Līdz pašvaldības vēlēšanām 3. jūnijā atlicis nedaudz vairāk kā nedēļa. Balsstiesīgajiem Valkas novada iedzīvotājiem būs jāizdara sava izvēle starp trim deputātu kandidātu sarakstiem: ar pirmo kārtas numuru – partijas “Vienotība”, “Latvijas Zemnieku savienība” saraksts ar 17 deputātu kandidātiem (līderis Viesturs Zariņš), ar otro kārtas numuru – Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” ar 16 deputātu kandidātiem (līderis Aivars Sjademe) un ar trešo kārtas numuru – Vidzemes partijas saraksts ar maksimālo deputātu kandidātu skaitu – 18 (līderis Vents Armands Krauklis).
Šajā reizē laikraksta lasītājiem ļaujam iepazīties ar sarakstu pirmo personu sniegtajām atbildēm uz jautājumiem, kas radās analizējot visu sarakstu priekšvēlēšanu programmas. Savukārt Vidzemes partijas saraksta līderis Vents Armands Krauklis atbild arī uz “Ziemeļlatvijas” lasītāju iesūtītajiem jautājumiem. Diemžēl jāsecina, ka “Ziemeļlatvijas” rosinājums iesūtīt jautājumus deputātu kandidātiem, kas pretendē uz 15 pašvaldības deputātu vietām, neguva cerēto atsaucību.
— Inga Karpova
Uz jautājumiem atbild partijas “Vienotība”, ”Latvijas Zemnieku savienība” saraksta līderis Viesturs Zariņš
– Kuri no jūsu saraksta priekšvēlēšanu programmā dotajiem solījumiem būs prioritāte jūsu saraksta deputātu kandidātu ievēlēšanas gadījumā?
– Grūti no darāmajiem darbiem izdalīt kaut ko kā prioritāti, jo visi ir vienlīdz nepieciešami un prioritāri izdalās tad, ja to spiež kādi ārēji apstākļi. Skaidrs, ka, lai apgūtu ES naudu termiņā, lielākais darbs jau šovasar būs jāiegulda industriālo zonu izveidošanā.
Tikpat nozīmīgi būs aktīvi darboties jaunu tūrisma maršrutu izveidošanā, piemēram, radot tūrisma taku pa bijušo šaursliežu dzelzceļu Valkas novadā, bijušo staciju vietās izveidojot simboliskas pieturvietas ar staciju aprakstiem. Pa maršrutu varēs pārvietoties kājām vai ar velosipēdiem.
Daudziem mūsu deputātu kandidātiem tuvi ir izglītības jautājumi, tādēļ izglītībai un bērniem būs dominējoša loma, tajā skaitā brīvpusdienas pamatskolas bērniem.
Daudzdzīvokļu namu pagalmu stāvoklis mums vienmēr ir bijusi vājā vieta, par kuru mēs domājam ikdienā, bet vienmēr atrodas kas svarīgāks, tādēļ varbūt šoreiz…
– Ir vairāki solījumi, par kuru īstenošanu rodas jautājumi, kā plānojat tos izpildīt. Kā konkrēti plānojat īstenot solījumu ieviest visu pamatskolas klašu bērnu bezmaksas ēdināšanu? Vai esat sarēķinājuši, cik tas prasīs līdzekļu no pašvaldības budžeta? Kā domājat ieviest solījumu gādāt par taisnīgu, konkurētspējīgu un motivētu pašvaldības darbinieku atalgojumu? Vai pēc 3. jūnijā notikušajām vēlēšanām pēkšņi novada naudas maks kļūs pilnāks un radīsies nauda lielākām algām? Kā domājat īstenot apņemšanos uzstādīt videonovērošanas kameras pilsētas aktīvajā zonā un pagastos?
