Sestdien, 20. maijā, Strenči svinēja nu jau 20. Gaujas plostnieku svētkus ar moto “Pa Gaujas lokiem”.
Gaujas plostnieku galvaspilsētā ieradās daudz viesu, viņu vidū arī trešā augstākā valsts amatpersona pēc Valsts prezidenta un Saeimas priekšsēdētājas – Ministru prezidents Māris Kučinskis, kurš kopā ar sievu Laini un dēlu Edgaru sestdien piedalījās plosta ekspedīcijā un svētku atklāšanā. Savukārt kāds cits lūgtais viesis Valsts prezidents Raimonds Vējonis nevarēja ierasties aizņemtības dēļ.
Atver plostnieku
tradīciju burtnīcu
Īpaši sestdien tika godināti tie strencēnieši, kuri ir šo svētku aizsācēji, kopēji un atbalstītāji.
“Mums ir standarts – maija trešā sestdiena mums skaitās svētki. Šogad tieši iznāk – 20. gads un 20. datumā mums ir svētki. Trešdien mēs sienam plostus, ceturtdien, piektdien mēs braucam. Trešdienā esam sešos no rīta laukā. 1996. gadā, kad Mārtiņš (Gaigals) atdzīvināja šito pasākumu, tad mēs vienu pleni sējām pieci cilvēki visu dienu.” Tā sākumu pirms pirmās lielās plosta ekspedīcijas, kas notika 1997. gadā, jaunajā Ievas Vītolas grāmatā “Tradīciju burtnīca. Gaujas plostnieki” atceras kāds Strenču plostnieku būšanā īpašs cilvēks strencēnietis Romāns Polītis. Viņš ir plosta kapteinis visus šos 20 gadus, cilvēks, kurš Gauju zina, jūt un māk izbraukt tā, kā neviens cits, pateicoties no sava tēva, bijušā Gaujas koku pludinātāja (plostnieka) mantotajiem gēniem. Pirms 20 gadiem Romāns bija tas cilvēks, kurš zināja arī to, kā plosts ir jāsien, kā krastā jānoar, un dalījās vēl ar citiem plostnieku aroda knifiem.
“Viņš pēc dabas ir cilvēks, kas pats neies uz skatuves, Bet Romka ir kapteinis, viņš ir pirmais! Joprojām,” jau minētajā grāmatā uzsver kāds cits Gaujas plostnieku svētku būšanā nozīmīgs strencēnietis Mārtiņš Gaigals. Mārtiņš ir plostnieku aroda tradīciju atjaunošanas idejas aizsācējs, kuram nosargāt sākumā vēl vārgo idejas “dīgstu” piepalīdzēja koku pludināšanas meistars siguldietis Māris Mitrevics un atbalstu sniedza toreizējā Strenču pilsētas domes priekšsēdētāja Velga Graumane.
Arī viņi un vēl viens strencēnietis Jānis Vāvere – arī Gaujas plostnieku tradīciju uzturētājs visus šos 20 gadus – sestdien svētkos tika apsveikti un godināti, bet viņu atmiņas un stāstus var izlasīt jau minētajā Ievas Vītolas grāmatā “Tradīciju burtnīca. Gaujas plostnieki”, ko sestdien prezentēja Strenču Gaujmalā, plostnieku svētku laikā.
Šo aizraujošo grāmatu ir vērts izlasīt, lai tā pa īstam, “līdz kaulam”, izprastu, kādi tad savulaik bija plostnieki, kā viņi strādāja un kā atpūtās, un kā līdz 20. gadsimta 60. gadu beigām Gauja tika izmantota par ūdensceļu kokmateriālu transportēšanai, sākot no Velēnas līdz Rīgai caur Baltezeru. Tāpat arī grāmatā ir stāstījums par to, kā strencēnieši pēc aptuveni 30 gadu pārtraukuma atjaunoja plostnieku tradīcijas, kā sēja plosta plenes, kā vārīja plosta zupu un dzēra “Plosta prieku”. Var arī izlasīt visādus citādus stāstus.
