Pagājušajā nedēļā Smiltenes vidusskolā bērni čaloja ne tikai latviešu valodā, bet arī angļu un vācu. Ciemos bija ieradušies skolēni un skolotāji no Vācijas pilsētas Villihas skolām, tostarp Johannesa skolu, ar kuru draudzību Smiltenes ģimnāzija uzsāka pirms vairāk nekā divdesmit gadiem.
Starp abām pilsētām visus šos gadus bija noslēgts sadraudzības līgums, taču, stiprinot saiknes, vasarā Smiltenes novada dome plāno noslēgt partnerības līgumu ar Villihas pašvaldību. “Smiltenē man ir tik daudz draugu, ka rodas sajūta, it kā nemaz nebūtu bijis projām. Šī nedēļa pagāja ļoti labi, jāatzīst, sākumā es biju mazliet nervozs par to, ka šoreiz man līdzi bija jauni skolēni un skolotāji. Bet liels paldies jums par labo uzņemšanu. Pa šiem gadiem gan Smiltene, gan Villiha ir mainījusies, abas pašvaldības kļuvušas atvērtākas, kā saka – mūsu starpā patiešām ir īsta draudzība. Tad, kad mūsu pilsētā pieņēma šo lēmumu parakstīt partnerības līgumu, izskanēja teikums, viņi ir 25 gadus iemīlējušies, ir laiks taisīt kāzas,” pirms atgriešanās Vācijā, “Ziemeļlatvijai” stāsta Johannesa skolas mūzikas skolotājs no Villihas.
Piektdien noslēguma pasākumā Smiltenes vidusskolā vācu pedagogi izteica oficiālu ielūgumu, aicinot smilteniešus 2017. gadā uz Vāciju, kur līdzīgi kā šeit bērni nedēļu dzīvo viesģimenēs, piedalās kopīgās aktivitātēs skolā, iepazīst kultūru un izklaidējas.
“Mēs esam atšķirīgas tautas, ar atšķirīgām kultūrām, tāpēc daudz varam mācīties viens no otra – tas ir draudzības lielākais ieguvums. Vairāki bērni man prasīja, vai nākamajā gadā atkal varēs pieteikties braucienam uz Latviju, domāju tā ir laba zīme!” saka V. Broks.
Smiltenes vidusskolas vācu valodas skolotāja Janīna Ķergalve abu skolu kopīgajās aktivitātēs iesaistījusies jau no pašiem pirmsākumiem. “Mēs satiekamies katru gadu, vienā viņi brauc pie mums, bet nākamajā mūsu skolas skolēni dodas uz Vāciju. Uzņēmām 24 skolēnus, trīs skolotājus un sporta darba organizatoru. Ikreiz mums ir uzdevumi par kādu konkrētu tēmu, ko pētām un iepazīstam tuvāk. Šogad tēma bija ebreji Smiltenē un Villihā, taču bija arī citas kopīgas aktivitātes. Piemēram, skolēni taisīja puzli, kurā viena ainava bija no Smiltenes, bet otra no Villihas, tās abām pašvaldībām tiks dāvinātas jūnijā, kad sadraudzības partneri Vācijas atkal ieradīsies pie mums,” stāsta J. Ķergalve.
Skolotāja atzīst, ka diemžēl aizvien mazāk skolēnu izvēlas mācīties vācu valodu, tā vietā apgūstot krievu valodu. “Atklāti sakot es par to brīnos, iespējams, tā ir liela vecāku ietekme, jo viņi uzskata, ka Latvijā nevar iztikt bez krievu valodas, tam es nepiekrītu. Mēs taču gribam, lai pie mums runā valsts valodā un galu galā, bērni jau no pirmās klases, daudzi pat bērnudārzā fakultatīvajās nodarbībās sāk apgūt angļu valodu. Tā ir valoda, kas dominē Eiropā. Arī šīs nedēļas laikā ievēroju, ka bērni lielākoties sazinās angliski, taču mani priecēja tas, ka mūsu skolēni jau bija iemācījušies vairākas frāzes vāciski un vācieši latviski,” valodu nozīmīgumu uzsver svešvalodas skolotāja.
Jo vairāk bērni zinās svešvalodas, jo lielākas iespējas tos sagaida nākotnē. Ne viens vien Smiltenes ģimnāzijas absolvents, pateicoties valodas zināšanām, ko ieguvis skolas laikā, tālāk izglītoties turpina Vācijā, kur veido arī savu karjeru.
“Viss bieži vien sākas skolas laikā. No šādas draudzības, kāda mums jau daudzu gadu garumā ir ar Villihu, iegūst gan skolotāji, gan bērni. Skolēniem tā ir iespēja aizbraukt uz citu valsti, redzēt, kā tur dzīvo vienaudži, kādi ir apstākļi ģimenēs, kā viņi pavada brīvo laiku, kāda ir sadzīve skolās Vācijā. Daudzi iegūst jaunus draugus, ar kuriem pēc tam privāti uztur kontaktus. Turpretī pedagogiem ir iespēja apmainīties idejām, ko tālāk varam izmantot mācību procesā,” sadarbības ieguvumus uzskaita Smiltenes vidusskolas skolotāja.
VIEDOKĻI
Kristīne Ķikute, Smiltenes vidusskolas 11.b klases skolniece:
– Šī ir otrā reize, kad savā ģimenē uzņēmu skolēnus no Vācijas, šogad divus 14 gadu vecus zēnus. Šī man ir pēdējā iespēja, jo nākamajā gadā, kad absolvēšu Smiltenes vidusskolu, mūsu skolas skolēni dosies uz Villihu. Arī es ļoti vēlos vēlreiz paviesoties Vācijā. Nedēļa pagāja ļoti ātri un raibi, bet ir tā vērts. Atšķirībā no iepriekšējās reizes, tagad man bija pašai jārūpējas par saviem ciemiņiem, jādomā, ko dot ēst, kā pavadīt brīvo laiku. Daudz braucām pie dabas, centos parādīt, cik Latvijā ir skaisti skati, pastāstīt, ka mums ir bagāta vēsture. Daudz runājām par vēsturi – gan viņu, gan mūsu. Visu nedēļu mums bija tēma ebreji, jāatzīst, ka, skatoties prezentācijas, pati daudz ko jaunu uzzināju.
Jaunākiem skolēniem iesaku iesaistīties skolu sadraudzības aktivitātēs, jo tas ir liels ieguvums. To darīt ir vērts ne tikai tāpēc, ka tā ir iespēja aizbraukt uz Vāciju, bet nedēļu pavadot laiku ar vācu skolēniem var daudz ko jaunu iemācīties, paskatīties uz savu dzīvi no viņu redzējuma, mācīties kultūru un kļūt bagātai iekšēji.
Stefānija Došuveita, Lise Meitner ģimnāzijas skolotāja:
– Latvijā esmu pirmo reizi, viss šķiet tik jauns, cita kultūra, tradīcijas. Brauciens ir ļoti interesants, mums ir daudz kopīgā un atšķirīgā. Latvijā ir atvērti, ļoti viesmīlīgi cilvēki, viņi ir lepni par savu valsti un tomēr arī ieinteresēti par Eiropu. Smiltene man šķita ļoti maziņa pilsēta, tajā pašā laikā skaista.
Ievēroju, ka jūsu skolās ir attīstīta informāciju tehnoloģiju joma, bērniem ir daudz priekšrocību, daudzos kabinetos atrodas projektori un skolā ir wi-fi. Pie mums tā nav.
Esmu priecīga uzsākt sadarbību ar Smiltenes vidusskolu, jo jau tagad redzu, ka mūsu skolēniem šeit patīk.
