Lai noskaidrotu, ar kādām domām un kādā noskaņojumā ļaudis gaida pašvaldību vēlēšanas 3. jūnijā, šoreiz dodamies uz Palsmanes pagastu Smiltenes novadā.
Palsmanes pagasts novadā ļaužu skaitā ziņā nav no tiem lielākajiem. Tur deklarēti 899 iedzīvotāji.
Pagastā ir divi ciemi – Palsmane un Rauza. Palsmanē ir viss vai gandrīz viss, ko cilvēks, dzīvodams lauku ciematā, var kārot: veikali (pat trīs, no kuriem divos tirgo pārtiku un vēl visādas citas preces, bet viens ir tikai rūpniecības jeb sadzīves preču veikals, – lauku ciemam pat teju neticams greznums!), divas skolas (pamatskola un internātpamatskola ar salīdzinoši lielu skolēnu skaitu) un bērnudārzs, kas atšķirībā no citiem novada ciemiem nav vis skolai “piekabinātas” pirmsskolas grupas, bet atsevišķa pirmsskolas izglītības iestāde ar pašai savu divstāvu namu.
Tad vēl Palsmanē ir ģimenes ārsts, pasta nodaļa un pat aptieka. Ir nesen glīti izremontēta bibliotēka un kultūras nams ar rosīgu kultūras dzīvi. Pagasta ļaudis var ne tikai iet uz teātru izrādēm un koncertiem, bet arī paši dejot līnijdejas vai tautas dejas vidējās paaudzes kolektīvā, vai spēlēt teātri. Padomāts arī par sportu. Ziemā pie pamatskolas var slidot slidotavā, vasarā – spēlēt pludmales volejbolu.
Palsmanē ir pat sava dabas taka gar Palsas upi ar koka skulptūrām un Mīlestības skvērs ar stārķu pāri centrā pie kultūras nama, – vietējo cilvēku entuziasma un uzņēmības rezultāts.
No uzņēmumiem pagastā lielākie darba devēji ir lauksaimniecības uzņēmums SIA “Palsmane” un kokapstrādes ražotne SIA “Ziķeri”. Savās saimniecībās strādā zemnieki. Ja ir vēl kādi citi uzņēmēji, kuri Palsmanē gribētu atvērt ražotni, vieta tam ir. Ciema galvenās ielas malā tukšas un neapsaimniekotas stāv divas bijušās muižas palīgēkas, kas pieder pašvaldībai un kuras tā labprāt pārdotu vai iznomātu investoriem.
Un vēl Palsmane ir vienīgais ciems Smiltenes novadā, kurā ir baznīca, turklāt tā joprojām darbojas (dievnams pieder evaņģēliski luteriskajai draudzei). Ja runājam jau par tīri praktiskām lietām, tad Palsmane ir arī vienīgais ciems novadā, kur ir pašiem sava degvielas uzpildes stacija (pieder SIA “Palsmane) un uz kurieni pēc agrodīzeļa, dīzeļa un benzīna dodas arī grundzālieši, variņieši un Bilskas pagasta Mēru puses ļaudis.
Uz Palsmani brauc, kad gribi, – gandrīz vienmēr ielās būs redzami cilvēki. Dažreiz manāmas pat neticami daudz jaunās māmiņas ar bērnu ratiņiem.
Jau vienā ciemā un tādējādi arī pagastā kopumā ir tik daudz visa kā laba (lai piedod palsmanieši, ja vēl kādu labumu šajā uzskaitījumā aizmirsts pieminēt), tad pat paliek interesanti, – vai pagasta ļaudis līdzšinējo Smiltenes novada deputātu darbā saredz kādu trūkumu?
Izrādās, saredz gan, kas savā ziņā nav pat trūkums, bet gan vēlētāju vairākuma izdarīta izvēle. Neviens no 2013. gada pašvaldību vēlēšanās ievēlētajiem Smiltenes novada 15 deputātiem nav no Palsmanes pagasta. Deputātu kandidāti no Palsmanes pagasta gan bija visos trijos sarakstos (“Vienotības”, “Reģionu alianses” un “Visu Latvijai!” – TB/LNNK sarakstā), taču nesaņēma vajadzīgo balsu skaitu, lai nokļūtu deputāta krēslā.
Ir vēl dažas citas lietas, ko Palsmanes pagasta ļaudis gaida no sava novada lēmējvaras, bet par to nedaudz vēlāk, jo ceļā uz Palsmani vispirms jāapskatās, kā klājas Rauzas ļaudīm.
Pensionāri nečīkst jeb
“jāiet pašam deputātos”
Atšķirībā no Palsmanes otrs pagasta ciems Rauza ir tikai dažu māju puduris, kur dzīvo pārsvarā vecāka gadagājuma cilvēki. Nekādu sabiedrisku iestāžu Rauzā nav. Pāris reižu nedēļā ar savām precēm ciemā iebrauc vienīgi autoveikals. Tad vēl kursē maršruta autobuss, lai savāktu skolēnus un bērnudārzniekus.