“Ideja par grāmatas rakstīšanu pieder Mārim Mitrevicam, koku pludināšanas meistaram, kurš ir siguldietis, tāpat kā es,” “Ziemeļlatvijai” stāsta grāmatas autore Ieva Vītola. Viņa uzklausījusi un publicējusi pavisam 28 cilvēku atmiņas: gan bijušos plostniekus un koku pludināšanas kantoru darbiniekus, gan plostnieku sievas un plostu iešanas aculieciniekus, gan Strenču Gaujas plostnieku svētku rīkotājus.
Šobrīd grāmata “Tradīciju burtnīca. Gaujas plostnieki” ir pieejama Strenču novada bibliotēkās un Vijciema bibliotēkā, to var arī iegādāties Strenču novada tūrisma informācijas centrā.
Grāmatu ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu izdevusi starpnozaru mākslas grupa “Serde”.
Sagaida arī čehu lielgabals
un “Līstošais kanādietis”
20. Gaujas plostnieku svētki Strenčos aiz sevis atstājuši vēl vienu paliekošu vērtību – jaunās tēlnieces Luīzes Lindes darināto Gaujas plostnieka skulptūru, ko sestdien atklāja Strenču Gaujmalā. Jau rakstījām, ka smiltenieša Gunta Priedītes savulaik darinātā Strenču plostnieka skulptūra savu mūžu ir nokalpojusi, tāpēc Strenču novada dome izsludināja konkursu par jauna darba veidošanu. Konkursā uzvarēja Luīze Linde.
Luīzei ir 25 gadi, viņa studē Latvijas Mākslas akadēmijā, Tēlniecības nodaļā, un ir saistīta ar Strenčiem, proti, Luīzes tēvs ir mākslinieks Agris Dzilna, kuram Strenči ir dzimtā puse.
Intervijā “Ziemeļlatvijai” jaunā tēlniece smaidot teic, ka viņas darinātais Gaujas plostnieka tēls ir līdzīgs viņas vīram Mārtiņam. “Man bija doma par spēcīgu, drosmīgu, laimīgu plostnieku, kuram patīk tas, ko viņš dara, lai cik smagi tas būtu,” stāsta L. Linde. Viņa darinājusi plostnieka skulptūru divus mēnešus no ozola stumbra. Vecais koks audzis netālu no Strenču skolas un cilājis blakus esošās ēkas pamatus.
Jau tradicionāli arī šajos plostnieku svētkos Strenčos atkal strādāja kokgriezēji, kuru darbi pēc apstrādes paliks koka skulptūru parkā Gaujmalā pie brīvdabas estrādes. Šogad pašu kokgriezēju balsojumā uzvarēja Luīzes Lindes darbs “Koklētājs”.
Šogad Gaujas plostnieku svētkos piedalījās arī strencēniešu draugi no ārzemēm: plostnieki no Polijas pilsētas Ulanovas, bruņinieku grupa “Taranis” no Čehijas pilsētas Rosices un Vācijas pilsētas Saidas delegācija. Čehi līdzi atveda lielgabalu, lai sestdien plosta ekspedīciju krastā sagaidītu ar iespaidīgu, no lielgabala izšautu “salūtu”. Savukārt par īstu salūtu plosta pienākšanas brīdī parūpējās cita Gaujas plostnieku svētkos regulāri klātesoša peldlīdzekļa “Līstošais kanādietis” ekipāža. Krastā plosta ekspedīciju sagaidīja Strenču pūtēju orķestris, jaunsardzes karogu aleja un smaidošu un plaudējošu skatītāju pūlis.
Vēlāk sekoja cita “salūta” lietus, koru koncerts, sanākušo cienāšana ar plostnieku svētku 20. jubilejas kūku, zupas un citu labumu, piemēram, uz iesma cepta sivēna čehu gaumē ēšana.
20. Gaujas plostnieku svētku laikā bija arī daudz dažādu citu pasākumu no agra rīta līdz vēlai naktij. Svētkus rīkoja biedrība “Gaujas plostnieki”, Strenču novada kultūras centrs un novada dome.
Vairāk foto no pasākuma pirmās daļas www.ziemellatvija.lv
