Mākslas dienas Latvijā notikušas jau gadu desmitiem. Šī tradīcija joprojām ir dzīva, tagad arī Smiltenes bērnudārzā “Pīlādzītis”, kur šopavasar Mākslas dienas atnāca vēl pirms lapu zaļuma. Visu pagājušo nedēļu katrā grupiņā valdīja liela rosība, bērni kopā ar savām izdomas bagātajām audzinātājām veidoja gleznas, praktiskas un skaistas lietas, izmantojot dabas materiālus.
“Šogad Mākslas dienas draudzējas ar dabu. Pilnīgi katrs veica kādu darbiņu, kas saistīts ar dabu – taisīja putniņus, gliemežus, zvēriņus, vai arī veica nedzīvās dabas pētījumus, veidojot vēja zvanus, kurus pēc tam varēs izkārt ārā un spriest par vēja stiprumu. Tapa arī dabas mandalas no jūras akmentiņiem un gliemežvākiem. Aktīvi darboties un darboties ar prieku – tas ir Mākslas dienu pamatuzdevums. Otrs uzdevums ir visai bērnudārza saimei iemācīties ko jaunu. Ļoti daudzos darbiņos to redzēju, piemēram, mazam bērnam iemācīties, cik zirneklim ir kājiņu, kā viņu atpazīt,” stāsta “Pīlādzīša” metodiķe Ilva Stīpniece.
Sešgadnieks Guntars Palms no Mārīšu grupiņas stāsta, ka kopā ar pārējiem bērniem taisīja putniņus no čiekuriem. Reiz jau tādus viņš izmēģinājis, taču tas prieku nav mazinājis arī šoreiz. “No dabas materiāliem var uztaisīt visu ko, arī čūskiņu no čiekuriem, salīmējot tos kopā ar karsto līmi. Tad izveidosies pareizi. Mēs drīz iesim uz skolu, tāpēc bērnudārzā gribu vēl iemācīties reizināšanu, jo saskaitīt un noņemt es protu,” apzinīgi stāsta Guntars.
Zēna grupas biedrene Feita Bediķe arī priecājas par Mākslas dienās paveikto. “Mums patīk veidot!” iesaucas Feita.
Pieredzējusī pirmsskolas pedagoģe, Zaķēnu grupiņas audzinātāja Gunta Mežule ir pārliecinājusies par Mākslas dienu nepieciešamību. Lai arī ikdienā top dažādi darbi, šajās dienās tiek izmantotas netradicionālākas metodes un materiāli, kas bērniem sagādā papildu prieku un emocijas. Zaķēnos šogad ir trīsgadnieki, tāpēc mākslas darbi tapuši ciešā sadarbībā ar skolotājām.
“Veidojām gleznas no dabas materiāliem – salmiem, zāles stiebriņiem, gliemežvākiem, pupiņām, krustnagliņām, pipariem. Kurš taisīja putniņu, kurš dzīvnieciņu. Ņemot vērā, ka grupiņā bērniem lielākoties ir trīs gadi, pieeja bija individuāla un rezultāts brīnišķīgs. Nenoliedzami, audzēkņiem tas sagādāja prieku, jo tās nebija ikdienišķas darbības, audzinātājām tas prasīja papildu darbu un pūliņus. Gribējās, lai ir interesantāk, daudzveidīgāk, tāpēc bija jādodas dabā pēc materiāliem. Apskatot citu grupu paveikto, jāteic, ka kolēģēm ir fantastiskas idejas,” saka G. Mežule.
Katra bērna paveiktais ir izlikts apskatei grupās, priekštelpās vai arī bērnudārza gaiteņos, tādējādi priecējot vecākus un izglītības iestādes ciemiņus.
