Lūdzu noskaidrojiet, kāpēc gar Cērtenes upi Smiltenes pilsētā nav tauvas joslas! Un kāpēc tuvējo privātmāju iedzīvotāji savas sētas uzbūvējuši līdz pašai upei un kāpēc to vidū ir arī drausmīgi, nekopti, caurumaini žogi, pat uz pašvaldības zemes?
Šo kādas mūsu lasītājas vaicājumu nesen saņēma “Ziemeļlatvijas” redakcija. Devāmies klātienē pārbaudīt, vai viņas sniegtās ziņas atbilst realitātei.
Gribi pastaigāties,
brien kaut pa upi
Smiltenietes norādītā vieta ir Līvu iela – glīti sakoptu privātmāju rajons pilsētas pievārtē, ko no Brantu pagasta atdala Cērtenes upe. Robeža ir upei pa vidu: Brantu pusē tas jau ir privātīpašums, Smiltenes pusē – pašvaldībai piekrītoša zeme. Tātad Smiltenes pusē gar Cērtenes upes krastu jābūt tauvas joslai 10 metru platumā, pa kuru var ērti pārvietoties kājāmgājēji, kā tas paredzēts Zvejniecības likumā (tauvas josla ir sauszemes josla gar ūdeņu krastu, kas paredzēta ar zveju vai kuģošanu saistītām darbībām un kājāmgājējiem).
Un kā ir dzīvē? Nu, dzīvē ir tā: ja gribat pastaigāties gar Cērtenes upi pie Līvu ielas, tad jums ir jābūt fiziski veiklam cilvēkam un arī tad jāsagatavojas brišanai pa upi. Ja nevēlaties slapināt kājas, labāk līdzi ņemt drošības virves ar stiprinājumiem, lai varētu pārvietoties aptuveni zirnekļcilvēka stilā, ieķeroties upes krastā sabūvētajās sētās. Citādi uz priekšu gar upi no abām pusēm netikt. Tauvas joslas nav. Vai tāda ir kaut kur mājām pa vidu, nav iespējams pārliecināties, jo no upes puses nav piekļuves.
Vispirms mēģinām gar Cērtenes upi pastaigāties no Līvu ielas tālākā gala, – tur, kur jau beidzas privātmāju apbūve. Nokāpjot lejā pa nogāzi, krastā atklājas nepievilcīga ainava: gara zāle, brikšņi, dažādu drazu kaudzes, veca žoga fragmenti (viens žoga posms pat iegāzies upes vidū starp koku atlūzām). Uz šās zemes kādreiz atradusies izgāztuve. Pēc “Ziemeļlatvijas” rīcībā esošās informācijas, nekustamais īpašums šajā vietā, kur beidzas Līvu ielas apbūve, pieder vietējai pašvaldībai. Līdz ar to novada domei vajadzētu pārbaudīt, vai tikai arī vecā žoga fragmenti un drazu kaudzes nav uz tās zemes, un, ja ir, ķerties pie īpašuma sakopšanas.
Uz otru pusi – Rīgas ielas virzienā – cits aiz cita rindojas nožogoti, skaisti sakopti privātmāju pagalmi, kas pa terasveida nogāzi sniedzas augšā līdz Līvu ielai un tās malā uzceltajām dzīvojamajām mājām. Jau sākumā sēta ir tik tuvu upes krastam (pāris pēdu attālumā), ka labāk neriskēt doties tālāk, lai neiegāztos upē. Tāda pati situācija ir, mēģinot upes krastu izstaigāt no otras puses, orientējoši no viesu nama “Cērtenes dzirnavas” puses.
Reidā dosies būvvalde
Tūrisma taku (vismaz oficiāli tādu, kas iekļautas bukletos) šajā pusē nav, apstiprina Smiltenes novada Tūrisma informācijas centrs.
Taču pat tad, ja šis apvidus gar Cērtenes upīti Smiltenē nav iecienīta pastaigu vieta, tur tāpat jābūt nodrošinātai tauvas joslai ūdeņu krastā. Kura institūcija kontrolē, lai tā notiktu?
“Tas jākontrolē būvvaldei, jo sētas, – tās jau ir būves,” skaidro Valsts vides dienesta Valmieras reģionālās vides pārvaldes direktors Aivars Liepa.
Par mūsu lasītājas sūdzību un Cērtenes upes krastā novēroto informējām Smiltenes novada būvvaldes vadītāju Lieni Brolīti, kura solīja šonedēļ apsekot norādīto teritoriju.
Savukārt kāds Līvu ielas iedzīvotājs (viņa vārdu vīrietis lūdza neminēt) sarunā ar “Ziemeļlatviju” sola, ka pats pārliks tos pāris sētas stabus, kas atrodas vistuvāk upes krastam, lai cilvēki varētu brīvi pārvietoties gar Cērteni. Vīrietis stāsta, ka zemi pirms gandrīz 20 gadiem šādi iemērījis mērnieks, toreiz tur bijuši brikšņi, bet viņš tos sakopis līdz pašai upei.
uzziņai
Dabiskās tauvas joslas platums:
1) gar privāto ūdeņu krastiem – 4 metri;
2) gar pārējo ūdeņu krastiem – 10 metru;
3) gar jūras piekrasti – 20 metru.
Tauvas joslas bezmaksas lietošana bez iepriekšējas saskaņošanas ar zemes īpašnieku ir paredzēta:
1) kājāmgājējiem;
2) zivju resursu un ūdeņu uzraudzībai un izpētei;
3) robežapsardzībai;
4) vides aizsardzības, ugunsdrošības un glābšanas pasākumu veikšanai.
(Avots – Zvejniecības likums)
