Valkas pagasts, kas izvietojies apkārt Valkas pilsētai un robežojas arī ar Igauniju, platības ziņā ir lielākais Valkas novada pagasts. Šeit deklarēti vairāk nekā 1200 iedzīvotāji, tātad arī vēlētāju šeit vairāk nekā citos novada pagastos.
Ar kādām domām Valkas pagasta ļaudis gaida 3. jūniju? Kā vērtē dažādu partiju priekšvēlēšanu programmās 2013. gadā solīto un aizvadītajos četros gados novada domes deputātu un darbinieku paveikto? Ko esam gaidījuši, kas piepildījies, kas neapmierina un ko gribam sagaidīt no vietējās varas 2017.-2020. gadā?
Valkas novadā 2013. gada vēlēšanās startēja trīs saraksti, un 15 deputātu vietas domē sadalījās šādi: Vidzemes partija – 9, partija “Vienotība” kopā ar Centrisko partiju “Latvijas Zemnieku savienība” – 3, Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un brīvībai/LNNK” – 3.
Valkas pagastā, tāpat kā citviet, ļaudis vispirms domā par ikdienu un tās rūpēm. Tomēr Lugažu un Sēļu ciemu un citu apdzīvoto vietu iedzīvotājus, ar kuriem tiekos, neatstāj vienaldzīgus tas, kas notiek novada centrā Valkā. Daudzi strādā pilsētā, tur pieejami medicīnas un citu veidu pakalpojumi, kultūras un sporta aktivitātes. Valkas Jāņa Cimzes ģimnāzijā, mūzikas, mākslas, sporta skolās mācās pagasta bērni.
Visus piecpadsmit deputātus, kas tika ievēlēti novada domē, neatceras neviens no uzrunātajiem pagasta iedzīvotājiem. Jo kurš gan pazīst katru cilvēku, kas no visa novada balotējās dažādu partiju sarakstos? Turklāt šo gadu laikā vairāki deputāti mainījušies. Par kādu partiju sarakstu balsojuši, arī ne visi atceras, un šo izvēli vēlētājam ir tiesības neizpaust.
Parastos iedzīvotājus īpaši neinteresē, vai tie, kas domē rosās, ir deputāti vai darbinieki. Diezgan daudzi zina divus deputātus, kas dzīvo mūsu pagastā, – domes priekšsēdētāju Ventu Armandu Kraukli un Aivaru Sjademi. Kā Sēļos, tā Lugažos ar labu vārdu piemin Gunti Bašķi, kas dzīvo mūsu pagastā, balotējās vēlēšanām un tika ievēlēts, taču kā deputāts nedarbojas, bet strādā izpildvarā – par domes izpilddirektora vietnieku.
Vēl jo mazāk cilvēki atceras, ko tieši katrs saraksts solījis.
Gados jaunie lugažnieki Ance un Ilmārs Andrejevi-Empeļi vērtē: “Pārmaiņas novada domes vadībā ir pozitīvs aspekts, tās bija vajadzīgas. Tas “uzbužina” visus. Deputātu un darbinieku rotācija domē liek apzināties, ka neviens amats nav mūžīgs.
Mums patīk, ka Valkā, Lugažu laukumā, tagad plīvo lielais Latvijas karogs. Atzinīgi vērtējam to, ka pilsētā sakopti vairāki objekti, piemēram, bijušās pienotavas un muitas punkta telpas un teritorija. Daudzi domā citādi, jo tur iekārtoti alkohola tirdzniecības veikali, bet mums patīk, ka vairs nevalda pamestība. Lieliski, ka Valkā nesen atklāts Valkas novada multifunkcionālais Jaunatnes iniciatīvu centrs. Ir uzsākti daudzi jauni projekti, kurus vēl šobrīd izvērtēt nevar, bet domājam, ka nākotnē tie uz labu ietekmēs dzīvi Valkā.”
“Valkā notiek ļoti daudz kultūras pasākumu dažādām gaumēm. Kopš kultūras namu vada Māris Žigats, manuprāt, uzlabojusies dažādu vieskoncertu un izrāžu izvēle un līdz ar to – piedāvājuma kvalitāte. Ļoti spraiga un daudzveidīga ir sporta dzīve,” vērtē Ance.
