lāce, pašvaldības Plānošanas un attīstības nodaļas tūrisma speciāliste starptautisko projektu vadītāja.
“Strenču novadā atrodas diezgan svarīgs nemateriālais industriālais mantojums. Līdzdalība projektā CHRISTA novadam ir iespēja ne tikai uzzināt citu pašvaldību pieredzi tāda mantojuma saglabāšanā, bet arī sevi parādīt gan Latvijas, gan starptautiskā līmenī. Piemēram, martā šā projekta ietvaros notika starptautisks seminārs Zviedrijā, un tā laikā tika prezentēts arī Strenču novads,” uz jautājumu, ko no līdzdalības minētajā projektā iegūs Strenču novads, atbild K. Lāce.
Katrā starptautiskajā seminārā ir cita tēma, piemēram, šoruden Portugālē tā būs nemateriālais kultūras mantojums.
Projektā CHRISTA iesaistījušies partneri no 10 Eiropas valstīm. No Latvijas ir 13 projekta partneri, tai skaitā Strenču novada dome un Smiltenes tehnikums.
“Ceram Sedā sagaidīt vairāk tūristu!” savukārt teic N. Parļuka, uzzinājusi no “Ziemeļlatvijas” par šādu aktivitāti. Pagaidām Sedā tūristi iebrauc reti, piemēram, viņa šogad svešiniekus staigājam pa Sedu esot redzējusi tikai dažas reizes.