– Visu pamatskolu skolēnu brīvpusdienas nav nesasniedzams mērķis, ņemot vērā, ka valsts jau pirmajām četrām klasēm to nodrošina. Jāatskaita arī izdevumi, ko pašvaldība jau iegulda nodrošinot ēdināšanu kā sociālo palīdzību trūcīgajām ģimenēm. Nepieciešamos izdevumus izrēķināt naudas izteiksmē uz šo brīdi nav sarežģīti, bet šeit vairāk ir jārunā nevis par naudu vai priekšvēlēšanu populismu, bet gan par eksistenci un sociāla rakstura atbalstu sabiedrībai. Par eksistenci tāpēc, ka ir novadi, kas jau nodrošina bezmaksas ēdināšanu visām pamatskolas klasēm, un nav noslēpums, ka tas ir milzīgs bonuss, lai pievilinātu bērnus skolām. Mēs agri vai vēlu būsim spiesti to darīt, citādi nespēsim vairs cīnīties par bērnu skaitu savās skolās. Un šī būtu arī liela sociālā palīdzība iedzīvotājiem un mazinātu atšķirību skolās starp bērniem, kas var atļauties pusdienot, kas pusdieno kā sociālās palīdzības saņēmēji un kas neēd pusdienas, jo nevar atļauties, bet kā sociālo palīdzību tomēr nav tiesīgi saņemt. Un mums ir jāsāk pamazām, palielinot klašu skaitu, kurās ir brīvpusdienas. Piecgadīgo un sešgadīgo bērnu ēdināšana ir ieviesta, un tas bija viens no mūsu 2013. gada solījumiem.
Par algām – šobrīd Valkas novada domē notiek diskusijas par dažādiem bonusiem, ar ko piesaistīt jaunos speciālistus. Tiek apspriesta ideja, ka mēģināsim piesaistīt speciālistus dodot viņiem dzīvokļus vai pat būvējot mājas. Mēs uzskatām, ka vienīgais bonuss ir samērīga alga, jo ar mājām un dzīvokļiem mēs padarām darbinieku par vergu, kurš strādās par mazu algu un bez tiesībām iebilst, jo atlaišanas gadījumā viņš zaudēs mājas, bet iekrājis neko nebūs. Darbiniekam ar savu algu pašam ir jāspēj atrast mājvietu un jāspēj sevi uzturēt, tas viņu padarīs par labu darbinieku. Bet mēs nevaram runāt tikai par jaunajiem speciālistiem, kā tas dažkārt notiek, mums ir jādomā par tiem speciālistiem, kuri mums jau ir, jo mums nevajadzētu jaunos speciālistus, ja daudziem iepriekšējiem būtu savlaicīgi pievērsta uzmanība. Mēs arī nesolām automātiski pacelt visiem algas, bet ir pietiekami daudz speciālistu, kuri jūtas nenovērtēti salīdzinot ar saviem kolēģiem gan tepat pašvaldības ietvaros, gan izteikti salīdzinot ar citām pašvaldībām. Šī nevienlīdzība ir jāmazina.
Videonovērošana ir viens no veidiem, kā nodrošināt kārtību un drošību sabiedriskās vietās. Protams, ka visur vienlaikus ieviest videonovērošanu ir pietiekami dārgs pasākums, bet to var izdarīt pakāpeniski, katru gadu palielinot videokameru skaitu. Ir jātiecas uz to, ka visu kameru video varētu vienlaicīgi vērot pie vienas pults, lai būtu iespēja novērst sabiedriskās kārtības traucējumus, pirms tie sākušies. Tas ļautu nepalielināt policijas darbinieku skaitu un ekonomētu degvielas izmaksas. Bet iesākumā pietiktu arī ar ieraksta funkciju. Pie atsevišķām pašvaldības ēkām jau notiek videonovērošana ar ieraksta funkciju, kas ir arī palīdzējusi atklāt likumpārkāpumus.
Uz jautājumiem atbild Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” līderis Aivars Sjademe
– Kuri no jūsu saraksta priekšvēlēšanu programmā dotajiem solījumiem būs prioritāte jūsu saraksta deputātu kandidātu ievēlēšanas gadījumā?
– Mūsu prioritāte būs izglītība, tas ir pamats veiksmīgas un laimīgas sabiedrības veidošanai un latviskās identitātes saglabāšanai.