Savukārt Ilmārs domā, ka pārāk daudz novadā notiek amatierkolektīvu pasākumi un tajos novada dome iegulda par daudz līdzekļu. Nākas Ilmāram, kurš pats arī bija balotējies novada domes vēlēšanās, paskaidrot, ka pret šo kultūras jomu zināmas prasības ir gan novada, gan valsts līmeņa institūcijām, un tai nekad nav plānoti pārlieku lieli līdzekļi. Kolektīvu vadītāju algas ir visai pieticīgas, paši dalībnieki iegulda ne mazums līdzekļu savā vaļaspriekā. Tikai atbalstošai būtu jābūt pašvaldības attieksmei pret jebkuras paaudzes cilvēku pašiniciatīvu un vēlmi saturīgi pavadīt brīvo laiku.
Lugažu ciema iedzīvotājas – veikala pārdevēja Laimdota Kosemae un Daina Markus – neatceras ne vēlēšanu solījumus, ne programmas, taču atzīst: “Novadā kopumā attīstība notiek, cik varam spriest pēc informācijas presē un internetā. Mūsu pagastā šajos četros gados gan nekas jauns nav redzams. Rit parastā dzīve. ”
Abas uzteic, ka gan pagastā, gan novadā ir ļoti aktīva kultūras un sporta dzīve. “Patīk, ka Lugažu bibliotēkā strādā laipna un zinoša bibliotekāre (Inese Avotiņa – redakcijas piezīme). Apmeklēju arī koncertus un izrādes saieta namā “Lugažu muiža”. Ir prieks, ka tur darbojas dažādi pašdarbības kolektīvi. Pēdējos gados Valkā notiek ļoti daudz dažādu kultūras pasākumu. Atkarībā no savām iespējām tos arī apmeklēju,” stāsta Daina.
“Tie labumi, ko solīja, īstenībā visās programmās bija gandrīz vienādi. Tāpēc laikam tobrīd vairāk skatījāmies, vai kādu cilvēku sarakstā pazīstam,” par izvēli pirms četriem gadiem saka Egīls Zandersons, kurš dzīvo Lugažos un strādā par šoferi Ērģemes pagasta zemnieku saimniecībā “Kalnpierbes”. “Bet ko tur katrs izdarījis pa šo laiku, – ko mēs varam zināt? Un tos deputātus jau te, pagastā, neesmu redzējis.” Līdzīgi atbild arī vairāki citi pagasta iedzīvotāji.
Kā šoferis E. Zandersons nevar nepieminēt laikam gan vislielāko lugažnieku sāpi – ārkārtīgi slikto ceļu no Lugažiem uz Valku: “Katrās vēlēšanās sola ko darīt, bet tā arī nekas prātīgs nav izdarīts.”
L. Kosemae un D. Markus pievienojas šim spriedumam. Laimdota saka: “Ceļš tik slikts, ka bail automašīnu sabojāt. Skolēnu autobuss nav tas labākais, bieži plīst, un sava daļa, domāju, jānoraksta arī uz ceļa rēķina.” Daina piebilst: “Bieži uz darbu Valkā, kur strādāju SIA “efn Nord”, braucu ar velosipēdu, taču tas sliktā ceļa dēļ jau kļūst bīstami.”
Lugažos dzīvoju arī es pati, un gandrīz ikviens, ko aicinu uz sarunu, kā pirmo piemin šo “gadsimta problēmu”. Ceļš līdz pat bijušajam bērnudārzam faktiski ir piekritīgs Valkai, jo skaitās Raiņa iela. Vienlaicīgi šī iela ir arī A1 klases autoceļš, kas cauri ciemam ved tālāk. Par to tiešām rūpējas domes dienesti. Arī šogad notiek bedrīšu aizpildīšana, bet tas ir gandrīz veltīgs darbs, jo, kamēr aizbērs visas bedrītes ielas garumā, daļa jau būs izsistas tukšas un radušās arī jaunas.
Visi saprot, ka ļoti nepieciešama asfalta segas atjaunošana, taču atbilde viena – nav līdzekļu. Diezin cik daudz to iztērēti, gadu gadiem liekot ielāpus?
