Vairāki lasītāji redakcijai ir izteikuši vēlmi par pašreizējiem politiskajiem notikumiem dzirdēt bijušā Valkas mēra un tagadējā Saeimas Tautas partijas frakcijas pārstāvja deputāta Venta Armanda Kraukļa viedokli.
Vairāki lasītāji redakcijai ir izteikuši vēlmi par pašreizējiem politiskajiem notikumiem dzirdēt bijušā Valkas mēra un tagadējā Saeimas Tautas partijas frakcijas pārstāvja deputāta Venta Armanda Kraukļa viedokli, jo savulaik par viņa ievēlēšanu parlamentā balsoja daudzi valcēnieši.
Izmantojot izdevību, kad V. A. Krauklis ir Valkā, uzaicināju viņu uz interviju.
– Kāda, jūsuprāt, pašreiz ir politiskā situācija un kā vērtējat notikumus valdībā? Vai varam runāt par krīzi un vai premjeram Aigaram Kalvītim būtu jāatkāpjas?
– Pašreiz situācija gan politiski, gan ekonomiski tiešām ir sarežģīta, bet to noteikti nevar saukt par politisku vai ekonomisku krīzi. Tas būtu pārspīlēti teikts. Protams, atkarībā no tā, kā tālāk rīkosies valdība un kādus lēmumus pieņems Saeima, šī situācija var kļūt gan par politisku, gan ekonomisku krīzi. Ja runājam par Aigara Kalvīša atkāpšanos, es domāju, ka tā ir diezgan iespējama un, visticamāk, ka nākamajā gadā Latvijā būs jauna valdība. Vai tās vadītājs būs Kalvītis vai kāds cits, to šobrīd nevar pateikt. Ja būs iespējams atrast vismaz līdzvērtīga līmeņa politiķi vai labāku, tad būs cits premjers, ja ne – tad varbūt Kalvītis paliks. Ne jau viens pats premjers ir mezgla figūra, kaut beidzamā laikā tiešām pats Kalvītis viens ir uzņēmies risināt daudz lietu, kas vienam cilvēkam tiešām var būt par daudz, tādēļ, nav ko noliegt, viņš pieļāvis arī kļūdas. Izvēle, ka vispirms jātiek galā ar budžetu, ir pilnīgi pareiza, jo tā pieņemšana vai nepieņemšana lielā mērā noteiks, kas notiks Latvijas ekonomikā ne tikai nākamgad, bet vēl ilgākā laikā. Ja budžetu pieņems tuvu tam, kādu to pieņēma pirmajā lasījumā ar viena procenta pārpalikumu un nepiešķirot papildlīdzekļus atalgojumiem, kas veicina patēriņu, tad vairs nevarēs runāt par ekonomisko krīzi un ilgtermiņā tas dos inflācijas samazinājumu. Taču, protams, ar vienu pašu budžetu arī nepietiek, jo skaidrs ir viens – tā kā Latvija pašlaik iepērk vairāk preču nekā izved, lata stabilitāte balstās un ienākušajām investīcijām. Ja Latvijā radīsies politiskā krīze, tas ir, ja tiek atlaista pašreizējā Saeima, tad lata stabilitāte būs apdraudēta, jo jau tagad investori uzmanīgi skatās, kas notiek Latvijā. Viens no signāliem viņiem būs budžeta pieņemšana. Ja to pieņems labu, tad investoriem tas būs pozitīvs signāls, bet, ja radīsies bezvaldība, tad, iespējams, investori sāks izņemt savus ieguldījumus Latvijā un tad latu vairs nav iespējams noturēt. Tas būs sāpīgs sitiens visiem iedzīvotājiem, bet vissāpīgāk to izjutīs iedzīvotāji ar nelieliem ienākumiem. Šīs kopsakarības vajadzētu saprast. Tas ir tas, kas mani kā politiķi visvairāk uztrauc.
– Vai, jūsuprāt, Aleksejs Loskutovs būtu jāatbrīvo no KNAB priekšnieka amata?
– Mana personīgā pārliecība ir tāda, ka KNAB ir iestāde, kas pārbauda citu darbības likumību, turklāt to parasti dara, ļoti vadoties pēc likuma burta. Atcerēsimies kaut vai gadījumu ar Valkas padomes izpilddirektoru, kuram KNAB uzlika 250 latu naudas sodu, jo viņš bija pieņēmis lēmumu par sevi, nosakot sev mobilā telefona izmantošanas limitu 10 latu mēnesī. Tādā gadījumā šādai iestādei ir jābūt absolūtam paraugam likumu ievērošanā. Ģenerālprokurors gan ir konstatējis veselus trīs likumpārkāpumus KNAB, tādēļ šīs iestādes vadītājam būtu jāaiziet no darba. Patiesībā Loskutovam, ja viņam ir godaprāts, to pašam vajadzēja izdarīt. Te nevar vilkt paralēles ar citām valsts iestādēm, kurās arī ir atklāti pārkāpumi, jo tās nepārbauda citus. Tās ir divas dažādas lietas, kuras nevajadzētu jaukt. Pašlaik politiskā konjunktūra ir tāda, ka no Loskutova ir izveidots mesijas vai nācijas glābšanas tēls, uz šī fona arī daži politiķi grib kļūt populāri. Man grūti prognozēt, kāds būs rezultāts, ja Saeimā nokļūs līdz balsojumam par Loskutovu. Es pats balsošu par Loskutova atstādināšanu no amata.
