Jau rakstījām, ka Strenču novadā 3. jūnija pašvaldību vēlēšanām ir pieteikti divi deputātu kandidātu saraksti, tos iesniegušas vēlētāju apvienības “NĀKOTNES VĀRDĀ jau šodien!” un “Strenču novads – mūsu izaugsmei”.
Pieredze divos iepriekšējos pašvaldību sasaukumos ir vēlētāju apvienības “NĀKOTNES VĀRDĀ jau šodien!” saraksta programmas trumpis, un ne velti šis saraksts aicina vēlētājus vērtēt tā kandidātu (tagadējā sasaukuma deputātu) jau paveiktos darbus.
Vēlētāju apvienības “Strenču novads – mūsu izaugsmei” saraksta pluss ir “jaunas asinis” novada pašvaldības politikā gan tiešā, gan pārnestā nozīmē. Sarakstā kandidē vairāki gados jauni cilvēki, neviens no šā saraksta kandidātiem nav bijis deputāts iepriekšējos pašvaldības sasaukumos. Tas savukārt nozīmē citādu, no rutīnas brīvu skatījumu uz Strenču novadu un tā iespējamajiem attīstības scenārijiem.
“Ziemeļlatvija” aicināja abu sarakstu pirmos numurus – Jāni Pētersonu (“NĀKOTNES VĀRDĀ jau šodien!”) un Baibu Kondriču (“Strenču novads – mūsu izaugsmei”) konkrētāk pamatot priekšvēlēšanu programmās dotos solījumus, atbildot uz konkrētiem jautājumiem.
— Sandra Pētersone
Atbild vēlētāju apvienība “NĀKOTNES VĀRDĀ jau šodien!” (atbildes iesniedza deputātu kandidātu saraksta 1. numurs Strenču novada domes priekšsēdētājs Jānis Pētersons)
– Kuri no jūsu saraksta priekšvēlēšanu programmā dotajiem solījumiem būs prioritāte jūsu saraksta deputātu kandidātu ievēlēšanas gadījumā?
– Mūsu vēlētāju apvienības programma ir veidota nedaudz atšķirīgi, esam izkāpuši no klasiskajiem standartiem, nesaucot un neuzskaitot prioritātes un solījumus, jo uzskatām, ka skats uz lietām kopumā, kontekstā un tam sekojošais darbs dod sabiedrībai lielāku ieguvumu, labumu un nemaldina cilvēkus. Nevēlamies spekulēt, izvēloties skaļas prioritātes un vispārīgus, neko nepasakošus vai esošā situācijā neizpildāmus solījumus. Tas gan nenozīmē, ka nemēģinām skatīties tālu uz priekšu. Mums ir sava programmā definēta vīzija par to, kādu mēs gribētu redzēt savu novadu nākotnē, un, caur šo prizmu skatoties, stādām savas vēlētāju apvienības darbības mērķus, uzdevumus un galvenos pamatvirzienus. Tajos arī apkopojam, grupējam attiecīgajā jomā paredzētās galvenās darbības, darbības principus un uzskatus.
– Ir vairāki solījumi, par kuru īstenošanu rodas jautājumi, kā plānojat tos izpildīt. Piemēram, kā konkrēti plānojat atbalstīt un veicināt uzņēmējdarbību novadā?