Lugažniece, VSAC “Vidzeme” filiāles “Valka” aprūpētāja Ausma Zivtiņa ir piedalījusies visās vēlēšanās un to darīs arī šogad. Viņa jau sesto gadu darbojas Lugažu amatieteātrī “Rūdis”, aktīvi apmeklē kultūras pasākumus kā Lugažu muižā, tā savureiz arī Valkas kultūras namā un atzīst, ka kultūras dzīve ir ļoti aktīva. “Tikai mums pašiem, lugažniekiem, nevajag būt tik slinkiem un vajag aktīvāk apmeklēt gan teātra izrādes, ko pie mums atved citi amatierteātri, gan koncertus un citus pasākumus, ko piedāvā mūsu saieta nams. Jo tie, kas nekur neiet, visbiežāk žēlojas, ka nekas nenotiek. Nu tas, kas nepatīk, šobrīd ir nepabeigtā tiltiņa rekonstrukcija pie muižas. Cerams, ka šogad to pabeigs,” saka Ausma.
Dagnija Ūdre, biedrības “Lauku partnerība Ziemeļgauja” administratīvā vadītāja, kuras ģimenes zemnieku saimniecība “Aizupes” atrodas Pedelē, stāsta: “Tā kā pati esmu ilgu laiku strādājusi rajona un pilsētas pašvaldībā un arī pašreizējā darbā ir saikne ar novadu – gan domi, gan pagastu pārvaldēm un sevišķi ar biedrībām, aizvien uzturu interesi par to, kas novadā notiek. Neņemos īpaši analizēt, taču kopumā, domāju, attīstība notiek. Varētu vēlēties, lai starp pozīciju un opozīciju nebūtu bijis tik daudz nesaskaņu. Bieži licies, ka tās pretrunas ir drīzāk principa dēļ. Gan vieni, gan otri jau būtībā negrib novadam neko sliktu. Tāpēc nākamajai domei varu vēlēt labāku prasmi sadarboties.” Jāpiekrīt, jo šajā sasaukumā publiskajā telpā tiešām jūtamas lielas pretrunas Vidzemes partijas deputātu un pārējo tautas pārstāvju starpā, kas tik mazā novadā kā mūsējais nevar palikt nepamanītas. Un, iespējams, tieši fakts, ka pozīcija var opozīciju jebkurā jautājumā “nolikt pie vietas” ar balsu pārsvaru, savu reizi arī labus, pārdomātus un izsvērtus priekšlikumus vai argumentus ļauj atstāt neievērotus un noraidīt. Bet vai tas vienmēr kalpo kopienas labumam?
Skaidrīte Poriete dzīvo Lugažos un strādā SIA “Vārpas 1” grāmatvedībā. Jautāta, par ko viņa domā, gaidot pašvaldības vēlēšanas, viņa saka: “Žēl, ka joprojām novada domes vadībai, kaut tas tiek darīts regulāri un jau ilgi, neizdodas valsts institūcijās izkustināt mums tik sasāpējušo jautājumu par reālu un valsts akceptētu sadarbību ar Valgas slimnīcu. Zinu, ka cilvēki, kas finansiāli var atļauties, tās pakalpojumus izmanto.
Vēl man ir ierosinājums domei. Vai tuvākajā nākotnē nevar rast iespēju izveidot dienas centru bērniem un pieaugušajiem ar īpašām vajadzībām? Zinu, ka Valkā aktīvi darbojas invalīdu biedrība “Kastanis”, tajā notiek arī radošas nodarbības un citas aktivitātes. Bet es domāju par tādu centru, kurā dienā noteiktu laiku varētu uzturēties personas ar smagāku saslimšanu, nopietniem kustību un citiem traucējumiem, kur uzraudzīšanai un palīdzības sniegšanai nepieciešams arī mediķis ar attiecīgu kvalifikāciju. Redzēju TV pārraidē, kā šādu centru nesen atklāja kādā Latvijas pašvaldībā. Nedomāju, ka tikai manai ģimenei ir šāda problēma un nepieciešamība. Mēs tikai kautrējamies un nerunājam par to.
Runājot par pilsētas vizuālo tēlu, novēlu nepārtraukt ielu remontus, uzlabot apvedceļa kvalitāti. Priecājos par Rīgas ielas remonta sākšanos un celiņa veidošanu blakus braucamajai daļai. Skumju mani dara ļoti sliktais Merķeļa ielas daudzstāvu namu kvartāla pagalma stāvoklis. Neglīta ir vecā dzelzceļa mala pie kapiem, nezinu, kam tā pieder, bet tā būtu jāsakopj, lai nebojā pilsētas skatu, tajā iebraucot.