– Tomēr arodbiedrības ir parādījušas aktivitāti, cilvēki piketē, protestējot pret valdības darbību un aizstāv Loskutovu.
– Pašlaik kopā sakrīt vairākas intereses, tādēļ veiksmīgi veidojas sabiedrības ietekmēšana. Viena interese ir opozīcijai, kurai ir gluži klasiska nostāja – jo sliktāk pozīcijai, jo labāk. Ja runā par arodbiedrību aktivitātēm, tad jāraugās, no kurienes tām aug kājas. Pašlaik arodbiedrību aktivitātes finansē Stepanova grupējums no Ventspils, viņi šim mērķim ir ziedojuši kādus 300 tūkstošus latu. Protams, paša grupējuma intereses pilnīgi atšķiras no arodbiedrību interesēm, tās tikai tiek izmantotas. Beigu beigās arī arodbiedrības būs zaudētājas, ja notiks pieminētā ekonomiskā krīze, bet to cilvēki nesaprot. Trešā interese ir jauna politiska spēka veidotājiem, kuriem apakšā ir Parex bankas un Ventspils Stepanova grupējuma nauda. Mērķis viņiem ir izveidot pirmo kreiso valdību pēc neatkarības atjaunošanas un zināmā mērā mainīt valsts politisko kursu. Es šaubos, vai tas ir lielākās tautas daļas interesēs. Ar to ir saistītas Aigara Štokenberga un vēl dažu odiozu politisko figūru aktivitātes. Visiem minētajiem ir dažādas intereses, bet mērķis kopīgs – esošo varas sistēmu nobīdīt malā un izveidot savu.
– Un tomēr – vai tautā būtu tik daudz muļķu, ka to nesaprot, jo daudzi tieši Kalvīša darbību neatzīst par pareizu?
– Es atzīstu, ka Aigars Kalvītis, kopumā būdams labs premjers, ir pieļāvis vairākas būtiskas kļūdas. Viena ir tā, ka jautājumā par drošības likumiem netika uzklausīta toreizējā Valsts prezidente, lai arī kopumā izmaiņas bija pareizas, bet, kas attiecas par trešajām personām, tur dažas normas nebija līdz galam izstrādātas. Otra premjera kļūda ir tā, ka viņš pietiekami ātri nesaprata, kas par cilvēku ir Aigars Štokenbergs, kaut arī daudzi partijas biedri, ieskaitot mani, jau labi sen premjeru brīdināja, ka Štokenbergam nevar uzticēties. Trešā premjera kļūda ir tā, ka viņš vienmēr ir gatavs uzņemties to problēmu risināšanu, kas jārisina ministriem. Beigu beigās premjers ir panācis, ka viņa reitings ir ar mīnusa zīmi. Tas arī daļēji ir bijis iemesls Tautas partijas reitinga kritumam, jo tauta tās kļūdas, ko pieļāvis Kalvītis, attiecina uz visu partiju.
– Tautu satrauc arī zemā pirktspēja. Patiesībā cilvēkus tracina paziņojumi par algu iesaldēšanu.
– Tā arī ir viena no Kalvīša kļūdām, ka viņš kādā intervijā pateica – notiek algu iesaldēšana. Patiesībā ne valdība, ne Saeima nav lēmusi par algu iesaldēšanu. Nākamā gada budžets ir tāds, kas bremzē algu pieauguma tempu. Budžetā vidējais algu palielinājums ir paredzēts apmēram par 10 procentiem, bet nav nekādas runas par iesaldēšanu. Tās ir divas dažādas lietas.
– Kā, jūsuprāt, šo situāciju var atrisināt, lai valstī nerastos krīze?
– Es domāju, ka visam jānotiek tā, kā parlamentārā valstī tam jānotiek. Vispirms ir jāpieņem budžets. Tas, ka daļa cilvēku pret to protestēs, ir pilnīgi normāli. Tas ir labi, ka cilvēki iesaistās politiskos procesos, kamēr tas nepārkāpj pieklājības robežas. Izveidojot jaunu valdību, jāizvērtē pieļautās kļūdas, jāizvirza cilvēkiem skaidri saprotami mērķi un tad pakāpeniski šī neuzticība mazināsies. Jāatceras gan, ka arī nākamā valdība nebūs populāra, jo tā nevarēs pieņemt populārus lēmumus, ja gribēs, lai stabilitāte saglabājas un inflācija ilgtermiņā samazinās. Ja, piemēram, notiktu tas, ko vēlas daļa sabiedrības, ka būtiski nomainās koalīcija un valdībā ienāk kreisie spēki, tad situācija kļūs neapskaužama. Tad ir tikai divi scenāriji: vai nu viņi pieņems tautai tīkamus lēmumus un par to visi maksās daudzus gadus, jo Latvijā ekonomika sabruks, vai arī viņiem būs jāpieņem tie paši lēmumi, kurus pieņēmusi pašreizējā valdība, un tad arī viņi zaudēs popularitāti.