“Pensionāri nekad nečīkst. Paši tiekam galā. Lai tikai būtu veselība!” rauzēnieši dzīvesbiedri Rasma un Pēteris Saušas “Ziemeļlatvijai” nežēlojas par dzīvi un nepārmet ne valdībai, ne pašvaldībai par nepadarītiem darbiem. Arī pret novada deputātiem viņiem neesot iebildumu. Kuri tad ir tie deputāti, kuriem vēlētāji uzticējuši sava Smiltenes novada attīstību, seniori gan nezina. Vienīgais izņēmums ir domes priekšsēdētājs Gints Kukainis. Pēteris ilgi bijis ārpus Latvijas – tikai pērn pēc vairāk nekā 10 Ziemeļīrijā nostrādātiem gadiem atbraucis atpakaļ mājās, nu jau, lai paliktu pavisam, jo ārzemju viņam pietiekot. Rasma savukārt pēc ievēlēšanas dažus deputātus zinājusi, bet nu ir pagājuši četri gadi, un vārdi un uzvārdi piemirsušies.
“Vai tad Dzintars Zvaigzne (Rauzas puses kokapstrādes uzņēmuma “Ziķeri” vadītājs – redakcijas piezīme) vairs nav deputāts?” “Ziemeļlatvijai” taujā Rasma Sauša, un, uzzinot, ka nav gan, jo tā tas bijis iepriekšējā deputātu sasaukumā, no 2009. līdz 2013. gadam, nopūšas. “Dzintars Rauzā visus cilvēkus zināja, braukāja te cauri, redzēja, kas un kā. Biju ļoti apmierināta. Pēteris arī man prasa, – par ko mēs tagad balsosim? Mēs nevienu kandidātu nezinām. Vajadzētu tādu deputātu, kurš zina savus apkārtējos. Te, Rauzā, jau gan nav neviena, ko varētu virzīt. Ja nu vienīgi Palsmanē,” spriež Rasma Sauša, bet viņas dzīvesbiedrs nosmejas, – būšot vien pašam jāiet deputātos.
Bet, ja nopietni, tad Pēterim savā saimniecībā darba netrūkst. Pērn viņš uzlicis četrus bišu stropus, sapircis trušus. Tagad jāgādā malka, jābūvē jauna siltumnīca.
Rauzā dzīve esot jauka, ceļi tiek tīrīti. Vienīgi vajadzētu ciema robežās uzlikt ātruma ierobežojuma zīmi 50 kilometri stundā, citādi dažas automašīnas cauri Rauzai izjoņo lielā ātrumā un sausajā laikā aiz sevis atstāj putekļu mākoņus, stāsta Pēteris. Te nu esot darbiņš jaunajiem deputātiem, ko vēlēsim 3. jūnijā.
Visādi citādi seniori pat nezina, ko novada deputāti vēl varētu darīt rauzēniešu labā. Bijusī kluba ēka, kurā nekas nenotiek, ir privātīpašums. Agrāk Rauzā bija pat brīvdabas estrāde, kurā tika rīkoti dažādi pasākumi, arī Rauzas pusē dzīvojošās dzejnieces Marikas Svīķes dienas, un cilvēkiem bija kur iet, taču estrādes vairs nav saistībā ar privātīpašuma lietām, stāsta Rasma Sauša.
Un vēl esot traki, ka jauno Rauzā kļūst arvien mazāk. Agrāk maršruta autobusā sakāpuši prāvs bariņš vietējo bērnu – gan mazāki, gan lielāki, lai brauktu uz skolu, bet tagad tādu braucēju vairs esot vien kādi četri.
Lai mašīnas nelido upē
Sintija Kārkliņa dzīvo Palsmanes pagasta “Briedīšos”, tuvāk Rauzai nekā Palsmanei. Jaunā sieviete neslēpj, ka par politiku neinteresējas un līdz ar to arī nezina, kuri ir Smiltenes novada deputāti. Viņai pietiek ko darīt saimniecībā, kas specializējusies piena lopkopībā.
Tomēr ir lietas, ko Sintija saredz un atzinīgi novērtē pašvaldības darbā, piemēram, to, ka nav palielināta maksa par bērnudārzu, ko Palsmanē apmeklē viņas bērns. Vēl viņa pamanījusi, ka Palsmanes ciemā ir sakārtots ūdensvads.
