Jau rakstījām par to, kādi ir Smiltenes un Valkas novadu pašvaldību plānotie pamatbudžeti 2017. gadam un kādiem galvenajiem mērķiem tiks novirzīti budžeta ieņēmumi. Tagad, kad ir apkopota detalizēta informācija par Strenču novada domes plānoto pamatbudžetu 2017. gadam, ieskaitot budžeta līdzekļu izlietojumu, “Ziemeļlatvija” uz sarunu aicināja Strenču novada domes priekšsēdētāju Jāni Pētersonu.
Proti, kādām prioritātēm savu finansējumu novirzīs Strenču novada pašvaldība, ņemot vērā to, ka tās naudas maks nav no biezākajiem? Turklāt Strenču novada domei Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu naudas pieejamība projektiem ir ļoti ierobežota. Proti, vairākos ES fondu 2016.-2020. gada plānošanas perioda projektu konkursos valsts līmenī ir noteikti maziem novadiem neizpildāmi kritēriji, kuru dēļ arī Strenču novada dome visiem iespējamajiem konkursiem nekvalificējas un šos līdzekļus attiecīgi iegūt nevar (Strenču novadā uz šā gada 1. janvāri bija deklarēti 3487 iedzīvotāji). Tas nozīmē, ka pašvaldībai gandrīz visi ieguldījumi jāfinansē no sava budžeta.
Ieņēmumu kopējais apjoms Strenču novada domes pamatbudžetā 2017. gadam ir plānots
3 291549 eiro, kas ir par 119 594 eiro vairāk nekā sākotnēji 2016. gadā.
Pamatbudžeta izdevumu kopējais apjoms 2017. gadam plānots
3 697 894 eiro apmērā. Atmaksājamā aizņēmumu pamatsumma 2017. gadā ir 292 447 eiro.
Izdevumu pārsniegums (kopā ar aizņēmuma pamatsummas atmaksu) pār ieņēmumiem sastāda 298 792 eiro, kurus paredzēts segt no naudas atlikuma gada sākumā.
“Vajadzības desmitkārt pārsniedz mūsu finanšu iespējas, tāpēc bija nepieciešams pamatīgs budžeta plānošanas darbs un savstarpēja sapratne,” taujāts par to, cik biezs vai plāns ir Strenču novada pašvaldības šā gada “naudas maks” jeb budžets, atzīst Strenču novada domes priekšsēdētājs Jānis Pētersons.
Jānis Pētersons: – Sadarbībā ar mūsu pašvaldības iestāžu un nodaļu vadītājiem un pašvaldības speciālistiem mēs, deputāti, plānojām un vienojāmies par šajā gadā veicamajiem darbiem un finanšu izlietojumu. Sagatavojām un izvērtējām budžeta projektu, kuru izskatīja deputāti finanšu komitejas sēdē un apstiprināja domes sēdē. Sastādot 2017. gada budžeta plānu, pieejamie resursi tika izvietoti atbilstoši novada attīstības prioritātēm, nodrošinot ekonomisko un sociālo vajadzību budžeta sabalansētību.
Kopumā ir plānots turpināt attīstīt sociālo aizsardzību, kā arī paredzēt finansējumu sociālo vajadzību atbalstam maznodrošinātajai sabiedrības daļai, kultūrai un sportam, veselībai, sabiedriskajai kārtībai un drošībai, pirmsskolas un skolas sistēmas nodrošināšanai, ielu un ceļu uzturēšanai un uzlabošanai, nekustamo īpašumu sakārtošanai. Strenču novada domes pamatbudžeta ieņēmumi tiek novirzīti pašvaldības funkciju nodrošināšanai – izdevumiem no budžeta finansētu institūciju, tajā skaitā pašvaldības izglītības, kultūras un veselības aizsardzības iestāžu, Sociālā dienesta un administrācijas uzturēšanai, novada izglītības, sporta un kultūras pasākumu finansēšanai, novada infrastruktūras uzturēšanai, samaksai par novada pasūtījumu veikšanu, pabalstiem maznodrošinātiem iedzīvotājiem, investīciju finansēšanai, kā arī citiem izdevumiem, kas atbilstoši budžeta funkcionālai klasifikācijai paredzēti domes saistošajos noteikumos “Par Strenču novada domes 2017. gada pamatbudžetu”.
