Sestdien, 25. martā, Smiltenē pie pieminekļa “Sašķeltā ģimene“ atcerējās komunistiskā genocīda upurus, kurus izsūtīja no Latvijas.
Lai arī sestdien laiks bija apmācies un lietains, cilvēki ieradās uz piemiņas pasākumu, lai vienotos atceres brīdī, noliktu ziedus un aizdegtu svecītes pie pieminekļa “Sašķeltā ģimene’’. Laiks, ko pārdzīvoja represētie, bija smags, izsūtīja nevainīgus cilvēku, arī sirmgalvjus un mazus bērnus. Daudzi izsūtījumā gāja bojā. “1941. gadā izsūtīja 15000 cilvēkus, bet 1949. gadā atkārtoti – 43000,’’ “Ziemeļlatvijai” pauž pasākuma apmeklētāja Dzintra Ozoliņa.
Svētbrīdi atklāja mācītājs Reinis Kulbergs. Emocionālu uzrunu represētajiem veltīja Smiltenes novada Politiski represēto personu nodaļas “Trimdinieks” valdes priekšsēdētājas Arvīds Kaupe, kā arī Kultūras pārvaldes vadītāja Pārsla Jansone. Pasākuma noskaņu palīdzēja radīt Smiltenes kultūras centra pūtēju orķestris. Cilvēki atcerējās, kā viņus izšķīra ar ģimenēm, izdzina no mājām un izsūtījumā aizveda katru citā vietā. Vēstures dati liecina, ka cilvēkus sadzina lopu vagonos un viņi mēroja garu ceļu līdz Sibīrijai. Saspiestībā, sirdī sagrauti, bez pārtikas un labierīcībām – tā cilvēki atceras šausmīgo braucienu nezināmajā. Daudzi gāja bojā, jo pārbrauciens bija ļoti smags pārbaudījums. Katrs pazaudēja kādu sev tuvu cilvēku.
“Izsūtīšana skāra ne tikai latviešus, bet arī pārējos baltiešus – lietuviešus un igauņus. To veica, lai nebūtu pretestības, lai salauztu cilvēka garu un liktu tiem pakļauties. Tas bija sēru pilns laiks, un ir labi, ka neaizmirst, ka ļaudis nāk un atceras,’’ teic D. Ozoliņa. Neskatoties uz to, cik sāpīgs bija izsūtīšanas laiks un cik grūti mums ietu šobrīd, viņa aicina atcerēties pagātni, jo tās ir mūsu saknes, mūsu atbalsts nākotnei.
Pēc pasākuma cilvēkiem acīs bija asaras, kuras neviens necentās slēpt. Norises vietā kā simbols ir piemineklis “Sašķeltā ģimene’’, kas veidots aizvesto piemiņai. Pieminekļa tēlnieks Indulis Ranka trīs daļās sašķelto akmeni atveidojis mātes un bērnu tēlos, tā parādot, ka viņi tika izšķirti izsūtīšanas laikā. Pēc atceres pasākuma cilvēki devās uz Smiltenes kinoteātri, lai noskatītos Viestura Kairiša kinofilmu “Melānijas hronika”.