Savukārt Sintijas paldies par kādu citu labo darbu pienākas valsts akciju sabiedrībai “Latvijas valsts ceļi” (LVC), nevis pašvaldībai, proti, par 2016. gadā atjaunoto asfalta segumu ceļa posmā no Vidzemes šosejas līdz Palsmanei. Tas ir valsts vietējais autoceļš V243 Blome – Birzuļi – Palsmane, nevis pašvaldības ceļš. Taču tāpēc arī Sintijas aizrādījumi attiecībā uz šo ceļu ir adresēti valsts ceļu apsaimniekotājiem, piemēram, rosinājums ziemas laikā regulāri nokaisīt ceļa līkumu pie Radžupes, iebraucot Palsmanē, lai tur nebūtu slidens.
“Katru gadu šajā vietā kaut kas notiek. Šogad arī kāda mamma ar bērniem bija grāvī. Mašīna praktiski ielidoja upē. Arī pati esmu jutusi, ka šajā līkumā mašīna sāk slīdēt, pat ļoti lēnām braucot. Un vēl Palsmanē bedres varēja aiztaisīt, – tur, kur ir pagrieziens uz bērnudārzu,” rosina S. Kārkliņa.
Zinām, jo lasām “Ziemeļlatviju”!
Bet pašā Palsmanē cilvēki ar dzīvi ir apmierināti, prasi, kuram gribi. Līdz ar to arī vietējo varu viņi nelamā, jo nav jau par ko.
“Mēs raudāt nevaram. Asfalts uz novada centru ir. Ģimenes ārsts, kaut reti pieejams, bet ir. Aptieka, pasts, bibliotēka, kultūras nams, skolas arī ir,” Palsmanes ciema labumus uzskaita seniori dzīvesbiedri Ārija un Modris Bogdanovi. Tad vēl pēc Palsmanes ūdenssaimniecības sistēmas sakārtošanas ūdens mājās esot kolosāls. Arī kanalizācijas tīkli sakārtoti. Drīz pagastā labošot vairākus pašvaldības ceļus.
Atšķirībā no citiem Palsmanes pagasta iedzīvotājiem Bogdanovi zina nosaukt pat vairākus Smiltenes novada deputātus – Gintu Kukaini, Otāru Putrāli, Ivaru Ādamsonu, Guntaru Marksu, ar nelielu piepalīdzēšanu arī Kasparu Putrāli – “nu to deputātu, kam tā zemnieku saimniecība”. “Avīzīti, “Ziemeļlatviju”, lasām, tāpēc zinām gan deputātus, gan to, kas notiek mūsu pagastā un novadā,” skaidro Ārija.
Taujāti, par ko balsojuši 2013. gada pašvaldību vēlēšanās, dzīvesbiedri atklāj, ka par Gintu Kukaini (“Visu Latvijai! – TB/LNNK” sarakstu – redakcijas piezīme). “Jauns, enerģisks cilvēks. Lai tikai darbojas. Nevaram teikt, ka kaut kas ir pamests novārtā,” spriež Ārija un Modris Bogdanovi.
Ir nojaušams, ka Smiltenes novada domes priekšsēdētājam Palsmanē atbalstītāju netrūkst. Par viņa sarakstu iepriekšējās vēlēšanās balsojusi arī lauksaimniecības uzņēmuma SIA “Palsmane” valdes locekle agronome Mārīte Stāvause.
“Cilvēki jau pamatā balso par personālijām, nevis par partijām,” tāpat kā daudzi citi palsmanieši domā Mārīte. Ikdienā viņa vairāk jūt pagasta pārvaldnieces Tignas Podnieces darbu, taču te nu jāpiebilst, ka pagasta pārvaldes ir tās, kas dzīvē ievieš novada deputātu lēmumus.
M. Stāvause uz pagastā un novadā paveikto raugās no uzņēmēju skatupunkta un priecājas par pašvaldības sarīkoto pasākumu “Smiltenes novada uzņēmējs”, koplietošanas meliorācijas sistēmu uzlabošanu Palsmanes pagastā, jo tā skārusi arī SIA “Palsmane” apsaimniekotās platības un ceļu rekonstrukciju, kas sākusies pēdējos gados un notiek “gabalu pa gabaliņam”.
Taču pietrūkstot pašvaldības iniciatīvas dažādu pasākumu sarīkošanā tieši Palsmanes pagasta uzņēmējiem un zemniekiem, lai varētu satikt kolēģus un apmainīties ar informāciju – ziemas sezonā, kad nav lauku darbu. “Piemēram, Rauzas pusē sākuši saimniekot jauni zemnieki, audzē cidonijas. Būtu interesanti uzzināt ko vairāk,” saka Mārīte.
Daži citu pagasta zemnieki savukārt rosina novada deputātus pieņemt lēmumu, kas ļautu zemes nodokli maksāt tikai gada nogalē, nevis pa ceturkšņiem.
