Mājās no Austrijas pārradušies smiltenieši Uldis Kalniņš, Otārs Putrālis un Sandis Rullis.
Mājās no Austrijas pārradušies smiltenieši Uldis Kalniņš, Otārs Putrālis un Sandis Rullis. Arī viņi atradās tūkstošgalvainajā Latvijas fanu pūlī Insbrukas ledus hallē, kur juta līdzi mūsu hokeja izlasei spēlēs pret Kanādu un ASV.
Maču pret Slovēnijas izlasi no viņiem redzēja tikai Otārs.
Biļetes uz spēli “no rokas” pirka visa trijotne, taču Uldim un Sandim nepaveicās. Automāts neatpazina biļešu svītrkodu. Latvijas un Slovēnijas izlases cīkstēšanos abiem nācās skatīties uz ekrāna kādā alus teltī.
Pret Latvijas faniem izturas ar cieņu
Pasaules hokeja dūžu un viņu līdzjutēju ikgadējos saietos no smilteniešu trijotnes vispieredzējušākais ir Uldis. Šis viņam bija piektais klātienē skatītais pasaules čempionāts, Sandim — otrais, bet Otārs par sevi teic: “Esmu pilnīgs iesācējs.” Uz pasaules čempionātu hokejā viņš aizbrauca pirmo reizi.
Kuras ir tās lietas un procesi, kurus mājās palikušie Latvijas izlases līdzjutēji neredzēja televizoru ekrānos un kurus var izjust, tikai pašiem piedaloties lielajos hokeja svētkos?
Smiltenieši teic, ka tās ir spēļu laikā iegūtās emocijas. To pamats ir tribīnēs sēdošo, stāvošo, dejojošo, taures, bungas un svilpes spēlējošo Latvijas izlases fanu prasme radīt svētkus. “Latvijas fani tiek uzskatīti par skaļākajiem un lojālākajiem visā Eiropā. .. Jānoņem cepure Latvijas fanu priekšā. Viņi bija tik entuziastiski, tik dziļi iekšā spēlē.” (“Canadian Press”)
“Kad spēlē Latvija, bungas pilsētas centrā sāk rībēt drīz pēc saullēkta, un tā tas turpinās visu ceļu līdz hallei, lai cik tālu tā būtu. Bija interesanti pavērot NHL reprotierus, kas, palikuši bez Stenlija kausa izcīņas, bija atbraukuši uz savu pirmo pasaules čempionātu un visu maču nosēdēja ar plaši pavērtām acīm.” (“Edmonton Sun”)
Tie ir tikai daži no ārvalstu žurnālistu atzinumiem par Latvijas faniem, kurus pārpublicēja Latvijas avīzes.
“Esam izpelnījušies citu valstu cieņu,” par Latvijas faniem saka smiltenieši un skaidro, ka Latvijas hokejistu līdzjutēji efektu panāk ar ļoti lielu organizētību.
“Mazie dziesmu svētki”
Organizētība ir vajadzīga. Piemērs esot citu valstu izlašu fani, kuri ļaužu masā vienkārši pazūd.
“Varbūt cita valsts var piedāvāt tādus pašus pūļus kā Latvija, taču mums ir savi diriģenti, kuri to vada. Ir bundzinieki un taurētāji, kuri uzsāk ritmu, un pārējie to pārņem,” skaidro Otārs. Pirmajā spēlē ar Kanādas izlasi neesot pagājušas pat piecas sekundes, kad Latvijas fani nesauktu kādu saukli.
Uldis ledus arēnā notiekošo Latvijas izlases spēles laikā raksturo kodolīgi — “mazie Dziesmu svētki”.
Smiltenieši ievērojuši, ka Latvijas līdzjutēju armiju Insbrukā nosacīti veidojuši fani vecumā no trijiem līdz 70 gadiem. Viņu grupā gandrīz puse bijuši sirmgalvji — izbijušie latviešu hokejisti, kuri tagad ir pensijas vecumā. Smiltenieši aprunājušies ar vienu no viņiem — Kārli Apsīti, kurš septiņdesmitajos gados pat sacenties ar slaveno PSRS izlases aizsargu Aleksandru Raguļinu. Ekshokejists stāstījis, ka Raguļins nemaz tik briesmīgs neesot bijis un tāpat ticis “līmēts” gar bortiem.
