Modinātājs no rīta, ieslēdzam televizoru, radio, rīta kafija vai tēja, pārskatot sociālos tīklus, iekāpjam mašīnā, ieslēdzam radio, birojā aprunājamies ar kolēģiem, ķeramies pie e-pastu izskatīšanas un iejūdzamies citādos darbos – cik daudzi atpazina sevi?
Vairākas aviokompānijas pirms apmēram mēneša aizliedza pasažieriem no Tuvo Austrumu valstīm lidmašīnās ienest dažādas elektroniskās ierīces. Mērķis bija pēc iespējas efektīvāka cīņa ar terorismu. Valstis, uz kuru aizliegumi attiecas, bija visai piktas, bet varbūt tieši šo valstu pilsoņi no šāda lēmuma būs tikai ieguvēji?
Efekts būs jūtams
Kāda aviokompānija īgnajiem pasažieriem atbildējusi ar 12 ierosinājumiem, ko darīt reisu laikā, neiesaistot mūsdienu tehnoloģijas, un 11. no tiem skan: “Analizējiet dzīves jēgu!”
Šajā piedāvājumā nav nekā smieklīga. Tas jokains šķiet varbūt tāpēc, ka mūsdienu pasaulē, kurā lielākā daļa spēj izklaidēties vien caur viedierīces ekrānu, ir aizmirsts, kā tas ir – nodoties savām domām. Vienkārši nodoties mirklim un pasapņot vaļējām acīm. Angļu valodā tam ir speciāls apzīmējums – daydreaming (no vārdiem “diena” un “sapņošana”). Latviešu valodā analoga īsti nav.
Pēdējā laikā brīvie brīži tiek aizpildīti ar visu, ko pieprasa vai ļauj mūsdienu tehnoloģijas – sociālo tīklu nemitīga pārlūkošana, dažādu audiofailu un ziņu klausīšanās, atbildēšana uz e-pastiem un īsziņām utt. Brīvajos brīžos darām visu ko citu, tikai ne ļaujam vaļu domām, fantāzijām. Šī tendence var šķist maznozīmīga, taču ilgtermiņā var mainīt to, kā strādā mūsu smadzenes, cik radoši un inovatīvi spējam būt un cik svaigas vēsmas spēsim ienest savās un arī citu dzīvēs.
Iztēloties notikumu gaitu
2012. gadā zinātnieki atklāja, ka ļaušanās savām domām sekmē labāku un radošāku jebkuras problēmas atrisināšanu. Sākot no Einšteina un beidzot ar līmlapiņas izgudrotāju – daudzi no pasaules labākajiem domātājiem ir bijuši tikai ieguvēji no tā, ka ļāvušies savām domām, jo šajos brīžos rodas inovatīvas idejas. Radošām vēsmām nav vietas tur, kur ir citādi aizpildīts laiks. Ikviens taču būs pamanījis, ka vislabākās idejas un risinājumi rodas dušā vai pastaigas laikā.
Kad domas ir brīvas, tās piekļūst atmiņām, emocijām un daudziem iepriekš noglabātu zināšanu stūrīšiem, raidorganizācijai BBC pamato grāmatas “Sapņošana darbā: pamodini savas radošās spējas!” autore Eimija Frīsa. Ļaušanās domām ir veids, kā varam piekļūt vīzijām par ilgtermiņa vēlmēm, fantāzijām – tam, ko iztēlojamies, kas un kā varētu būt, ko un kā varētu radīt, darīt un tamlīdzīgi. “Kad esi nodevies domu klejojumiem, vari vizualizēt un iztēloties pats savu notikumu versiju, gaitu,” viņa skaidro. Vizualizācija var palīdzēt nokļūt līdz jaunam skatījumam uz problēmu, kaut vai noraidot divas iepriekšējās domas un nonākot pie jaunas – daudz kreatīvākas.
“Varu garantēt, ka jebkuras jomas līderis ir liels sapņotājs. Tas brīdis, kad tu pieņem un saproti, ka sapņo ar acīm vaļām – tas var izrādīties revolucionāri,” stāsta grāmatas autore.
Divi uzmanības stāvokļi
Kad acis ir pievērstas mobilajām viedierīcēm, mūsu domas un prāts ir pavisam citādā stāvoklī nekā tad, kad ļaujamies domāšanai un sapņošanai. Vienkārši runājot, cilvēka uzmanībai ir divi stāvokļi – iekšējais, kad nepievēršam uzmanību ārējiem faktoriem, un ārējais, kad nevaram pievērsties paši savām domām. Abi uzmanības stāvokļi nevar būt aktīvi vienlaikus.
Jautājums – ja cilvēks desmit stundu dienā ir aktivizējis vienu uzmanības stāvokli, kas notiek ar otru? Kas notiek ar spēju pašam domāt, izgudrot inovatīvus risinājumus, būt radošam? “No psiholoģiskā viedokļa, esam nobažījušies, ko šī nesamērīgā viedierīču patērēšana nodarīs cilvēcei, raugoties vairāku gadu griezumā. Īpaši tas attiecas uz pusaudžiem, kuri bieži dažāda veida medijiem nododas nesamērīgi lielu laiku. Pagaidām sekas nav pilnībā apzinātas, bet visa šī blenšana telefonos, visa šī viena uzmanības veida patērēšana var radīt negatīvas sekas ilgtermiņā,” komentē ASV Virdžīnijas Universitātes psiholoģijas profesors Daniels Villingems.
Spīdošas domas meklējumos
Labās ziņas ir tās, ka arvien vairāk cilvēku saprot, ko veselīgai domāšanai un galu galā labai fiziskai un emocionālai pašsajūtai nodara atkarība no sociālajiem tīkliem un cita veida viedierīču lietošana. Arvien vairāk cilvēku cenšas ierobežot sociālo tīklu lietošanu, vakaros nepārskatīt e-pastus un neatbildēt uz telefona zvaniem, arvien vairāk no rīta vismaz desmit minūtes velta pavingrošanai vai pat stundu skriešanai pirms darba dienas sākšanās. Būtiski saprast, ka pasaule nesagrūs, ja nekavējoties neatbildēsit uz e-pastu, neredzēsit draugu bildes sociālajos tīklos vai nereaģēsit uz telefona zvanu, toties jūs varbūt tiksit pie kādas spīdošas domas!
KĀ SĀKT?
Dod sev atļauju! Aizdomāšanās nereti tiek uztverta kā slikts ieradums, kā laika izniekošana, turklāt, ja, piemēram, aizdomājies lekcijas laikā, vari tikt izraidīts no auditorijas.
Atbrīvo vidi no traucēkļiem! Pat ja ir tikai dažas minūtes, tās var pavadīt, apcerot gaišo nākotni vai analizējot kādu radušos situāciju, galvenais ir atbrīvoties no traucējošiem faktoriem – atrast kādu klusu vietu, pārliecināties, ka nemoka izsalkums vai slāpes. Ja sākumā grūti koncentrēties, var palīdzēt mūzika.
Skaties pa logu vai aizver acis! Ar laiku sapratīsit, kura ir vislabākā metode, lai atslābinātos un ļautu domām vaļu.
Virzi domas pozitīvā gultnē! Atceries, ka mērķis ir nonākt pie jaunām domām, iecerēm, mērķiem un radošiem risinājumiem! Sapņo par nākotni, vēlmēm, izspēlē lomu spēles, izvirzi mērķi un mēģini izdomāt ko pavisam neparastu, kreatīvu!