Saskaņā ar likumu normatīvajiem aktiem 2017. gadā pašvaldībā strādājošajiem ir palielināta minimālā darba alga no 370 eiro uz 380 eiro mēnesī, samazināts neapliekamais minimums no 75 eiro uz 60 eiro. Tas palielina budžeta izdevumus un atstāj iespaidu uz citām budžeta pozīcijām.
– Kādiem mērķiem šogad plānoti pašvaldības budžeta finansiālie ieguldījumi Strenču novadā?
– Lai uzlabotu pirmsskolas izglītības iestādes “Minkāns” infrastruktūru, šogad 22 000 eiro paredzēts ieguldīt bērnudārza ēkas jumta atjaunošanā.
Domājot par iedzīvotāju drošības uzlabošanu, sabiedriskās kārtības uzturēšanu un pašvaldības normatīvo aktu ievērošanas kontroli, līdz 21 000 eiro paredzēti trafarētas policijas automašīnas iegādei.
Ievērojama budžeta daļa –
20 000 eiro – tiks ieguldīta Sedas pilsētas atkritumu apsaimniekošanas sistēmas sakārtošanā. Sadarbībā ar Ziemeļvidzemes atkritumu apsaimniekošanas organizāciju (ZAAO) ir izstrādāts “Atkritumu apsaimniekošanas plāns”. Tas paredz saimniecības ēku un visu šķūnīšu inventarizāciju, lielgabarīta atkritumu konteineru novietošanas akciju organizēšanu pilsētā, esošo atkritumu savākšanu, šķirošanu, noglabāšanu un teritorijas sakopšanu. Jau ir uzsākta Sedai piegulošo mežu teritorijas tīrīšana, savācot tajos gadiem krājušos atkritumus. Plānojam šīs problēmas līdz rudenim pilnībā atrisināt.
Šobrīd problēmas pašvaldībai rada notekūdeņu un kanalizācijas produktu attīrīšana un noglabāšana atbilstoši vides dienestu noteiktajām prasībām. Tāpēc lietderīgu apsvērumu rezultātā ir paredzēts iegādāties dūņu presi 20 000 eiro vērtībā, ar kuras palīdzību paši apstrādāsim kanalizācijas produktus, kurus pēc apstrādes izmantosim videi nekaitīgā veidā. Plānojam, ka pirkums atmaksāsies trīs līdz četru gadu laikā, un tas būs ekonomiski izdevīgāk, nekā pirkt šo dūņu noglabāšanas pakalpojumu.
Līdz 20 000 eiro esam paredzējuši tērēt komunālo maksājumu parādu piedziņas procesam. Tas ir neizbēgams un ilgstošs process, kā rezultātā pamazām līdzekļi tiek atgūti. Maldās tie iedzīvotāji, kuriem šķiet, ka ar pašvaldību var nenorēķināties. Ikvienam ir jāsaprot, ka pašvaldības pienākums ir sniegt pakalpojumus, un tiesības ir saņemt par to arī samaksu. Ja tas nenotiek labprātīgi, pašvaldības pienākums ir vērsties pēc palīdzības tiesā. Tāpēc aicinām iedzīvotājus laicīgi domāt par dzīves apstākļiem atbilstoši savām finansiālajām iespējām, izvēloties mājokļus ar iespējami zemākām izmaksām un savlaicīgi nomaksājot maksājumus, lai neuzkrātos parādi.
– Taču kā to izdarīt, ja iedzīvotājiem ienākumi ir tādi, kādi ir?
– 2016. gadā esam pieņēmuši daudz lēmumu saistībā ar korektas samaksas aprēķināšanu un ieviešanu iedzīvotājiem dzīvokļu kopīpašumu ietvaros un dažādu apkures sistēmu lietošanas un siltumenerģijas uzskaites gadījumos. Esam vienojušies ar iedzīvotājiem, meklējuši un atraduši risinājumus neekonomiskas un neefektīvas dzīvojamās mājas atslēgt no centrālās siltumapgādes, piedāvājot iedzīvotājiem alternatīvās apkures iespējas, tādējādi kļūstot par savu izmaksu noteicējiem un dzīves kvalitātes uzlabotājiem.
