Latvijā kopumā ir 104 mākslas skolas, bet tikai Valkas mākslas skolā kopā ar latviešiem mācās arī igauņu un krievu bērni, kas dzīvo Igaunijas pusē – Valgā. Savā divu dienu ilgā vizītē Valgas apriņķī Igaunijas valsts prezidente Kersti Kaljulaida piektdien apmeklēja Valkas mākslas skolu.
Iepazīstoties ar mākslas skolas darbu, augstā viešņa guva pārliecību, ka sauklis – viena pilsēta divās valstīs – tik tiešām reāli darbojas.
Skolas zelta arhīvā – prezidentes fotoportrets ar parakstu
To apliecina ne tikai ar katru mācību gadu pieaugošais skolēnu skaits, bet arī igauņu un krievu bērnu, kas dzīvo Valgā, interese un vēlme apmeklēt skolu Latvijas pusē. Pirmā igauniete mākslas skolu absolvēja 2006. gadā. Savukārt 2016./2017. gadā no Igaunijas uz nodarbībām Latvijas pusē ierodas jau 118 audzēkņi – 28 igauņu un 90 krievu tautības bērni. Kopumā skolā mācās 260 skolēni.
Mākslas skolas direktore Maruta Stabulniece, Igaunijas prezidentei stāstot par skolas vēsturi, lepni atzīst, ka iecere par daudznacionālas mācību iestādes izveidi, kas būtu pieejama abu dvīņupilsētu Valkas un Valgas bērniem un pieaugušajiem, pilnībā attaisnojusies. Tās īstenošana sākās 2008. gadā, kad veiksmīgi tika gūts atbalsts no Norvēģijas valdības finanšu instrumenta ar mērķi restaurēt un pārbūvēt veco skolas ēku un izveidot mūsdienīgu mākslas celtni ar savu iekšpagalmu un izstāžu zāli, kur regulāri notiek dažādas mākslas parādes. Izveidojot jauno ēku, triecientempā tika iesniegts nākamais projekts Latvijas – Igaunijas – Krievijas sadarbības projektā ar mērķi gūt finansējumu, lai skolai piesaistītu pedagogus, kuri varētu strādāt ar igauņu bērniem un nodarbības notiktu igauņu valodā. Šajā mācību gadā skolā strādā četri igauņu skolotāji, turklāt viens no tiem – Juris Freimanis – prot sazināties visās trijās valodās – igauņu, krievu un latviešu. Viņš vizītes laikā arī veica tulka pienākumus.
Jautājot, kāds Igaunijas prezidentei radās pirmais iespaids par Valkas māksla skolu, J. Freimanis atklāj, ka viņa sarunā atzinusi, ka skola ir jauka. Prezidente par atmiņu M. Stabulniecei uzdāvināja savu fotoportretu ar parakstu.
Igauņi ciena un mīl savu
prezidenti
“Ziemeļlatvija” vēlējās noskaidrot, ko paši igauņi domā par savu prezidenti. Jāpiebilst, ka tā ir pirmā Igaunijas valsts prezidente, kura neizmanto savas amata privilēģijas, piemēram, nedzīvo pilī vai valsts piešķirtos apartamentos, bet gan mitinās savās mājās.
Latvijas – Igaunijas institūta direktore Mārīte Uibo atklāj, ka igauņi, līdzīgi kā latvieši, reizēm mēdz apspriest prezidentes tērpus, bet visumā igauņu tauta K. Kaljulaidu ciena un atzīst. M. Uibo šī vizīte sagādāja vēl vienu pārsteigumu. Izrādās, prezidentes adjutants Reins Vābels ir viņas klasesbiedrs – abi mācījās toreizējā Valgas 1. vidusskolā. R. Vābels šo godu izpelnījies, pateicoties savai militārajai karjerai, patriotismam un mīlestībai pret savu tēvu zemi.
To, ka igauņi mīl savu prezidenti, apliecina arī Valkas novada domes deputāte Unda Ozoliņa, kuras pašreizējā darbavieta atrodas Igaunijas pilsētā Tartu. Viņai ikdienā nākas strādāt kopā ar igauņu kolēģiem, tāpēc nereti piedalās sarunās par Igaunijas prezidenti. U. Ozoliņa atklāj, ka igauņi augstu novērtējuši to, ka Igaunijas Neatkarības gadadienas svinīgajā pieņemšanā prezidente viesus pieņēma tērpusies stilizētā igauņu tautas tērpā, bet viņas kungs – setu tērpā (Igaunijas daļa pie Krievijas robežas, pielīdzināma Latgales reģionam Latvijā).
Vairāk foto – www.ziemellatvija.lv.
