Viens no Smiltenes lepnumiem ir Vecais parks, kas kļuvis par vietējo iedzīvotāju iecienītu pastaigu vietu un vienu no tūristu pieturas punktiem. Parkā, Abula upes krastā, ainaviski skaistā vietā, kur dzirdamas putnu dziesmas, nevis pilsētas trokšņi, atrodas viesnīca. Vien pāris soļu attālumā ir smilteniešu Rutas Madarājas-Veisas un Ivo Veisa nekustamais īpašums. Abi ikdienā dzīvo Rīgā, bet atšķirībā no viesnīcas apmeklētājiem, kuri ierodas Smiltenē atpūsties, viņi brīvdienās brauc kā uz darbu.
Garāmgāji var ar nelielu skaudību nolūkoties uz māju un mazdārziņu tik skaistā pilsētas vietā, nemaz nenojaušot, kādas rūpes, darbu un cīņu patiesībā tas prasa pašiem saimniekiem. Vasarā basām kājām iziet ārā un nopļaut mauriņu Ivo un Ruta nevar, jo latvāņi aug arī zālienā. Ar latvāņu audzi savā īpašumā cīnās gadu no gada, regulāri pielietojot dažādas metodes to apkarošanā. Gadiem un rūpīgi strādājot, tos varētu iznīdēt, bet ne šajā gadījumā. Blakus esošajos īpašumus – valsts un Smiltenes novada domes – latvāņi izplatās ātri un bez žēlastības. “Mēs rūpīgi kopjam gan savu, gan daļu domes īpašumu – pļaujam, indējam, jo patīk dzīvot sakoptā vidē. Vasarās, kad ārā ir plus trīsdesmit grādu, lai nopļautu mauriņu, ir jāvelk garie zvejnieku zābaki, jo no latvāņiem šķīst sula. Kopšanas darbi prasa līdzekļus. Arī kaimiņš, kuram pieder spēkstacija, saskaras ar tādām pašām problēmām,” stāsta Ruta, kura, ikdienā strādājot medijos, palīdz cilvēkiem atrisināt problēmas un sasāpējušas lietas, tagad pati nokļuvusi šādā situācijā.
Ir skaisti, bet ir savas ēnas puses
Viņas vīrs atceras, ka savulaik otrpus mājai tehnikuma nogāzē pavasaros skaisti ziedējušas puķītes, tagad tikai kaltuši un krituši koki, kā arī latvāņi. “Mēs savulaik iztīrījām arī to. Ja ikdienā dzīvotu Smiltenē, iespējams, varētu vairāk izdarīt. Sāp sirds, kaut kur ir jābūt robežai. Vecajā parkā flora un fauna ir skaista, sēdi istabā un aiz loga ir wow! Parkā dzīvo pūces, bebrs, lapsu ģimenīte un ir redzēts arī melnais stārķis, te dzīvo arī ūdens gārņi, ūdeles, caunas, vāveres, kas bija pazudušas, Kā teica viena paziņa no Kanādas, nestāstiet nevienam, ka te dzīvojat, gāzīs riņķī. Ir skaisti un ir ar ko lepoties, bet tajā pašā laikā latvāņi turpina izplatīties un skar aizvien plašākas teritorijas,” stāsta Ruta un Ivo.
Redzot, ka aprīļa otrajā pusē Lielās talkas ietvaros Smiltenes novada dome organizēja kopšanas darbus nogāzē līdzās privātmājai un kaimiņu īpašumam, Ruta un Ivo nolēma uzrakstīt vēstuli pašvaldībai, uz ko tā atbildēt nesteidzās. Vien tad, kad Ruta cīņu ar latvāņiem aprakstīja sociālajā tīklā facebook, saņēma Smiltenes novada domes priekšsēdētāja Ginta Kukaiņa vēstuli, bet oficiālo pašvaldības atbildi – 9. maijā.
Nevis politika, bet vēlme
dzīvot sakoptā vidē
“Kāpēc tieši tagad rakstījām vēstuli? Tai ar politiku nav nekāds sakars. Pompozi novākt stublājus Lielajā talkā ir vēl stulbāk. Agrs pavasaris ir īstais laiks, kad sākt apkarot latvāņus, kad tie ir tikko iznākuši ārā. Labs piemērs latvāņu apkarošanā ir Cēsu pašvaldība. Visi taču esam ieinteresēti dzīvot skaistā un sakoptā vidē, tāpēc kopā arī jāstrādā. Blakus esošā spēkstacija ir viens no tūrisma objektiem, bet ko tūristi redz visapkārt – latvāņus,” piebilst Ruta.