– Ir vairāki solījumi, par kuru īstenošanu rodas jautājumi, kā plānojat tos izpildīt. Kā konkrēti plānojat sniegt novada jaundzimušo bērnu vecākiem finansiālu atbalstu, ja jau līdz šim jaundzimušo vecāki saņem vienreizēju pabalstu 300 eiro apmērā, kas sadalīts divās daļās? Kā palīdzēsiet daudzbērnu ģimenēm, piešķirot materiālu atbalstu bērnu izglītības un veselības aprūpes nodrošināšanai? Vai esat izskaitījuši, cik liels varētu būt šis materiālais atbalsts un cik tas prasīs lielu atdevi no pašvaldības kopējā naudas maka?
– Atbalsts jaundzimušajiem un tā izmaksas princips novada domē tika ieviests pēc Nacionālās apvienības un Mārtiņa Kreiļa (ZZS) iniciatīvas, tomēr mēs uzskatām, ka pašvaldībai ir jārada apstākļi, lai arī turpmāk šo mazo bērnu vecāki dzīvotu un strādātu mūsu novada labā. Mēs uzskatām, ka finansiālais atbalsts jaundzimušajiem varētu būt līdz bērna trīs vai pat piecu gadu vecuma sasniegšanai. Par konkrētām naudas summām un atbalsta izmaksas kārtību ir jādiskutē. Mūsuprāt, tik svarīgam mērķim finansējumu noteikti var atrast, ja ar naudu rīkojas saprātīgi un lietderīgi.
Par palīdzību daudzbērnu ģimenēm – novada domei pieder dažāda izmēru autobusi un daudz jaunu automašīnu, to noslodze nav simtprocentīga. Viens no palīdzības veidiem būtu atbalsts ar transportu, kuru mēs nodrošinātu šīm ģimenēm nokļūšanai Valmierā vai Rīgā bērnu veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanai. Katras daudzbērnu ģimenes situācija un atbalsts tiks izskatīta individuāli, jo mums ir svarīgs katrs bērns.
– Kā īstenosiet solījumu pēc vēlēšanām samazināt novada daudzdzīvokļu dzīvojamo māju iedzīvotājiem komunālo maksājumu izmaksas samazināt par 18 procentiem? Un kāpēc tieši par 18? Kā ievēlēšanas gadījumā grasāties panākt nekustamā īpašuma nodokļa iedzīvotājiem un uzņēmējiem samazinājumu, kā arī izveidot vienotu Komunālās saimniecības pārvaldi?
– Solījums samazināt komunālos maksājumus par 18 procentiem nav utopija. Šo mērķi var sasniegt:
1) pārrunājot un vienojoties par siltumenerģijas iepirkšanas tarifu samazinājumu ar galveno siltuma piegādātāju,
2) turot labā tehniskā kārtībā domei piederošās katlumājas un siltummezglus. Vajadzības gadījumā atjaunot to darbību, lai kurināmā piegādē varētu startēt vietējie uzņēmēji,
3) veicot daudzdzīvokļu māju pilnu renovāciju, kuras rezultātā katrā dzīvoklī tiks uzstādīts savs siltuma regulators. Tad iedzīvotāji varēs paši noteikt, cik daudz siltuma ir nepieciešams.
Daudzdzīvokļu māju koplietošanas telpās jāuzstāda ekonomiska apgaismošana, kas radīs naudas ietaupījumu. Lielāka uzmanība jāpievērš atkritumu šķirošanai. Strikti jāpieturas pie Ministru kabineta noteikumiem Nr.524, kas ļauj īstenot šīs iedzīvotājiem pozitīvās pārmaiņas.
Mēs esam par to, lai pārskatītu nekustamā īpašuma nodokli vienīgajam mājoklim. No uzņēmējiem iekasētā nekustamā īpašuma nodokļa samazinājums neradīs lielu robu novada budžetā, bet būs labs stimuls uzņēmējam turpināt savu darbu. Šim samazinājumam jābūt proporcionālam uzņēmuma darbības efektivitātei un nomaksātajiem nodokļiem. Netērēsim naudu iedzīvotāju vairumam nevajadzīgām un nesaprotamām lietām, bez kurām var iztikt.