– Atkārtošu vēlreiz, nav vairāki konkrēti detalizēti solījumi, bet kopskats, ko un kā darīsim. Savus darbības virzienus balstām uz iepriekšējos gados uzkrāto pieredzi, izpratni, zināšanām ar mērķi iet uz priekšu, līdzi laikam un attīstībai kopumā. Jā, Latvijā šobrīd aktuāla ir uzņēmējdarbības tēma. Līdz šim pašvaldība ir maksimāli atbalstījusi uzņēmējus, kuri vērsušies pie mums ar lūgumu palīdzēt. Neatceros gadījumu, kad kāds būtu aizgājis bez rezultatīva atbalsta. Tai pašā laikā gribu pieminēt, ka pašvaldības iespējas palīdzēt uzņēmējam ir ierobežotas. Tās ierobežo Latvijas likumdošana. Runa ir par finanšu ieguldījumiem citā īpašumā infrastruktūras sakārtošanā utt. Tie ES projekti, kuri paredzēti pašvaldību un uzņēmēju sadarbībai, ir ar neadekvāti augstu riska pakāpi, kuru vidējas un mazas pašvaldības, manuprāt, nedrīkst atļauties. Pašvaldības likumiskās iespējas piešķirt nekustamā īpašuma nodokļu atlaides ir mazefektīvas jeb proporcionāli maz ietekmējošas uzņēmēju, salīdzinoši ar darba spēka nodokļa slogu, kuru regulē valsts. Tas gan nenozīmē, ka samierināmies un neko nevaram vai negribam darīt. Pirmās lietas, ko varam darīt, ir maksimāli atbalstīt jebkuru uzņēmēju, kurš vēršas pie mums, risinot telpu jautājumu, palīdzot pārvarēt birokrātiskos šķēršļus, ļaut un izvēlēties, iespēju robežās, vietējam uzņēmējam saņemt pasūtījumu, iesaistīt vietējo darba spēku. Mūsuprāt, svarīgi, un mēs stingri esam apņēmušies to darīt, ir attīstīt uzņēmēju un pašvaldības sadarbību, organizējot kopējas gadskārtējas darba tikšanās, kuru laikā meklēsim jaunus saskarsmes punktus uzņēmējdarbības veicināšanai, šķēršļu mazināšanai, vajadzību analīzei. Protams, netiks atstāta novārtā informēšanas, izglītošanas joma, “iedvesmošanas” aspekts.
– Kā konkrēti plānojat attīstīt alternatīvas aprūpes iespējas (sociālās istabas, dzīvokļus, mājas), proti, kurās novada apdzīvotajās teritorijās tādas tiktu izveidotas un kādai mērķauditorijai tās būtu paredzētas? Vai pašvaldības budžetā pietiktu līdzekļi šādai alternatīvajai aprūpei?
– Atbilde jau ir pašā jautājumā. Sociālā istaba, dzīvoklis māja, tieši tādā secībā atbilstoši pašvaldības budžeta iespējām un klienta maksātspējai. Nojaušot daļas iedzīvotāju turības līmeni, cienījamo vecumu un daļas iedzīvotāju vientulību, ļoti nepieciešama sociālā māja. Esam pirms vairākiem gadiem šim mērķim nesekmīgi startējuši ES finansējuma piesaistei. Pašvaldībai no budžeta līdzekļiem to finansēt nav iespējams. Domājot par nākotni, esam uzsākuši veiksmīgu sadarbību ar Latvijas Sarkanā Krusta biedrību, kurai esam nodevuši Sedas VLC (veco ļaužu centru – redakcijas piezīme). Mūsu tāls mērķis un kopējs sapnis ir strādāt šajā virzienā. Noteikti turpināsim sadarbību ar pašvaldības iestādēm, Samariešu biedrību, kuras sniegtais pakalpojums ir ļoti nepieciešams. Tāpat esam atvērti un veicināsim sadarbību ar citām biedrībām, fiziskām personām sociālo jautājumu risināšanā.
– Kā konkrēti plānojat uzlabot veselības aprūpes pieejamību, kvalitāti un pakalpojumu klāstu? Kādi ir konkrēti šajā jomā paveicamie darbi. Cik daudz no šīm iecerēm atļauj paveikt pašvaldības budžeta resursi?
– Pie šī jautājuma strādājam pastāvīgi. Nav vienkāršs jautājums. Tas ir arī ētikas, ļoti jūtīgs, gandrīz katru iedzīvotāju skarošs un privātā biznesa jautājums. Tas smagi risinās arī valstiskā līmenī. Šobrīd ģimenes ārstu prakse ir nodrošināta visos novada pagastos un abās pilsētiņās. Ja nemainīsies likumdošana, mēģināsim to saglabāt, atbalstīt un veicināt to darbību. Plānojam veicināt viesārstu piesaisti, šādam nolūkam izveidot jaunu ārsta kabinetu. Kā jau teicu, tas ir arī ētikas jautājums, bet plānojam radīt konkurenci ārsta ģimenes praksei Strenčos, lai tādējādi veicinātu konkurenci un paaugstinātu ārstēšanas kvalitāti, ko, kā mēs visi saprotam, pavada subjektīvi spriedumi un kas pats par sevi ir grūti mērāms lielums.
– Kā konkrēti plānojat tālāk attīstīt izglītību, sportu, kultūru un aktīvo atpūtu? Kuri ir prioritārie darbi, un kas būs to finansējuma avots?