Jau iepriekš pieminēju, ka apkures sistēmu neleģitīma pārveidošana ir novedusi pie nekorektas un augstas samaksas par patērēto siltumenerģiju, tāpēc jau 2016. gadā astoņi tūkstoši eiro tika ieguldīti dzīvojamās mājas Uzvaras ielā 11, Sedā, apkures sistēmas atjaunošanai, kas tika veikta saskaņā ar jaunu tehnisko projektu. Centrālās apkures sistēma bija pārveidota ar nelegālām un nelikumīgām pārbūvēm, tāpēc nācās to atjaunot. Pēc sistēmas pārbūves apkures izmaksas ir samazinājušās gandrīz par 50 procentiem. Šis kalpo kā labās prakses piemērs, tāpēc plānojam turpināt apkures sistēmas pārveidošanu, ieguldot vēl piecus tūkstošus eiro.
Iepriekšējos gados ir veikts izpētes process par siltumapgādes nodrošināšanu iedzīvotājiem Strenčos un Sedā. Ir meklēti risinājumi siltuma ražošanas un siltuma tarifu izmaksu samazināšanai iedzīvotājiem un pašvaldībai. Balstoties uz izpēti, šā gada janvārī ir noslēgts nodomu protokols ar SIA “E Strenči” un “E Seda” par siltumapgādes pakalpojumu sniegšanu. Šajā gadījumā nav paredzēti tieši finansiālie ieguldījumi, bet tam ir cieša saistība ar finanšu ietaupījumu. Nodomu protokols paredz pie katlumājām Strenčos un Sedā uzbūvēt koģenerācijas stacijas (kombinēta siltuma un elektroenerģijas ražošana). Tādējādi paredzēts siltuma ražošanas pakalpojumu iepirkt par daudz zemāku cenu, nekā paši spējam to saražot, un tas būs atvieglojums mūsu kopējam budžetam. Iedzīvotāju ieguvums ir tas, ka nodomu protokola nosacījumi paredz, ka par pieciem eiro samazināsies cena par siltumenerģijas kilovatstundu.
Apsaimniekotāju un iedzīvotāju ziņā ir rūpēties par to, lai dzīvokļos nebūtu siltuma zudumi, lai būtu sakārtotas koplietošanas ietaises un tīkli, kas dos kopēju ekonomisko efektu. Pašvaldībai paredzama finanšu līdzekļu ekonomija, piemēram, dabas resursu nodokļa maksājums, jo, izmantojot akmeņogļu kurināmo, tas izmaksā 20 000 eiro gadā. Varētu likties, ka Strenčos tas nav nepieciešams, taču ar šo iegūsim papildu līdzekļus esošās katlumājas kredīta segšanai. Par vienota siltuma ražošanas objekta pakalpojumiem esam vienojušies ar uzņēmēju Strenču psihoneiroloģisko slimnīcu, tādējādi panākot vienādus siltumapgādes nosacījumus Strenču pilsētas teritorijā. Esošā katlumāja tiks uzturēta un saglabāta kā rezerves resurss funkcionālā stāvoklī iespējamas avārijas situācijas gadījumā. Pie intensīvas ekspluatācijas esošā katlumāja, beidzoties kredīta maksājumiem, būtu pilnībā nolietojusies, taču šajā gadījumā paredzēts to saglabāt kā rezerves resursu.
– Vai šogad Sedā būs vēl kāda joma, kurā pašvaldība plāno ieguldīt līdzekļus?
– Paredzēts arī šajā gadā turpināt ieguldīt līdzekļus Sedas ūdenssaimniecības uzlabošanā. Iepriekšējo darbību un ieguldījumu rezultātā situācija Sedas ūdensapgādē ir uzlabojusies, tāpēc plānojam to turpināt, ieguldot līdz 16 000 eiro. Šajā plānošanas periodā (2014.– 2020. g.) Eiropas finansējums šim mērķim mums nav pieejams, tāpēc ūdens kvalitātes un ūdensapgādes sistēmas uzlabošanā ieguldīsim pašvaldības budžeta līdzekļus. Galvenais ūdens kvalitātes rādītājs ir centrālo tīklu darbība, bet ietekmi uz ūdens kvalitāti atstāj arī kopīpašumā esošā ūdensvadu sistēma. Rūpes par to ir iedzīvotāju un dzīvokļu apsaimniekotāja kopīgs uzdevums, tāpēc aicinām risināt jautājumu par līdzekļu uzkrāšanu un to ieguldīšanu kopējā ūdensapgādes kvalitātes uzlabošanā.
Vēl, lai uzlabotu Sedas pilsētas bibliotēkas pieejamību, un ņemot vērā iedzīvotāju un darbinieku viedokļus, Sedas pilsētas bibliotēku plānots pārcelt uz citām, plašākām telpām tuvāk pilsētas centram. Tāpēc līdz 10 000 eiro tiks ieguldīts pilsētas bibliotēkas telpu pielāgošanai un iekārtošanai Sedas skolā.