Nederīgas biļetes ved uz alus telti
Ir dzirdēts viedoklis, ka lielo hokeju labāk skatīties televizorā, jo tad ir vieglāk izsekot līdzi hokejistu veidotajām kombinācijām. Smilteniešu trijotne tā nedomā. Televizors nesniedzot priekšstatu par ātrumu, ar kādu laukumā pārvietojas spēlētāji.
“It kā redzesleņķis televizorā ir daudz plašāks, taču izzūd ātruma sajūta. Nav arī emociju, ko rada pūļa reakcija. Kad ir vārti, visi palecas gaisā,” iespaidos dalās Otārs.
Uz spēlēm pret Kanādu un ASV smiltenieši nopirka otrās kategorijas biļetes. Biļetes cena — 46 eiro. Sēdvietas atradās stadiona augšējās rindās. Redzamība bijusi laba.
Uldis un Sandis ir sarūgtināti, ka viņiem secen gāja Latvijas – Slovēnijas spēles skatīšanās klātienē.
Ieejas biļetes uz Latvijas hokeja izlases spēlēm smiltenieši pirka kasēs pirmajā dienā, tiklīdz ieradās Insbrukā. Paveicās ar Kanādas un ASV mačiem, bet uz spēli ar Slovēniju biļešu vairāk nebija.
“Visu laiku bija cerība, ka biļetes būs,” atceras Otārs. “Klīda informācija, ka federācijas, kuras nevar realizēt visas iegādātās biļetes, izmet tās brīvajā tirdzniecībā pāris stundu pirms mača. Tā arī notika pirms Latvijas – Slovēnijas spēles. Gaidot biļetes, stāvēju rindā pie kases trīsarpus stundas, taču tieši pirms manis tās beidzās. Beidzot biļeti no rokas nopirku no kanādieša. No spēles nokavēju tikai kādas piecas minūtes.”
Lipmans sola — čempionāts būs
Kanādietis Otāram pārdeva īstu biļeti. Savukārt Uldim un Sandim acīmredzot trāpījās viltojumi par 20 eiro gabalā, jo aparāts neatpazina svītrkodu. “Tā būs mācība citiem gadiem. Vienreiz braucu uz čempionātu ar biļešu paketi. Tad nav nekādu bēdu. Vari darīt, ko gribi, braukt, kur gribi. Tādas biļetes gan ir nedaudz dārgākas, taču šaubos, vai mēs tagad pirkām lētāk,” spriež Uldis.
Smiltenieši iesaka jau laikus pirkt biļetes uz Rīgā gaidāmo pasaules čempionātu hokejā. Uldis dzirdējis runas, ka biļešu pārdošana jau sākusies. Ja tagad uz Austriju, pēc aptuvenām aplēsēm, aizbrauca gandrīz četri tūkstoši līdzjutēju, tad cik Latvijas fanu gribēs redzēt spēles savās mājās?
“Kirovs Lipmans man personīgi apsolīja, ka čempionāts Rīgā notiks,” piebilst Uldis. “Insbrukā kopā fotografējāmies. Es viņam vaicāju — Kirov, čempionāts būs vai nebūs? Viņš apsolīja, ka būs.”
Alus garšo pēc citronūdens
Smiltenieši uz hokeja čempionātu Austrijā devās tūrisma firmas “Kamil Plus” organizētā braucienā.
Pēc katras redzētās spēles Insbrukas ledus hallē latviešu līdzjutēji jautri devušies uz autobusiem un vesti uz naktsmītnēm.
Smiltenieši nakšņoja kādā četrzvaigžņu hotelī kalnos, apmēram 20 kilometru attālumā no Insbrukas. Pilsētas apkārtnē ir daudz slēpošanas kūrortu, kuros šobrīd ir klusā sezona. To hoteļos esot nakšņojušas arī citas Latvijas fanu grupas.
Starp Latvijas izlases spēlēm brīvajās dienās smilteniešus viņu tūrisma firma veda ekskursijās uz Zalcburgu, Minheni un Vīni. Hokeja līdzjutēji ar pacēlāju uzbrauca arī sniegotajos Alpos 2300 metru augstumā.
Par Insbrukā dzerto austriešu alu Sandim un Uldim ir savs viedoklis — tas drīzāk ir citronūdens, kurā iemērkts apiņa pumpurs. Labāku, biezāku alu viņi nogaršoja kādā Minhenes krogā.