Vienota komunālā saimniecība ir loģisks novada attīstības nākamais solis. Būtu pozitīvi zem “viena jumta” apvienot struktūrvienības, kuras darbojas viena mērķa labā (tās ir Siltumapgādes, Ūdenssaimniecības un kanalizācijas un Teritorijas apsaimniekošanas nodaļas).
Novada domes remontstrādnieki, kā arī visu pagastu komunālo saimniecību pārziņi, darbinieki strādā un risina līdzīgas problēmas gan pilsētā, gan laukos. Atšķiras tikai zināšanas, pieredze un tehniskais nodrošinājums. Šo darbu centralizēta koordinēšana padarītu komunālās saimniecības darbu efektīvāku, no tā ieguvēji būtu visi novada iedzīvotāji. Dzīvosim taupīgi!
Uz jautājumiem atbild Vidzemes partijas saraksta līderis Vents Armands Krauklis
– Kuri no jūsu saraksta priekšvēlēšanu programmā dotajiem solījumiem būs prioritāte jūsu saraksta deputātu kandidātu ievēlēšanas gadījumā?
– Jaunas darba vietas bija, ir un būs galvenā prioritāte. Gan pašiem būvējot ražošanas ēkas, gan veicinot citu investīciju piesaisti (pašlaik strādājam pie 8,2 hektāru zemes gabala Rūjienas ielā plānojuma, kur būs liels tirdzniecības un atpūtas centrs), gan atbalstot mazos uzņēmējus. Izglītība – visos līmeņos. Taču ne mazāk svarīga ir gan vide, kurā dzīvojam, gan sociālā sfēra, gan kultūra, sports. Pašvaldībā nav nesvarīgu lietu.
– Jūsu programmā ir tādi solījumi, kuri rada šaubas, piemēram: “Dažādosim iedzīvotāju informēšanu un iesaistīšanu lēmumu pieņemšanā, atbalstot arī vietējo radio, TV, veidojot aplikācijas, blogus.” Zināms, ka vietējais radio joprojām klusē, Valkas TV gatavo tikai muzikālus raidījumus. Kur ņemsiet resursus, lai to visu īstenotu? Kas traucēja līdz šim rīkot regulāras tikšanās ar iedzīvotājiem un pārspriest aktuālus jautājumus un problēmas, ja jau tagad turat novada vadības grožus?
– Tikšanās ar iedzīvotājiem notiek, bet acīmredzot tās jāorganizē biežāk. Šādu secinājumu izdarījām pēc “Tautas panorāmas” noskatīšanās. Jau tagad esam ļoti aktīvi visa veida sociālajos tīklos, to attīstīsim. Radio un TV negribam tērēt budžeta naudu, ir iesniegti vairāki projekti, lai iegūtu finansējumu. Ir gatavs koncepts, ir cilvēki – līdzko atradīsim ārpusbudžeta naudu, tā skanēs gan radio, gan aktīvāk izmantosim TV studiju.
– Ko domājat ar solījumu – turpināsim ieviest jaunus tūrisma produktus. Sniedziet ieskatu, kādi tūrisma produkti ir ieviesti līdz šim, kāpēc četru gadu laikā nav beidzot sakārtota apkārtne ap vienīgo stilizēto robežbūdiņu, kas diemžēl pārvērtusies par sabiedrisko tualeti.
– Tūrisma produktus veido Tūrisma informācijas birojs. Ir gatavas vairāku vienas vai divu dienu ekskursiju versijas dažādām mērķauditorijām, tās biroja darbinieki aktīvi piedāvā – gan sūtot piedāvājumus, gan zvanot. Tagad strādājam pie īpaša piedāvājuma somiem, kur tiks iekļautas Ērģemes pilsdrupas un jaunā sidra darītava. Robežzonā pašlaik neinvestējam, jo tā pilnībā tiks pārbūvēta jau nākošgad.
– Jūs savā programmā solāt turpināt iesāktos darbus. Lūdzu sniedziet informāciju par solījumu, ka turpināsiet veicināt jaunu darba vietu izveidi, pašvaldības spēkiem būvējot ražošanas ēkas un veidojot kopuzņēmumus.