Valērijs Zalužinskis, SIA “Vārpas 1” kokzāģētavas vadītājs, atzīst: “Gaidu pārmaiņas domes sastāvā pēc vēlēšanām. Programmas netiek īstenotas. Kādi lieli darbi stāv aiz pozīcijas pēc četru gadu darba? Nezinu. Ņemti lieli aizdevumi dažādiem projektiem, kuri vēl nav īstenoti un novērtējami. Nauda ieguldīta, bet kā nākotnē veiksies ar parādu dzēšanu un kam to nāksies darīt?
Tiek uzskatīts, ka Valka ir sakopta pilsēta. To daļēji var teikt par pilsētas centru. Cerams, ka drīzumā uzsāks Lugažu laukuma sakārtošanu un pozitīvs rezultāts būs rudenī uzsāktajai Rīgas ielas pārbūvei, jo šī bija visai nepievilcīga pilsētas “vizītkarte”. Diemžēl pat tikai 500–600 metrus no centra redzamas daudzas ļoti nesakoptas vietas un objekti – gan pilsētai, gan privātpersonām piederošas. Taču domes rīcībā ir dienesti, kam šajā jomā jāstrādā, un sviras, ar kurām iespaidot neapzinīgus īpašniekus. Dažviet, kur īpašnieks tiešām nespēj, pilsētas kopskata labā jāķeras vien pašiem klāt.
Labi, ka novadā ir spraiga kultūras un sporta dzīve. Taču reizēm šķiet, ka piedāvājums ir pat par lielu, daudzie viesmākslinieku koncerti ne visi tiek kupli apmeklēti, jo tie nav lēti, bet cilvēku pirktspēja ir ierobežota. Tāpat būtu pārdomājams dažādu tematisku masu izklaides pasākumu daudzums, īpaši vasarā, kad plaši izreklamētos saietos sapulcējas visai neliels skatītāju vai dalībnieku skaits, bet ieguldīti prāvi novada līdzekļi. Vai tiek izanalizēti šādi gadījumi un izdarīti secinājumi? Neesmu pret sportu, gluži otrādi. Priecē, ka Valkā un arī novadā ir laba sporta bāze, visu paaudžu cilvēkiem ir dažādas izvēles iespējas. Taču vienlaikus pārsteidz, ka tāds mazs novads var uzturēt vairākus profesionālā sporta klubus. No kurienes mums tik daudz līdzekļu?
Žēl, ka šajā sasaukumā opozīcija ir maza un tai arī maz iespēju ietekmēt domes lēmumus. Bet bez opozīcijas nevar: kaut maza, tā neļauj pozīcijai gulēt uz lauriem. Arī mums, vēlētājiem, jābūt prasīgiem pret novada vadību un pašvaldības darbiniekiem. Kā deputāti, tā pašvaldības daudzo struktūru darbinieki strādā mums, iedzīvotājiem. Diemžēl viņu vidū ir tādi, kas izturas tā, it kā mums būtu jākalpo viņiem.”
Arī sēlēnietis pensionārs Ēvalds Platnieks, objektīvi vērtēdams daudzas pozitīvas lietas, domā: “Augstprātīgā attieksme domes institūcijās būtu izskaužama. Visi esam cilvēki, gadās arī kļūdas darbā, taču gadījumos, kad tās attiecībā pret iedzīvotājiem pieļautas, jāmāk viņiem to paskaidrot un atvainoties.” Viņa dzīvesbiedre Velta Platniece stāsta: “Kopumā jau viss notiek. Iestrādes ir, dienesti strādā. Bērniem ir brīvpusdienas, stipendijas, nodrošināts skolas autobuss. Sēļos var izmantot sociālo pakalpojumu punktu – dušu, veļasmašīnu, ir rotaļu un trenažieru laukumi, bibliotēka un datoru telpa. Tas viss gan jau šeit bija pirms šī sasaukuma, pēdējos gados iekārtota tikai publiskā WiFi pieeja. Patīkami, ka tiek sakopta ciema zaļā zona. Ievērojami audzis domes struktūru darbinieku skaits. Reizēm domāju: vai tik mazā novadā kā mūsējais tieši pašvaldībā jārada aizvien jaunas darba vietas. Tās taču jāapmaksā no novada budžeta. Un piekrītu, ka darbiniekiem nav iedzīvotājiem jāliek justies neomulīgi, pašvaldības dienestus apmeklējot.”
