Arī Smiltenes un kaimiņu novados esošie grants ceļi šopavasar nav izņēmums to segas sliktā stāvokļa dēļ. Tāpat kā citviet Latvijā, arī mūsu pusē līdz ar atkusni uznākušais šķīdonis ceļiem nav gājis secen. Galvenā problēma ir bedres. Tās ir drausmīgas, bet ceļi – briesmīgi, vienisprātis ir gandrīz visi “Ziemeļlatvijas” uzrunātie autovadītāji, kuri pārvietojas pa lauku ceļiem.
Citos pavasaros tik bēdīga aina uz grants ceļiem neesot novērota, tāpēc cilvēki vaino silto, atkušņiem bagāto ziemu.
“Šopavasar pēc atkušņiem bagātās ziemas ceļi tiešām ir bēdīgi, ļoti pārmitri. Taču te nav jāpieņem politiski, bet gan saimnieciski lēmumi, kas atkarīgi no laikapstākļiem. Ir jāgaida, kamēr ceļi nožūst, un tad jāplanē. Nav nozīmes dzenāt dubļus, kā redzēju raidījumā par Kurzemes pusi,” spriež Launkalnes pagasta pārvaldnieks Māris Lazdiņš. Cilvēki situāciju izprotot. Ceļu sliktā stāvokļa dēļ dzīve pagastā neesot apstājusies.
“Smilšu vannās”
iestrādās šķembas
Jau aizvadītajā nedēļā Smiltenes novadā greideri strādāja uz atsevišķiem pašvaldības ceļiem, piemēram, Blomes pagastā un Bilskas pagastā, kur drīz ceļus sāks arī šķembot.
“Noņēmām pirmo kārtu, lai mazinātu bedres. Pēc tam greideram būs jāiet otrreiz, jo darba ir daudz. Daba paveikusi savu. Šī ziema tiešām bija unikāla, kas ietekmē ceļu stāvokli. Taču nav tā, ka ceļi būtu neizbraucami kā ziemā, kad cilvēkiem nācās automašīnas atstāt ceļa galā un uz savām mājām iet kājām,” stāsta Blomes pagasta pārvaldes vadītājs Gaidis Bogdanovs.
Darbi sāksies arī uz valsts nozīmes ceļiem. Valsts akciju sabiedrības “Latvijas autoceļu uzturētājs” (LAU) Smiltenes nodaļas darbu vadītāji un meistari regulāri apseko grants autoceļus, un lēmumu par to pielīdzināšanu pieņem, vadoties no laikapstākļiem, informē Miks Lūsis, LAU sabiedrisko attiecību speciālists.
“Segu pārmitrinātības dēļ marta pirmajā pusē ceļus planēt vēl nebija iespējams, turklāt arī ar vienreizēju līdzināšanu autoceļi pilnībā nepaliek bez bedrēm. Kolēģi apzina vietas, kur ir izveidojušās “smilšu vannas”, un tur tiks iestrādātas šķembas (tā sauktās “smilšu vannas” veidojas, kad, ilgstoši nesaņemot remontu un neatjaunojot grants slāni, virsējā seguma kārta kļūst pārāk plāna un slodzes ietekmē atsedzas drenējošās smilts slānis – redakcijas piezīme). Pārsvarā uz visiem grants autoceļiem ir uzstādītas 10 tonnu masu ierobežojošās ceļazīmes. Aicinām autobraucējus to respektēt. Ir bijuši gadījumi, kad ceļazīmes tiek nolauztas un smagā tehnika ceļus vēl vairāk izdangā. LAU seko līdzi situācijai ar grants ceļa segumiem Smiltenes pusē un, kolīdz tas būs iespējams un ceļu segas būs apžuvušas, tiks veikti greiderēšanas darbi. Faktiski esošā finansējuma ietvaros LAU gan var tikai nodrošināt vairāk vai mazāk kvalitatīvu šo autoceļu caurbraucamību, taču remontiem un atjaunošanai līdzekļu trūkst,” skaidro M. Lūsis.
Par apgrūtinātiem braukšanas apstākļiem un šķīdoni uz valsts ceļiem, kā arī par apzinātu ceļu bojāšanu iedzīvotāji tiek aicināti informēt valsts akciju sabiedrības “Latvijas valsts ceļi” Satiksmes informācijas centru, zvanot pa bezmaksas diennakts tālruni 80005555, vai rakstot uz e-pastu [email protected].
Lielāki valsts ceļu remonti –
vien Grundzālē un Variņos
Līdz ar ceļa būvdarbu sezonas sākšanos valsts akciju sabiedrības “Latvijas Valsts ceļi” mājaslapā www.lvceli.lv ir pieejama ceļu remontdarbu karte, kurā ikviens var apskatīt šogad plānotos valsts autoceļu remontdarbus. Kartē ir atzīmēti gan pašreizējie, gan plānotie ceļu būvdarbu posmi uz valsts galvenajiem, reģionālajiem un vietējiem autoceļiem, gan arī tie posmi, kuros darbi uzsākti pērn un turpināsies šogad, informē LVC Komunikācijas daļa.
Kartē redzams, ka mūsu puses novados plānoto remontu uz valsts autoceļiem nav daudz. Smiltenes novadā tādu objektu ir divi. Grundzāles pagastā autoceļam V247 Mēri – Grundzāle – Vizla plānota asfalta seguma atjaunošana posmā no 13,14. līdz 14,04. kilometram, Grundzāles ciema teritorijā.