– Izglītības iestāžu tīkla reorganizāciju novadā jau veicām pirms vairākiem gadiem un izmaiņas tajā neplānojam. Pašvaldība ir nolīgusi – pieņēmusi darbā izglītības iestāžu vadītājus, sava aroda speciālistus, kuri arī īsteno pašvaldības funkciju izglītības jomā. Noteikti atbalstīsim viņu iniciatīvas un meklēsim savējās izglītības kvalitātes paaugstināšanai mūsu mainīgajā sabiedrībā atbilstoši tās pieprasījumam un situācijai. Tas pats attiecas arī uz pieaugušo izglītību. Interesentiem piedāvāsim veselību veicinošu apmācību un dzīves ziņas nodarbības, kuras turpināsim īstenot ar bibliotēku vadītāju atbalstu novada bibliotēkās. Skatoties kopumā, gan izglītībā, gan interešu izglītībā, gan kultūrā un aktīvajā atpūtā ir nostabilizējies kā pieprasījums, tā piedāvājums. Esam līdz šim meklējuši jauninājumus un dažādību piedāvājumā, to arī sadarbībā ar iestādēm turpināsim. Atkārtošos, ka galvenais nav viens fakts vai piemērs, bet tendence, principi, virziens, kurā mēs ejam. Noteikti vēl jāstrādā pie dažādu pasākumu kalendārās plānošanas, sacensību organizēšanas kvalitātes un cikliskuma. Mums nav attīstīts lielais sports, un tas mūsu apstākļos ir normāli. Tam domāti attīstības centri, kuri mums ir tuvu. Šo iespēju arī daudzi izmanto. Mūsu darbības plānojam vairāk vērst aktīvās atpūtas virzienā gan pieaugušajiem, gan jaunatnei, kas atsevišķos gadījumos arī var pāraugt nopietnākā nodarbē. Mūsuprāt, galvenais ir radīt interesi un iespēju sākt. Jādomā par palīgu piesaisti hokeja laukuma uzturēšanai, atbalsta fondu veidošanu sabiedriskām aktivitātēm u.c.
– Vai saredzat nākotni Strenču novada vidusskolai (tieši kā vidusskolai arī ar 10.-12. klasi)?
– Ļoti gribētos, lai mums būtu sava vidusskola. Jauniešu pienesums skolas, novada kultūras dzīvē un sabiedriskajās aktivitātēs ir nenovērtējams, tas to daudzveido, bagātina un nodrošina. Iedzīvotāju un skolēnu skaita samazināšanās Latvijā noved pie zināmām sekām un liek rīkoties ne tikai šeit uz vietas, bet arī valdības līmenī. Pieņemtie normatīvie akti būtiski ietekmē lauku apvidus vidusskolu pastāvēšanu un stimulē lielu vidusskolu veidošanu attīstības centros. Bez uzstādījumu maiņas vienmērīgas iedzīvotāju apdzīvotības politikā valstī tas nav iespējams, un, lai cik sāpīgi, visi to saprotam un šeit spekulācijām nav vietas.
– Vai bija kāds no solījumiem jūsu vēlētāju apvienības programmā 2013. gada vēlēšanās, ko nav izdevies izpildīt? Ja ir, tad kāpēc?
– Mūsuprāt, lielās lietās un konceptuāli solījumi ir pildīti. Kā solījām, strādājām atbilstoši ekonomiskajai situācijai un solījumiem. Tāpēc arī šobrīd mēs, vēlētāju apvienība “NĀKOTNES VĀRDĀ jau šodien!”, balstām savu programmu uz iepriekšējos gados paveikto, tajos uzkrāto pieredzi, izpratni zināšanām un analīzi, ar mērķi iet uz priekšu līdzi laikam un attīstībai, pilnvērtīgākai dzīvošanai un strādāšanai novadā. Visi faktiski arī esam ilgi šeit novadā dzīvojoši. Protams, viss nav gājis gludi, bet no sava kursa neesam novirzījušies. Varēja vēlēties dažu jautājumu ātrāku risinājumu vai izpildi, kam par iemeslu ir lietu kārtošanas noteikumi un birokrātiskais aparāts Latvijā, kā arī dažreiz pielaistās pašu neprecizitātes. Mēs ticam, ka gan katrs sev, gan visi kopā darot varam rast labākas iespējas novada izaugsmei!
Atbild vēlētāju apvienība “Strenču novads – mūsu izaugsmei” (atbildes iesniedza deputātu kandidātu saraksta 1. numurs Baiba Kondriča, kurai ir vairāki amati, viņa ir SIA “Mežviji Mednieku meitas” valdes locekle, SIA “BC Zobārstniecība” valdes locekle, zobu higiēniste, SIA “Rugita” zobu higiēniste, Strenču novada domes veselības koordinatore novadā)
– Kuri no jūsu saraksta priekšvēlēšanu programmā dotajiem solījumiem būs prioritāte jūsu saraksta deputātu kandidātu ievēlēšanas gadījumā?