– Jau vairākkārt rakstījām par pašvaldības projektu attiecībā uz vēsturiskā tirgus laukuma sakārtošanu Strenčos. Vai šogad darbi turpināsies, un kādus objektus vēl šogad plānots Strenčos, tāpat arī citviet novadā, finansēt no pašvaldības budžeta?
– Vides sakārtošanas darbus vēsturiskajā tirgus laukumā Strenčos plānojam pilnībā pabeigt līdz 1. jūlijam. Šogad šajā projektā kopā tiks ieguldīti līdz 49 000 eiro, tai skaitā no pašvaldības budžeta līdzekļiem – 25 000 eiro. Projekta īstenošanas process bija garš, jo līdzekļi tika apgūti pakāpeniski. Tiklīdz laikapstākļi atļaus, atsāksies noslēdzošie darbi.
Tiks veikti arī citi nozīmīgi remontdarbi – Strenču kapu kapličas kosmētiskais remonts, Strenču pilsētas pirts uzlabojumi. Pirts krāsnīm ir specifiska uzbūve, un, ņemot vērā intensīvo ekspluatāciju, ik pēc trijiem gadiem tās ir jāatjauno, cikliski ieguldot līdzekļus pirts krāšņu remontdarbos.
Šogad paredzēts atjaunot māju norāžu zīmes Jērcēnu pagastā, jo iepriekšējās ir savu laiku nokalpojušas. Šim mērķim projektu finansējums nav pieejams, tāpēc tam ir paredzēti 6000 eiro no budžeta līdzekļiem. Lai saglabātu bijušo skolas ēku Skolas ielā 4, Plāņu pagastā, un novērstu turpmāko bojāšanos, tiks remontēts ēkas jumts. Plānots remontēt un mainīt nolietojušos jumtus vairākām pašvaldībai piederošajām saimniecības ēkām. Paredzēts sanitāro mezglu remonts – domes ēkā Valkas ielā 11, Jērcēnmuižā, Jērcēnu veselības punktā.
– Skatoties novada domes pamatbudžeta plānotos izdevumus šim gadam, redzams, ka salīdzinoši liels finansējums (615 909 eiro) ir piešķirts pašvaldības teritoriju un mājokļu apsaimniekošanai. Kā paredzēts to izlietot?
– Neraugoties uz pēdējo gadu siltajām bezsniega ziemām, šogad plānojam uzlabot ielu tīrīšanas un kaisīšanas pakalpojumus pilsētās ziemas periodā un iegādāties jaunu traktoru ar atbilstošu tehnisko aprīkojumu. Esošā tehnika ir novecojusi un mēdz pievilt tieši tajā brīdī, kad visvairāk ir vajadzīga.
Mūsu novada teritorija, neraugoties uz nelielo iedzīvotāju skaitu, ir pietiekami liela un prasa ieguldīt ievērojamus resursus, lai to sakoptu un uzturētu. Teritorijas uzkopšanas darbu uzlabošanai un cilvēkresursu darba atvieglošanai iegādāsimies individuālo tehniku (zāles pļaujmašīnas, trimmerus un citus.). Šim mērķim tiks atvēlēts līdz pieciem tūkstošiem eiro.
Turpināsim ieguldīt arī stādījumu kopšanā, papildināšanā un apzaļumošanas darbos visās novada administratīvajās teritorijās. Šajā gadā līdz trijiem tūkstošiem eiro tiks atvēlēti bīstamo koku zāģēšanas darbiem. Šo darbu veikšanai tiek slēgts līgums ar profesionāliem arboristiem SIA “Koku Alianse”.
Sedā, Plāņu un Jērcēnu pagastos ielu apgaismojuma jautājums iepriekšējos gados ir sakārtots atbilstoši iedzīvotāju vajadzībām. Ielu apgaismojuma uzlabošana jau ir uzsākta, taču Strenču pilsētā vēl ir ielas, kurās nepieciešami uzlabojumi. Šis process ir ilgstošs, pilns cikls ielu apgaismojuma ieviešanai prasa aptuveni divus gadus. Tas ir arī finansiāli dārgs process. Ieguldījums projektēšanā paredzēts šogad, bet izbūve, kas prasa salīdzinoši ļoti lielus finanšu resursus, plānota nākamgad. Šogad apgaismojuma rekonstrukcijai Strenču pilsētā ir pasūtīti projekti un paredzēts, ka 2018. gadā tiks pabeigti apgaismojuma ierīkošanas darbi Trikātas ielā no rotācijas apļa līdz Stacijas ielai, Stacijas ielā, Baznīcas ielā no Pulkveža Zemitāna ielas līdz Trikātas ielai, Raiņa ielu ieskaitot, Ugunsdzēsēju ielā. Apgaismojums tiks ierīkots arī no J. Ziemeļnieka un Pulkveža Brieža ielas krustojuma līdz autoostai, Beverīnas ielā no Valkas ielas līdz Trikātas ielai, ietverot daļu no Ozola ielas.
