Mārīte
Kad saule lec un saule riet,
Laiks ir diviem kopā iet.
Kad saule parādās,
Tad mīla iedegas.
Tā deg kā liesma sirdīs tiem,
Kas vienu ceļu iet,
Kad saule riet,
Laiks viņiem gulēt iet.
Kā divas lāses tie salejas
Un medus pilienā pārvēršas.
Mīlestība kā putns nolaižas
Un divi ziedā sakļaujas.
Elīna Kubuliņa-Vilne
Aizlūgums
Puncis, apaļš kā pasaule,
Visas nebūšanas gremo,
Maks pilns bonusiem
kā zvaigžņu sietiņš.
PACENTIES pieturēt labo roku,
Lai kreisā nezina, ko tā dara.
Visi pērk un pārdod,
dvēseles tirgo,
Arheologi alkatībā katru
velēnu pārrok,
Ieslēgtais radio pasakas maļ.
PACENTIES uzlikt jūtu piegādi
Ar pēcapmaksu.
Vārna ķērc, bet nevar
noskaust gaismu,
Netīri večuki sēž pie
Brīvības pieminekļa,
Kāds vīrs ratiņos pudeles
auklē.
PACENTIES iztīrīt atmiņu,
Kad pretī aploksni sniedz.
Uz pūli izšauj nepilngadīgs
terorists,
Dolāru čaukstošā valoda runā
bēgļu vietā,
Vētras klusi slīd gar kartes
malu.
PACENTIES svētdienās aizlūgt
Par zudušām dvēselēm.
Līga
Mazmeitiņa Jasmīna
un muša
Saulstariņa dzīvē
Ceturtais gadiņš,
Laukos braucis
Svētkus gaidīt.
Sirmajā plītskrāsnī
Ugunis spožas,
Pēkšņi muša
Gaisā lido.
Saulstariņš staro,
Spiedz un lec,
Ķer mušu,
Pie šķīvja liec.
Ķērām mušu,
Nesaprata tā
Mūsu domas ‒
Jautrās un labās.
Gaidīsim vasaru
Un melno mušu,
Tad tā pie šķīvja
Ne aicināta būs.
Pavasarī
Pavasara rītausmā maigi
Māllēpīte ceļmalā zied.
Es uzņemu ziediņa gaismu
Un salieku rokas cieši,
Lai pateiktos Dieviņam klusi
Par puķītes saulaino skaistumu,
Ko drīkstēju acīm redzēt
Un dziļi pavasari elpot.
Kā mīlestības piepildījums
šī diena
Un iekšējā uguns kvēle,
Kad sirds reiz degusi liesmās
Un pārgalvīgi kaisli mīlējusi.
Baiba Jaunzema
Mežā
Es aizgāju uz mežu
Un tur atradu dzeju.
Kā sev līdzīgo mīlu dabu,
Par kuru sirdī rūpi turu.
Apskauju stalto bērzu
Kā savu brāli.
Apskauju raženo liepu
Kā savu māsu.
Es atstāju mīkstās sūnās
Visas savas dienas sūrās.
Raitā solī kā dejā
Es uz priekšu vien eju.
Un kā savu īpašo telpu,
Kur atslīgt un atvilkt elpu,
Es izvēlos smaržpilnu,
ziedošu pļavu
Un upju, ezeru vēsi
veldzējošo garu.
Un dienvidu vēju kā
zirdziņu palso
Laižu, lai nepiestājot
garām man auļo,
Lai visas raizes ir tikai
gaistoši māņi
Un visas bēdas – pieredze,
ko krāju.
