Spraigas cīņas laukumā, prieka asaras, kopā būšanas prieks, vienotība un neizsakāms lepnums – tā vienā teikumā var raksturot Smiltenes bērnu un jaunatnes sporta skolas futbola trenera Gata Samučonoka, viņa U-10 vecuma grupas audzēkņu un jauno censoņu vecāku piedzīvoto emociju amplitūdu starptautiskajā futbola turnīrā “Tiger Cup 2017”, kas divas dienas norisinājās Igaunijas galvaspilsētā Tallinā.
“Igaunijā starptautiski futbola turnīri ir populāri un augsta līmeņa. Jau pirms laba laika saņēmām uzaicinājumu piedalīties “Tiger Cup 2017”. Informēju audzēkņu vecākus, kuri piekrita. Organizēšanas darbus uzņēmās futbolistu Adriana un Henrija Murašku ģimene. Uz Tallinu devāmies 35 cilvēki -14 futbolisti un pārējie vecāki. Braucām ar savām mašīnām, dzīvojām viesnīcā, kopā ēdām un iepazinām pilsētu. Gluži kā viena liela ģimene,” stāsta U-10 vecuma grupas futbolistu treneris G. Samučonoks.
Turnīram pavisam bija pieteikušās trīsdesmit komandas no Krievijas, Ukrainas, Somijas, Igaunijas un Latvijas. Desmit no tām spēlēja B grupā, bet smiltenieši un vēl 19 citas komandas līmeni augstāk – A grupā.
Treneri nāk klāt un izsaka apbrīnu
“Vienmēr gribas uzvarēt, bet šis vairāk bija kā sagatavošanās posms pirms Vidzemes čempionāta, kas sākās pagājušajā piektdienā. Galvenais uzdevums bija aizbraukt apskatīties, kā pa ziemu esam satrenējušies, kādi esam uz citu komandu fona. Jāatzīst, ka zēniem šīs bija pirmās lielās un tik nozīmīgas sacensības. Netikām spēlēt ne ar krieviem, ne ukraiņiem, bet ļoti spēcīgi pretinieki mums bija somi un igauņi. Pirmajā dienā apakšgrupās skatoties rezultātus, var šķist, ka uzvaras mums nācās viegli, jo bija 15 iesisti vārti un tikai vieni ielaisti, bet īstenībā spēles bija ļoti spraigas. Daudzi treneri pēc tam nāca klāt un prasīja, cik bieži mēs trenējamies, kāds ir treniņprocesu plāns. Visvairāk viņus izbrīnīja, ka nākam no tādas mazas pilsētiņas. Patīkami, ka tikām ievēroti,” atklāj smilteniešu futbola treneris.
Nākamajā dienā – pusfināli un finālspēles, kurās visas komandas bija līdzvērtīgas. “Nebija tā, ka zinājām – zelts būs mūsu. Gāja riktīgi uz nažiem. Finālā pret futbola centru “Nõmme United” futbolistiem pamatlaiks noslēdzās ar rezultātu 0:0, pēc tam sekoja septiņu metru soda sitienu sērija, kurā pārāki izrādījāmies mēs. Tiešām tā arī notika, ka daudziem bērniem bija prieka asaras, viņi uzreiz skrēja pie vecākiem un apskāvās. Tie bija ļoti aizkustinoši un emocionāli mirkļi,” piedzīvoto atceras G. Samučonoks.
Visi kā viena liela ģimene
Mēdz teikt, ka spēks slēpjas komandā, un šai tas nudien piemīt. Smiltenes futbola komandai visā turnīra laikā bija visskaļākie un labākie atbalstītāji – bērnu vecāki. “Manam bērnam Nilam šis zelts ir īpašs, jo izcīnīts citā valstī starp tik daudzām komandām. Viņš pats saka – liels, liels lepnums. Iegūstot uzvaru, raudājām visi – bērni, protams, mammas un pat tētiem bija asaras acīs. Tas bija vārdos neaprakstāmi, emocijas izteica visu. Treneris mums pats ir zelts, mūsu zelts! Bez viņa nu nekādi, Gatis bērniem ir kā otrs tētis. Būtībā mēs visi esam viena liela ģimene, superīgi vecāki, bērni un, ja vēl treneris tāds pats, tad tas ir viss, kas nepieciešams,” atzinīgus vārdus velta futbolista Nila mamma Kristīne Freimane.
Treneris G. Samučonoks piebilst, ka šis zelts ir izcīnīts smagā cīņā, nevis iegūts. Zeltu starptautiskajā turnīrā Tallinā Smiltenei atnesa futbolisti Adrians Muraška, Henrijs Muraška, Tomass Rubņikovičs, Dāvis Ivanovs, Matīss Kalnietis, Rihards Ozoliņš, Kristers Ķikusts, Jānis Lūsis, Markuss Berkolts, Markuss Muižarājs, Gustavs Šutelis, Emīls Eglītis, Nils Freimanis un Ēriks Boks.