Asfalta seguma atjaunošana plānota arī Variņu pagastā autoceļam V268 Ķeņģi – Variņi – Rudbārži no 0. līdz 5,69. kilometram (no krustojuma ar autoceļu Smiltene – Gulbene līdz Variņu ciemam). Savukārt valsts nozīmes automaģistrālei A3 Inčukalns – Valmiera – Igaunijas robeža (Valka) tiks atjaunoti divi posmi (orientējoši starp Strenčiem un Valku).
Ņemot vērā nepietiekamo finansējumu, valsts autoceļu tehniskais stāvoklis šobrīd ir kritiskā stāvoklī. Par sliktiem un ļoti sliktiem uzskatāmi 44 procenti autoceļu ar asfalta segumu un 43 procenti ar grants segumu, informē Ilze Greiškalna, Satiksmes ministrijas Komunikācijas nodaļas sabiedrisko attiecību speciāliste.
“Šāda situācija katru gadu tautsaimniecībai nodara zaudējumus 880 miljonus eiro apmērā, proti, braucot pa sliktā stāvoklī esošu ceļu, pieaug autotransporta ekspluatācijas izmaksas, brauciena ilgums un degvielas patēriņš. Problēmas cēlonis ir savlaicīgi un pietiekamā apjomā neveiktie autoceļu atjaunošanas darbi, kuriem ir jākompensē satiksmes slodžu radītais autoceļu konstrukciju nolietojums un klimatisko apstākļu radītā materiālu novecošanās. Šobrīd valsts autoceļu tīkla pilnīgai sakārtošanai nepieciešami 4,5 miljardi eiro,” skaidro Satiksmes ministrijas pārstāve.
Meklē, kur ņemt naudu
Tagad Ministru kabinets (MK) uzdevis Satiksmes ministrijai sadarbībā ar Finanšu ministriju sagatavot un līdz šā gada 30. aprīlim iesniegt izskatīšanai MK grozījumus likumā “Par autoceļiem”, paredzot palielināt Valsts autoceļu fondam novirzīto finansējumu.
Attiecīgais likumprojekts paredz noteikt, ka, ja, sākot no 2018. gada, valsts budžeta ieņēmumi no akcīzes nodokļa par naftas produktiem būs lielāki par prognozēto, tad šo starpību jeb atlikumu, kas ir lielāks par prognozēto, novirzīs ceļu sakārtošanai un uzturēšanai. Tāpat paredzēts palielināt finansējumu no 2020. gada par vismaz pieciem procentiem gadā, salīdzinot ar iepriekšējā gadā Valsts autoceļu fondam novirzīto finansējumu, ja nominālā iekšzemes kopprodukta pieauguma prognoze attiecīgajam gadam būs ne mazāka par pieciem procentiem, skaidro I. Greiškalna.
Tāpat Satiksmes ministrijai sadarbībā ar Finanšu ministriju līdz šā gada 31. augustam uzdots sagatavot un iesniegt izskatīšanai MK informatīvo ziņojumu par iespējamību piesaistīt papildu finansējumu ceļu uzturēšanai, pārbūvei un atjaunošanai papildu valsts budžetā paredzētajam finansējumam, piemēram, izmantojot publiskās un privātās partnerības finansēšanas modeli.
APTAUJA
Kādi ir lauku ceļi? Arnis Lapiņš, Launkalnes pagasta zemnieks:
– Briesmīgi. Dubļi pavasarī pazudīs, taču bedres ir drausmīgas. Grants ceļš no Klievezera uz bijušo Mežoles skolu, pa kuru man jābraukā katru dienu, ir pilnīgs vājprāts. Izbraukt jau tur var. Taču ir cilvēki, kuri labāk izvēlas citu ceļu, braucot riņķī pa Vidzemes šoseju. Man saimniecības darbu šobrīd ceļu stāvoklis neietekmē. Taču infrastruktūra ir infrastruktūra, ja tās nav, tad ir slikti.
Kaspars Putrālis, Bilskas pagasta zemnieks, piensaimnieks:
– Ceļi ir briesmīgi, katastrofāli. Janvāra šķīdonī izejvielu piegādātājas kompānijas pat atteicās braukt uz manu saimniecību. Manas saimniecības (“Kalējiņi 1” – redakcijas piezīme) traktoriem un citai tehnikai, braucot pa šādiem ceļiem, nodilums ir lielāks, tehnika sāk iziet no ierindas, un man tas nozīmē lielus papildu izdevumus. Tā tehnika, ar kuru strādājam, ir dārga, bet nav paredzēta šādiem apstākļiem. 23. martā ceļus pagastā sāka greiderēt. Tagad situācija ir uzlabojusies, taču esmu mocījies visu šo periodu.
Daiga, Smiltenes pagasta iedzīvotāja, autovadītāja:
– Zemes ceļi ir briesmīgi. Dubļi ir pažuvuši, bet vietām ir nenormālas bedres, piemēram, ceļam no tehnikuma uz Jaunbilsku un no Brutuļiem uz Šķipelēm. Jābrauc ar kādiem 40 kilometriem stundā, un tāpat mašīna tiek lauzta. Nekas droši vien nemainīsies. Greiders jau brauc, taču grants ceļi ir tik sliktā stāvoklī, ka tos vajadzētu labot kapitāli, nevis tikai nolīdzināt bedres.
