Vai vara un augsts stāvoklis var pārmainīt cilvēku?
Vai vara un augsts stāvoklis var pārmainīt cilvēku? To iedomājos, dzirdot, kā tautā iemīļots komponists un tagadējais Saeimas deputāts Imants Kalniņš pie Saeimas nama uz televīzijas žurnālistu jautājumu, kā viņš vērtē piketu pret Aigara Kalvīša valdību, atbildēja: “Tautai vienmēr paticis teātris.”
Savukārt vēlāk, aicināts uz interviju Latvijas TV Panorāmas 100. pantā, I. Kalniņš paziņoja, ka notikušais pikets bijis ļoti neinteliģents pasākums, tādēļ viņam tas neesot pieņemams. Un vispār – valdībā nekādas krīzes nav un nākamajā Saeimā tauta ievēlēšot tos pašus deputātus.
Tādi nu ir tā cilvēka teiktie vārdi, kura kādreiz rīkotās Imanta dienas Piebalgā uztvērām kā savas vienotības apzināšanos, iekšējā spēka un gara spīta izjušanu cīņā pret nīsto režīmu. Vai tiešām par tautu, kas kādreiz ar Imanta dziesmām dimdināja dziesmoto revolūciju, tā bija jāpasaka tikai tādēļ, ka KNAB ir ieinteresējies arī par I. Kalniņa darbību. Cik stipram ir jābūt cilvēkam, lai viņu vara ar tās radītajām iespējām neizmainītu? Varbūt uz to var atbildēt Visvaldis Lācis, kurš līdz šim ir palicis tāds, kāds ir. I. Kalniņš laikam vairs ne. Skumji, ka tā.
Rakstu un prātā skan I. Kalniņa dziesma par astoņkāji, jūras ķēniņu. Ar kādu patosu mēs to dziedājām, it īpaši piedziedājumu par glumajiem, kuriem pēc astoņkāja izkāpšanas krastā būs vāks.
Arī tagad astoņkājis ķēniņš (tauta) ir sarosījies pret glumajiem. Nepaliec, Imant, starp tiem.
