Skaists mirklis ir zelta vērts – ar šo zināmo Pētera Brūvera reklāmas saukli ir vēlme noraksturot arī aizvadītajā piektdienā Valkas pilsētas kultūras namā notikušo piemiņas pasākumu. Ja dzejnieks būtu starp mums, tad piektdien, 21. aprīlī, viņam apritētu 60 gadu.
Nenoliedzami, daudzi bija sagatavojušies klausīties dzejnieka meitu dvīņumāsu – Zanes un Indras, kuras arī pašas raksta dzejoļus un atdzejo, – lasīto tēta dzeju. Bija arī tas, bet visinteresantākie bija māsu, kā arī drauga un kolēģa Māra Lasmaņa stāsti par P. Brūveru kā cilvēku un viņa trauksmaino un neatkārtojamo dzīvi.
“Viņš bija uragans, viesulis. Kur parādījās dzejnieks, tur momentā izmainījās visa atmosfēra,” atceras komponists. Viņš kopā ar dzejnieku strādājis kādā reklāmas aģentūrā, bet P. Brūveris izturējis vien pusgadu, jo nav varējis rakstīt tekstus, kuriem jāiekļaujas zināmos nosacījumos.
Savs redzējums par dzīvi kopā ar tēti ir arī meitām. Dvīņumāsas atceras, ka tētis bijis absolūti talantīgs un ražīgs literāts, kurš ne tikai pats rakstījis dzeju, bet to arī atdzejojis no vairākām valodām, tostarp no lietuviešu un turku. Savos atdzejojumos un tulkojumos daudz izmantojis dažādas vārdnīcas. Tās esot bijis jāšķirsta arī meitām, ja pats dzejnieks nav varējis atrast kāda simbola vai vārda nozīmi. Īpašas atmiņas skar brāļu zemi Lietuvu. Dzejnieka sirdī Lietuvai bija īpaša vieta. Tāda tā tagad ir meitai Indrai. Zane atceras, ka pirmo reizi tētis viņas uz Viļņu aizvedis četru gadu vecumā. Kopš tā laika Lietuva ir kļuvusi par otro dzimteni. Zane jau kopš bērnības gribējusi dzīvot līdzīgi kā tētis – lai mājās vienmēr pulcējas radoši cilvēki, ir sarunas par un ap dzeju.
Tāds bijis dzejnieks – viesmīlīgs un cilvēkus mīlošs, bet, kā atklājās, pilnīgi nesaimniecisks. Kad P. Brūveris dzīvojis Valkā, privātajā mājā Rīgas ielā, viņš, kad sieva bija devusies strādāt uz Rīgu, sagribējis izmazgāt savas drēbes. Atnākot mājās, mājinieki ieraudzīja, ka vannas istaba bija līdz griestiem pilna ar tvaikiem, tēva bikses un žakete bija izvārījusies maksimāli karstajā ūdenī kopā ar visām bankas kartēm. Mierīgi uztverot situāciju, dzejnieks sievai teicis, ka tūlīt pat abi dosies uz igauņu zemi un nopirks pašu dārgāko automātisko veļas mazgājamo mašīnu. Tā dzejniekam tomēr nebija jāpērk, jo, par laimi, mašīna atšķirībā no drēbēm bija lietojama. Toties sieva tikusi pie paša skaistākā un tobrīd Valgas veikalā dārgākā zelta gredzena ar dimantiem. To dzejnieka sieva Iveta nēsājot joprojām. Tāds bija dzejnieks – ļoti dāsns.
Tie, kuri vēlas tuvāk iepazīties ar P. Brūvera daiļradi un izdotajiem dzejas krājumiem, grāmatām gan pieaugušajiem, gan bērniem, dzeju preses izdevumos un krājumos (arī vācu un krievu valodā), tulkojumiem no vācu, lietuviešu, azerbaidžāņu, azeru un evenu valodām un atdzejojumiem no krievu, turku un tuviešu valodām, to var izdarīt, apskatot dzejniekam veltīto izstādi novada Centrālās bibliotēkas novadpētniecības stendā.
Vairāk foto – www.ziemellatvija.lv.