– Kā prioritāti izvirzām uzņēmējdarbību, pensionāru dzīves kvalitātes uzlabošanu, veselības aprūpes uzlabošanu un pieejamību, infrastruktūras sakārtošanu novadā. Ar pārējām prioritārajām jomām un to īstenošanas idejām var iepazīties mūsu vēlēšanu programmā.
– Ir vairāki solījumi, par kuru īstenošanu rodas jautājumi, kā plānojat tos izpildīt. Piemēram, kā konkrēti plānojat optimizēt Strenču novada vidusskolas darbu?
– Ar optimizāciju ir domāts vairāk novērtēt pedagogu darbu, tādēļ runājam par darba algu paaugstināšanu īpaši pedagogiem, kas strādā ar mūsu audzēkņiem olimpiāžu laikā. Jo panākumi olimpiādēs mūsu skolēniem ir vieni no augstākajiem Latvijas mērogā.
– No kāda finanšu avota plānojat rast iespēju pedagogu darba algas paaugstināšanai, un cik līdzekļu tam provizoriski būtu nepieciešami viena mācību gada griezumā? Vai tas attiecas arī uz pirmsskolas pedagogu darbu?
– Iepazīstoties ar novada finansējuma kopējām izmaksām un novirzīto finansējumu izglītības sistēmai, ir skaidrs, ka tā ir viena no prioritātēm, kas jāpārskata un jārod vienlīdzīgs risinājums starp izglītības iestādēm un pašvaldību, novērtējot mūsu novada pedagogus un viņu ieguldījumu izglītībā. Bet viss ir saistīts arī ar kopējo Izglītības ministriju, viņu pieņemtajiem lēmumiem. Visi jautājumi, kas skar finanšu avotu risinājumus, ir atkarīgi no prioritāro jeb svarīgāko jomu formulējuma katrā pašvaldības iestādē. Mūsu vēlētāju apvienība vērtē reāli esošo situāciju valstī un pašvaldības līmenī. Līdz ar to netiek doti utopiski solījumi, ka algas paceltos par vairākiem desmitiem eiro, bet risinājums tiktu rasts kopīgās sarunās ar izglītības iestāžu vadītājiem.
– Ko konkrēti nozīmē solījums optimizēt pirmsskolas izglītības iestādes sniegto pakalpojumu izmaksas? Kā un uz kā rēķina to var panākt?
– Runājot par pirmsskolas izglītības iestādi un sniegtajiem pakalpojumiem iestādēs, izmaksas par vienu bērnu ir neatbilstošas un ļoti augstas. Mūsu novadā ir vienas no dārgākajām dienas maksas uzturēšanās izmaksām kopumā, salīdzinot blakus novadu izmaksas. Vecāki ir spiesti bērnus līdz piecu gadu vecumam nevest uz bērnudārzu, jo nespēj segt izdevumus par uzturēšanos iestādē. Noteikti ir jārod daļa finansējuma no pašvaldības budžeta, ja mēs runājam par kopējo demogrāfisko situāciju novadā un tās uzlabošanu. Šāda veida politika nav draudzīga novada daudzbērnu ģimenēm un ģimenēm ar bērniem. Lai runātu par finansējuma piesaisti un sadalījumu, novirzot vismaz nelielu daļu par uzturēšanos bērnudārzā, tādējādi samazinot ģimenēm izmaksas, ir jāiedziļinās jautājumā, kur ir iespējams šo finansējumu ietaupīt kādā citā novada novirzītajā budžetā. Ir jārisina arī jautājums, lai pašvaldības pirmsskolas izglītības iestāžu telpas atbilstu spēkā esošo normatīvo aktu prasībām.
– Kur (kādās telpās) un par kādiem līdzekļiem plānojat izveidot biznesa inkubatoru, un kas finansētu tā darbu un kādas būtu provizoriskās inkubatora uzturēšanas izmaksas?