– Ražošanas ēku būvei ir rezervēti ES līdzekļi, ir atrasti sadarbības partneri, kas jaunajās ēkās strādās. Ja būtu mazāka birokrātija, ap 60 jaunu darba vietu būtu jau šogad, diemžēl tagad izskatās, ka pirmie divi korpusi būs gatavi nākošgad. Kopuzņēmums ir plānots attīstot īpašumu Tālavas ielā 12. Paralēli ik nedēļu notiek tikšanās ar dažādiem potenciālajiem investoriem, īpaši cenšamies beidzot izkustināt no nulles punkta ideju par viesnīcas būvniecību, jo sarunās ar somu tūrisma firmām esam guvuši pārliecību, ka varam dabūt somu tūristus arī gada aukstajos mēnešos, bet tam vajag viesnīcu ar vismaz 50 numuriem trīs zvaigžņu līmenī.
– Vai ievēlēšanas gadījumā tikpat aktīvi atbalstīsiet basketbola kluba “Valka/Valga” pastāvēšanu un finansiālo pusi?
– Basketbols, iespējams, skan skaļāk, bet ik gadu piesaistu lielus sponsoru līdzekļus gan kultūras, gan sporta, gan izglītības, gan sociāla rakstura projektiem. Basketbols nebūt nav galvenā prioritāte. Savukārt domes atbalsts nav pat 5 % no kluba budžeta. Turpināšu atbalstīt visa veida labas idejas, piemēram, drīzumā daudzas domes struktūrvienības tiks pie jaunas datortehnikas, kuru iegādāsies manis vadītā biedrība “Atbalsts Valkai” (pateicoties manis uzrunātu uzņēmēju ziedojumam).
– Kurus pirms iepriekšējām pašvaldības vēlēšanām 2013. gadā dotajiem solījumiem nav izdevies īstenot un kāpēc?
– Ļoti sāp sirds, ka tā arī nav izdevies panākt, lai mūsu iedzīvotājiem būtu pieejami medicīnas pakalpojumi Valgā. Kaut arī šajā jomā darīts daudz, meklējot dažādus ceļus (pat Saeimas un prezidenta līmenī). Bet būsim neatlaidīgi un turpināsim.
Jau trešo gadu Finanšu un kapitāla uzraudzības komisija neizsniedz licenci krājaizdevu sabiedrībai, izdomājot jaunas un jaunas prasības. Ir sajūta, ka viņi negrib konkurenci bankām, ātrajiem kredītiem un lombardiem. Tagad esmu vērsies Saeimas Budžeta komisijā, lai beidzot sabiedrība varētu sākt strādāt. Secinājām, ka mazajās apdzīvotajās vietās (tādās kā Vēveri) tomēr nav vērts veidot iedzīvotāju apkalpošanas punktus. Pakalpojumu loģiskāk “pievest” klāt.
Jautājumi, ko uzdod lasītāji
– Vai Valkā, Kalna ielā, trepes šogad salabos? Tās ir galīgi izdrupušas, nevar vairs pastaigāt pa tām. Sētniece zinājusi teikt, ka šogad laikam nemaz nelabos, neesot plānā. Kā būs?
– Trepes bojājas tik ātri, jo ziemā tās kaisa ar sāli. Domāsim, kā tās padarīt neslidenas citādā veidā. Katru gadu trepes tiek pielabotas, to darīsim arī šogad.
– Šajā sasaukumā Valkas novada dome ir ņēmusi vairākus aizņēmums Valsts kasē. Kas un kā tos atdos?
– Aizdevumus ņemam saprātīgi, izvērtējot, kā tos atdot. Procentu likmes ir tik zemas, ka izdevīgāk ir darbus veikt tagad, nekā sakrāt naudu un tos darīt pēc vairākiem gadiem, jo izmaksas ar katru gadu kļūst dārgākas. Mēs aizdevumus neņemam apēšanai (kā to darīja Grieķijai), bet gan attīstības projektiem, kas nākotnē dod lielākus budžeta ieņēmumus vai arī būtiski uzlabo apstākļus. Šogad tā vērienīgi remontēsim Ērģemes skolu un bērnudārzu “Pasaciņa”.