Sēļu ciemā atrodas zemnieku saimniecība “Kalnieši”. Daina Anže, uzticējusi to meitai Inesei un dēlam Jānim, ir blakus gan domās, gan darbos, bet par novada dzīvi saka: “Esmu prom no tā visa. Domāju vien, kā mums labāk saimniekot. Lai dome domā par “savu saimniecību”! Man kā sievietei patīk skaistums. Valka kļūst ar katru gadu kādā vietā glītāka. Taču vēl ļoti daudz jādomā un jādara. Ne jau vienmēr vajag ko ekskluzīvu un dārgu, lai būtu skaisti. Ir sajūta, ka nevienam speciālistam nav aptveroša skata uz visas pilsētas vizuālo tēlu kopumā.”
“Kalniešu” pārvaldnieks Jānis Anže dalās savās domās: “Negribu domi ne celt, ne pelt. Ne jau deputāti ir tie, kas visu dara. Cilvēki institūcijās strādā. Novads mums mazs, tāpēc jāapzinās, ka uz ļoti lielām lietām nevaram cerēt. Daudz neiedziļinos, pietiek savu rūpju. Bet tāpat kā mums, savā saimniecībā strādājot, katra ideja daudzkārt jāpārdomā, jārēķina ik ieguldījums un ieguvums, jārīkojas arī domei. Pozitīvi vērtēju domes kooperācijas speciālistes Sniedzes Ragžes un LLKIC Valkas konsultāciju centra darbinieku sadarbību ar novada lauksaimniekiem. Nav labi, ka cilvēkus apkalpojošas valsts līmeņa institūcijas no novada aiziet, kā, piemēram, SEB bankas nodaļa, tagad samazinās VID klientu apkalpošanas centra darbība, bet to novērst, protams, nav novada domes spēkos. Taču iedzīvotājiem tas rada neērtības.”
Dzidra Jevsejeva vada vienu no divām pagasta bibliotēkām – Sēļos. Pati dzīvo Valkā, taču ilgajos darba gados Sēļos kļuvusi par savējo. Dzidra pozitīvi raugās uz savu darbalauku: “Sēļu un Lugažu bibliotēkas jau daudzus gadus ir vienīgās Valkas novadā, kas savus apmeklētājus gaida arī vakara stundās, kad strādā interneta punkta dežuranti. Šajā laikā apmeklētāji var izmantot lasītavas pakalpojumus un internetu. Jāuzteic dome, jo bibliotēka saņem daudz labas literatūras, arī krievu valodā, jo Sēļos ir daudz cittautiešu. Cilvēki aizvien vairāk lasa tieši periodiskos izdevumus, un mūsu lasītavā ir plašs visdažādākās tematikas žurnālu klāsts. Bet tie, kas vēlas, vakaros var spēlēt interesantas galda spēles. Man patika, ka agrāk pagastos bija tradīcija organizēt pašiem savas sakopto sētu skates. Komisija izbrauca pagastu, redzēja gan skaisto, gan ne tik labo, un varēja par to ar saimniekiem aprunāties. Tā bija iespēja redzēt savu pagastu kopumā, un daudziem deva impulsu censties pēc sakārtotības. Varbūt mūsu pagastā var šo tradīciju atjaunot?”