– Šeit netiek runāts par biznesa inkubatora izveidošanu, bet sadarbību ar jau esošiem biznesa inkubatoriem, piemēram, Valmieru. Vienam mazam novadam nav iespējams izveidot sev atsevišķu biznesa inkubatoru finansējuma dēļ un lietderības dēļ. Šeit tiek vērsta uzmanība uz sadarbību ar uzņēmējiem, pašvaldību un biznesa darbības uzsācējiem kā atbalsta programmu, lai palīdzētu rast risinājumu veiksmīgākai uzņēmējdarbībai novadā.
– Zinot, ka Strenču novada domes budžets ir salīdzinoši neliels, kur tiktu rasts finansējums jauno ģimeņu, ģimeņu ar bērniem un daudzbērnu ģimeņu atbalsta programmai?
– Programmas ietvaros ir jāizvērtē ģimenes, kam šāda veida palīdzība un programmas ir nepieciešamas, kopējā sadarbībā ar sociālo dienestu, lai izvairītos no pabalstu nelietderīgas izmantošanas un nevēlēšanos tikt nodarbinātiem. Nonākot pie kopēja kopsaucēja, tad var iekļaut pabalstu, piemaksu sistēmu, atbalstu mājokļa jautājumu risināšanā, vecāku izglītošanas pasākumus, palīdzību nodarbinātības problēmu risināšanā. Tas ir komunikācijas un sadarbības jautājums starp ģimenēm un pašvaldību. Finansējuma jautājuma risinājums tiktu izvērtēts pēc racionalitātes principa. Daudzas atbalsta sistēmas ir bezmaksas, kā, piemēram, izglītošanās un ģimeņu psihologa apmeklējumi novadā, kas tiks īstenoti šā gada ietvaros.
– Kā konkrēti plānots uzlabot primāro un sekundāro veselības aprūpi novadā? Kā tiktu pildīts solījums uzlabot ārstu speciālistu pieejamību novada iedzīvotājiem? Vai, piemēram, tiktu atvērtas jaunas ārstu prakses? Vai izbraukumā dotos Vidzemes slimnīcas mediķi?
– Veselības jautājumu risināšanā jau ir panākti daudzi uzlabojumi, un tiek plānots un strādāts joprojām. Šobrīd notiek sarunas ar ģimenes ārstiem, kas būtu gatavi strādāt pilnas slodzes darbu novadā. Lai iedzīvotājiem būtu iespēja apmeklēt ārstu tieši brīdī, kad tas ir nepieciešams veselības stāvokļa dēļ. Tas, ko piedāvā mūsu vēlētāju apvienība, ir sakārtot visu veselības sistēmu novadā kopumā, sākot no profilakses jautājumu sakārtošanas un veselības veicināšanas pasākumiem, līdz primārās veselības aprūpes sakārtošanai. Esam ieguvuši Eiropas struktūrfondu naudu, lai novadā nodrošinātu daudzveidīgu un kvalitatīvu veselības aprūpi. Vēlamies izveidot viesārstu kabinetu sadarbībā ar Vidzemes slimnīcu Valmierā, lai pie mums būtu pieejami dažādu speciālistu pakalpojumi, piemēram, kardiologa, gastroenterologa, urologa, endokrinologa un citu speciālistu izbraukumi pie novada iedzīvotājiem. Ņemot vērā un cienot gados vecāku iedzīvotāju vajadzības, kas netiek līdz nepieciešamajiem speciālistiem.
– Vai saredzat nākotni Strenču novada vidusskolai (tieši kā vidusskolai ar 10.-12. klasi)?
– Vidusskolu Strenču novadā mēs visiem spēkiem mēģinām saglabāt, tas viss ir atkarīgs no valsts un Izglītības un zinātnes ministrijas nolikumiem, kopējā bērnu skaita novadā, kam jābūt konkrētā klasē, lai tā pastāvētu. Kā kandidāte arī uzskatu, ka jādara ir viss iespējamais, lai nepiedzīvotu reformas vidusskolas līmenī, jo uzskatu, ka vidusskolas kvalitātes līmenis ir labs, lielākā daļa atkarīga no pašiem bērniem, jo pedagogi savu darbu veic teicami. Daudzi vidusskolēni ir tikuši prestižās augstskolās, kur paši ir vēlējušies. Tas vien norāda, ka izglītības līmenis ir pietiekošs. Tādēļ vispirms mums ir jādomā par demogrāfiskās situācijas sakārtošanu, nodarbinātības jautājumiem, lai turpmāk nebūtu jāuzdod jautājums, vai vidusskolu saglabāt un kā to izdarīt ar nepietiekošu bērnu skaitu. Bet tas būtu tikai loģisks turpinājums Strenču novada pamatskolai.