Pašvaldības rakstītajā vēstulē paskaidrots, ka minētā teritorija (nogāze) nav Smiltenes novada pašvaldības īpašumā, tā ir Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) īpašumā. Pašvaldība šo zemi esot gatava sakopt un ir pieņēmusi lēmumu par zemes pārņemšanu no IZM, bet diemžēl vēl ir gaidīšanas procesā. “Tieši tālab mēs šo teritoriju kopām Lielajā talkā, aicinot iedzīvotājus pievienoties, jo pašvaldības līdzekļus tai nepiederošā īpašumā nedrīkstam ieguldīt,” e-pastā Rutai rakstīja mērs. Papildu tam priekšsēdētājs informēja, ka šogad turpināsies Vecā parka sakopšanas darbi no Brūža ielas virzienā uz Vidusezeru.
Vecie latvāņu stublāji talkā tika izmantoti kā sausie iekuri ugunskura iekurināšanai. Laikā, kad īpašumu pārņems pašvaldība, lai tas būtu kopjams un pļaujams, šos lielizmēra sausos stublājus bija nepieciešams novākt. Kad tieši tas notiks, “Ziemeļlatvijai” pašvaldībā nevarēja atbildēt.
Latvānis uzdarbojas
agresīvāk kā pašvaldība
Latvānis ir agresīva svešzemju augu suga, kas ir daudzgadīgs lakstaugs un spēj izaugt līdz pat četru metru augstumam. Nav gluži tā, ka Smiltenes novada dome izliktos to neredzam. Latvāņu ierobežojoši pasākumi lielākā vai mazākā apjomā, bet tiek veikti katru gadu. “Ziemeļlatvija” noskaidroja, ka ir iespējams izmantot četras apkarošanas metodes: mehānisko, ķīmisko, bioloģisko un kombinēto. Lai izmantotu ķīmisko metodi ar 2. un 3. klases reģistrācijas augu aizsardzības līdzekļiem, nepieciešama speciāla apliecība, kuru izsniedz Valsts augu aizsardzības dienests. Smiltenes pilsētā kā veiksmīgākā izrādījusies apkarošanas metode ar herbicīdiem “Nuance 75 WG” un “Accurate 200 WG”. Šogad plānots apstrādās 2,5 hektāru lielu platību.
“Ziemeļlatvija” atgādina, ka katra zemes īpašnieka pienākums ir rūpēties par kārtību un tīrību tajā, tas attiecas gan uz privātpersonām, gan juridiskām, gan arī pašvaldību.
Uz “Ziemeļlatvijas” jautājumiem atbild Smiltenes novada domes Saimnieciskās darbības nodaļas teritorijas apsaimniekošanas speciāliste Agija Kukaine
– Vai apgalvojums, ka pašvaldība pieļauj tālāku latvāņu izplatību Vecā parka teritorijā Smiltenē, atbilst patiesībai?
– Liela latvāņu izplatība ir Izglītības un zinātnes ministrijas Smiltenes tehnikuma teritorijā, ko kopām Lielās talkas dienā. Pašvaldība ir pieņēmusi lēmumu šo īpašumu pārņemt, bet šobrīd gaidām, kad to nodos pašvaldības īpašumā, lai pēc tam teritorijā lietotu dažādas latvāņu apkarošanas metodes.
Katru gadu pašvaldības teritorijas Smiltenes pilsētā tiek apsekotas un fiksētas arī jaunas teritorijas, kurās latvāņi ir izplatījušies, lai var paredzēt budžetā papildu finansējumu latvāņu apkarošanai.
– Kuras jūs uzskatāt par problēmvietām Smiltenē?
– Tās noteikti ir virszemes ūdensobjektu krasta zonas, tostarp parkos, kur iespējams lietot tikai mehānisko metodi, jo, lietojot citas apkarošanas metodes, pilsētā jau esam ierobežojuši latvāņu izplatību.
– Vai atšķiras metodes latvāņu ierobežošanai ūdens tuvumā?
– Jā, protams. Pie Abula upītes desmit metru platā joslā var izmantot tikai mehānisko metodi, jo Aizsargjoslu likuma I nodaļā Vispārīgajos noteikumos 37. pantā ir noteikti aprobežojumi virszemes ūdensobjektu aizsargjoslās. Pirmajā punktā virszemes ūdensobjektu aizsargjoslās papildu šā likuma 35. panta minētajam tiek noteikti šādi aprobežojumi: desmit metrus platā joslā aizliegts lietot mēslošanas līdzekļus un ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus. Šis faktors ievērojami sarežģī latvāņu apkarošanu.
– Vai Smiltenes novada administratīvajā teritorijā vienoti tiek risināta latvāņu izplatības ierobežošana un apkarošana?
– Pagaidām pagastos latvāņu ierobežošanas metode tiek veikta mehāniski. Jāmin, ka kombinētās metodes pielietojums tiks veikts pakāpeniski, nosakot prioritārās pašvaldības teritorijas gan pilsētā, gan pagastos, kā arī papildus tiks informēti iedzīvotāji par latvāņu apkarošanas iespējām.