Ikdienā bieži nākas dzirdēt frāzi – nav darba. Taču bieži rodas jautājums, vai tā ir patiesība vai mīts. Bezdarba līmenis novadā šobrīd ir 6,7 %. Novada domes pienākums nav veidot darba vietas. Tās deputāti solījuši gan radīt labus apstākļus to veidošanai. Bet ar to, pēc iedzīvotāju domām, diez ko neveicas. Jā, tieši uz vietas katrā Valkas pagasta apdzīvotajā vietā, arī abos centros – Lugažos un Sēļos – brīvu darba vietu nav. Pagastā darbojas uzņēmumi SIA “Vārpas 1”, SIA “Valdro Agro”, SIA “Ķeizari 1”, kuros strādā arī pagasta cilvēki. Ir vairākas nopietnas zemnieku saimniecības, taču tajās, pateicoties tehnikas progresam un gudrai saimniekošanai, papildu pašu ģimenēm daudz darbaroku nevajag, ja nu vienīgi sezonā. Ir daudzas nelielas zemnieku saimniecības, kas arī iztiek ar pašu darbu. Cilvēki brauc strādāt uz Valku, Valmieru, Rīgu, arī uz Valgu un tālākām vietām Igaunijā, strādā Vācijā, Anglijā, Īrijā, Skandināvijas valstīs. “Vārpās 1” strādā ap 80 cilvēku gan no Valkas, gan pagasta, gan Ērģemes. Ražotnes ir atjaunotas, iegādāta laba tehnika. Jāpiekrīt, ka algas pašmāju darbavietās cilvēkiem bez īpašas kvalifikācijas nav augstas. Taču, kā saka Valērijs Zalužinskis, tā ir jānopelna, un pieņemt arī vienkāršākajos darbos cilvēku, kurš nespēj nostrādāt vienā vietā vairāk par dažām dienām, vairs negribas. Tāpat zemnieku saimniecības nemaz tik viegli nevar atrast kārtīgu cilvēku, kas gatavs atbildīgi strādāt. “Ja kāds vispirms prasa, cik maksās, nevis, kas būs jādara, tad jau skaidrs, ka nekas prātīgs tur nesanāks,” saka Daina Anže. Arī Dagnija Ūdre stāsta, ka, paplašinot saimniecības darbību, vīrs sastopas ar problēmu atrast kārtīgus, prasmīgus strādniekus. Jā, te atklājas no Rīgas attālo novadu un pagastu problēma – gudrie prāti bieži vien dodas prom tāpēc, ka viņu kvalifikācijas un specialitātes cilvēkiem atbilstoša darba ar pienācīgu atalgojumu nav, bet tie, kas “pieauguši” dažādiem pabalstiem un palīdzībām, pat nemēģina nostāties uz savām kājām. Un arī mūsu pagastā ir spēcīgi, veseli vīrieši, kas dienām klimst apkārt bezdarbībā un tik raugās uz pagastmājas pusi pēc palīdzības.
Iegriežos arī pagasta pārvaldē, lai uzzinātu, kādi ir praktiskie pagasta ieguvumi aizvadītajā laikā kopš iepriekšējām vēlēšanām. Pārvaldnieks Jānis Lapsa pastāsta: “Latvijas Lauku attīstības programmas 2014.-2020. gadam pasākuma “Atbalsts LEADER vietējai attīstībai (sabiedrības virzīta vietējā attīstība)” ietvaros atbalstīts un īstenots biedrības “Spriņģi” projekts “Tautastērpu un karoga izgatavošana VPDK “Spriņģi””, un maijā ceram noslēgt darbus atbalstītajā Valkas novada domes projektā “Tiltiņa atjaunošana Lugažu muižas parkā Valkas pagastā”, kura gaitā tiek atjaunots tiltiņš parka teritorijā, tiks izbūvēts kājnieku celiņš un laipa uz dabas taku. Patīkami, ka atbalstu guvuši arī divi zemnieku saimniecības “Luternieki” iesniegtie projekti jaunu produktu un pakalpojumu radīšanā un esošo attīstīšanā. Šī sasaukuma laikā uzlabojies pārvaldes tehniskais nodrošinājums – iegādāts skolēnu autobuss, traktors ceļa darbiem, greideris, divas jaunas automašīnas. Lugažos un Sēļos ir publiska WiFi pieeja. Zinu, ka daudzi Lugažu iedzīvotāji ir neapmierināti ar skolēnu autobusu, jo tas diezgan bieži nevar izbraukt ikdienas maršrutu defektu dēļ. Plīst jau arī Sēļu autobuss. Taču nopirkt var vien to, ko var atļauties. Savukārt Sēļos jau gadiem cilvēki runā par to, ka satiksmes autobuss uz Valku iet tikai reizi nedēļā, turklāt neizdevīgā laikā. Abos skolēnu autobusos pagasta cilvēki arī brauc, visbiežāk – uz darbu un atpakaļ uz mājām. Daudzi izmanto savu transportu. Tāpēc domāju, ka sabiedriskā transporta pakalpojumus diezin vai varēsim saņemt, jo cilvēku, kas ik dienu brauks satiksmes autobusā, nebūs daudz. Varbūt risinājums būtu pilsētas maršruta autobusa izmantošana papildu maršrutā no Valkas uz Sēļiem pusdienlaikā ap pulksten 13, jo tad cilvēki, kas no rīta būtu ar skolēnu autobusu aizbraukuši uz Valku, varētu laikus tikt mājās. Savukārt kāds, kam vajag, aizbraukt uz Valku. Tas ir jautājums, kas jārisina.”