Ir labi, bet labais jāsaglabā
Palsmanē labi jūtas arī jaunās ģimenes. Šā gada pirmajos trīs mēnešos Palsmanes pagasta iedzīvotāju skaits ir papildinājies jau ar pieciem jaundzimušajiem. Viņu vidū ir arī palsmaniešu Ilzes un Arta Roķu meitiņa Anna, kura piedzima februārī.
Anna vecākiem ir jau trešais bērns. Ģimenē aug arī deviņus gadus vecais Valters un sešus gadus vecā Agate. Artis Roķis stāsta, ka Palsmanē ir viss, kas bērniem vajadzīgs, – bērnudārzs, skola. Ir pat vairāki rotaļu laukumi. Atrast darbu, lai uzturētu ģimeni, neesot problēmu. Artis gan strādā Smiltenē, uzņēmuma “ASE” veikalā par pārdevēju, taču arī Palsmanē darbu varot mierīgi atrast, piemēram, SIA “Palsmane”.
Ja cilvēks ir uzņēmīgs, viņš var arī uzsākt savu biznesu. Piemēram, Arta sieva papildu pirmsskolas skolotājas darbam atvērusi ciematā frizētavu un pati frizē klientus.
Artis vairs neatceras, par ko balsojis pašvaldību velēšanās 2013. gadā, no novada deputātiem zina tikai Gintu Kukaini, taču labi atceras, ka iepriekšējā sasaukumā (2009.-2013. gadā) no Palsmanes pagasta bija pat divi deputāti – Dzintars Zvaigzne un Palsmanes pirmsskolas izglītības iestādes vadītāja Birute Mežale.
Artis arī tagad ies vēlēt pašvaldības deputātus un izvēlēsies sarakstu “pēc cilvēkiem, nevis pēc programmām”. Tām lielākoties neesot nozīmes.
Sarunā ar “Ziemeļlatviju” daudzi palsmanieši atklāj līdzīgu uzskatu. Pašvaldību vēlēšanās viņi savu izvēli izdarīs, balsojot nevis par partijām un to programmām, bet par konkrētiem cilvēkiem saistībā ar viņu līdzšinējā darba izvērtējumu.
“Vēlēt jāiet noteikti. Ja mēs visi vēlēšanu dienā sēdēsim mājās, tad vēlāk nevarēsim prasīt atbildību no ievēlētājiem deputātiem,” domā palsmaniete Inese Stača, vien piebilst, ka latvieši ir kūtri un neizmanto savas vēlētāju tiesības vēlāk atgādināt deputātiem viņu priekšvēlēšanu solījumus.
Inese nevēlas atklāt, par ko balsojusi 2013. gada pašvaldību vēlēšanās, taču teic, ka izvēlētais saraksts uzticību ir attaisnojis.
“Es skatos to, kādi cilvēki ir sarakstā, ko katrs solījis un ko pēc tam ir darījis. Nedaudz arī palasu programmas,” piebilst jaunā sieviete.
Staču ģimene dzīvo Palsmanē, Upes ielā, privātmājā “Lauciņi”. Pašvaldības rīkotajā konkursā “Smiltenes novada sakoptākais īpašums 2016” īpašums “Lauciņi” uzvarēja nominācijā “Sakoptākā ģimenes māja pilsētas un ciema teritorijā”.
Novērtējot sakoptas vides nozīmi, Inese atzinīgi vērtē tos pašvaldības darbus, kas paveikti pagasta sakoptībā, arī aicinājumu iedzīvotājiem piedalīties sakoptības konkursos un uzpost savas mājas un pagalmus. Upes ielas iedzīvotāji šajā ziņā ir īpaši atsaucīgi. Gan valsts svētkos, gan Ziemassvētku gaidīšanas laikā šās ielas mājas un pagalmi ir tik skaisti izdekorēti, ka cilvēki uz Upes ielu dodas ekskursijā.
Taujāta, ko vēl Palsmanē pašvaldībai vajadzētu izdarīt, Inese vēlas, lai tiktu atjaunots Upes ielas grants segums, jo pavasara šķīdonī tā ir grūti izbraucama. Taču kopumā ceļi pagastā tiekot uzlaboti, greiderēti un ziemā no brauktuvēm tiek notīrīts sniegs. “Arī tas ir ļoti daudz,” uzskata Inese.
Kaut arī šķiet, ka Palsmanes pagastā ir gandrīz viss labai dzīvei, pagasta ļaudīm vēlēšanās izdarot izvēli, tāpat būs ko domāt, proti, lai jaunievēlētie deputāti būtu tādi, kuri saglabātu Palsmanē izveidoto pašvaldības infrastruktūru, neko nesamazinātu jeb neoptimizētu un arī domātu par veselības aprūpi ilgtermiņā. Piemēram, visā Smiltenes novadā ir aktuāls jautājums, kas notiks tad, kad pirmspensijas vecumā esošie ģimenes ārsti dosies pelnītajā pensijā.