Vēl jāpiebilst, ka Strenču novada dome 2016. gada augustā noslēdza zemes nomas līgumu ar valsts akciju sabiedrību “Ceļu satiksmes drošības direkcija” (CSDD) elektromobiļu ātrās uzlādes stacijas izbūvei Ugunsdzēsēju ielā 2, Strenču pilsētā, ar mērķi veidot elektroauto uzlādes staciju tīklu, tuvu valsts nozīmes autoceļiem. Ir uzsākta sadarbība ar CSDD par elektromobiļu uzlādes stacijas izbūvi Ugunsdzēsēju un Valkas ielas krustojumā blakus jaunizveidotajam transformatoram. Tā tiks izveidota par Eiropas projekta līdzekļiem, taču prasa arī lielus darba resursus. Ieguvums būs sakārtota teritorija, uzstādītas divas ātrās elektromobiļu uzlādes stacijas, kas būs izmantojamas gan novada iedzīvotājiem, gan tūristiem.
– Kāda vēl iedzīvotājiem saistoša informācija ir attiecībā uz pašvaldības šā gada budžeta izdevumu plānošanu?
– Šogad viena no Strenču novada kultūras centra budžeta sastāvdaļām ir pasākumu budžets, kas šogad ir 21 000 eiro. Par šo finansējumu kultūras centra darbiniekiem ir jāplāno un jāorganizē iedzīvotājiem kultūras pasākumi, ieliekot tajos saturisko piepildījumu.
Piebildīšu, ka arī šogad pašvaldība atbalstīs iedzīvotāju grupu un nevalstiskā sektora iniciētas projektu idejas, piešķirot finansējumu divu tūkstošu eiro apmērā konkursam “Sabiedrība ar dvēseli”, kā arī piešķirot līdzfinansējumu trīs tūkstošu eiro apmērā biedrību līdzdalībai Eiropas fondu projektos.
Viedokļi
Novada deputāts Reinis Muižnieks, akciju sabiedrības “Strenču MRS” Meža resursu daļas vadītājs:
– Manā skatījumā Strenču novada domes šā gada budžets ir pārdomāts, tendēts uz attīstību, lai novads nestagnētu. Ierobežotu finanšu līdzekļu apstākļos darām, ko varam. Žēl vienīgi, ka budžetā pietrūkst finansējuma pašvaldības ceļu sakārtošanai.
Novada deputāte Agita Boķe, SIA “Strenču aptieka” vadītāja:
– Pārsvarā šis tomēr ir izdzīvošanas budžets, jo nekas īpaši daudz netiks darīts. Mazliet jau darbi būs. Bet ieņēmumi budžetā ir tādi, kādi ir, un lielāki tie nekļūst (būtisku ieņēmumu daļu ikvienas pašvaldības budžetā veido iedzīvotāju ienākuma nodoklis, tāpat arī nekustamā īpašuma nodoklis – redakcijas piezīme). Tur neko nevar darīt. Žēl, ka šogad budžetā nesanāca naudas arī bērnudārza “Minkāns” telpu remontam Strenčos. Tādu remontu tur jau sen vajag. Viss ir tik šaurs un pavecs, salīdzinot ar to, cik liels platības ziņā bērnudārzs ir Sedā.
Novada deputāte Jekaterina Jeremejeva, Strenču psihoneiroloģiskās slimnīcas galvenā māsa:
– Tas ir izdzīvošanas budžets atbilstoši trūcīgajiem apstākļiem novadā. Varam jau plānot nezin ko, bet naudas ir tik, cik ir. Manā skatījumā vajadzētu vairāk finansējuma atvēlēt pašvaldības ceļu sakārtošanai un ieguldīt vairāk naudas Sedas ūdenssaimniecības sakārtošanā, jo tur ir īstenotas tikai projekta pirmās kārtas.
