Pirmdienas, 6. marta, vakarā Blomes pagasta pārvaldes vadītājs Gaidis Bogdanovs aicināja iedzīvotājus uz kopsapulci tautas namā, lai izskaidrotu, kāpēc pagasta centrā, līdzās dzīvokļu mājai Cēsu ielā 10, kur atrodas arī vietējais veikals, ar lentēm norobežots asfaltētais laukumus un uzliktas brīdinājuma zīmes, kas liedz nepiederošām personām pārvietoties pa teritoriju.
“Runa ir par īpašumu Cēsu ielā 10, kura teritorija ir norobežota ar lentēm. Cilvēki nāk klāt un jautā, kāpēc tiek ierobežota kustība. 2011. gadā, pamatojoties uz mājas iedzīvotāju iesniegumiem, tika uzsākts mājas privatizācijas process. Ēka bija bezsaimnieka, formāli to apsaimniekoja “Smiltenes piens” un nodeva pašvaldībai. Pašvaldība ir vienīgā, kas var uzsākt privatizāciju. Rezultātā māju ieguva trīs īpašnieki, viens no tiem ir Smiltenes novada dome. Tātad Cēsu ielas 10. māja ir kopīpašums. Ēka privatizācijai tika nodota kopā ar iemērīto zemi – tādu, kāda tobrīd bija nomērīta, tajā skaitā daļu asfaltētā laukuma, kuru cilvēki līdz šim izmantoja, lai piebrauktu pie tautas nama un veikala, kas atrodas tās pašas ēkas pirmajā stāvā, kā arī “Smiltenes piena” darbinieki tur novietoja savas automašīnas,” uz kopsapulci atnākušajiem Blomes pagasta iedzīvotājiem stāstīja pagasta pārvaldes vadītājs Gaidis Bogdanovs.
Izlemj vairākums
Iedzīvotāji asi iesaistījās diskusijā, paužot savu nostāju un vaicājot, kāpēc pirms pieciem gadiem netika atdalīta zeme (asfaltētais laukums starp Cēsu ielas 10 divstāvu ēku, ražošanas uzņēmumu un tautas nama apsaimniekoto teritoriju) no ēkas. “Tas, kurš to neizdarīja, esmu es. Uzsākot privatizācijas procesu, nevarēja vairs veikt nekādas izmaiņas. Kad to sapratu, bija par vēlu. Piecus gadus dzīvojām mierīgi, bet tad divi no īpašniekiem nolēma ierobežot teritoriju. Mums bija kopsapulce, kurā vairākums, divi no trijiem, nolēma ierobežot teritoriju. Pamatojums bija saglabāt īpašuma vērtību un mājas iedzīvotājiem būtu klusums un miers. Tās bija viņu likumiskās tiesības, un abi īpašnieki tās arī izmantoja,” skaidro Blomes pagasta pārvaldes vadītājs.
Smiltenes novada domē atzīst, ka situācija ir izvērsusies diezgan sarežģīta, jo ir iesaistītas vairākas interešu grupas. “Cik tas ir likumiski, to var vērtēt tikai tiesībsargājošajās iestādes. Pašvaldībai nav zināmi visi ierosinātāju rīcības iemesli un arī neredz vajadzību gan kā dzīvokļu īpašnieks, gan kā pašvaldība šāda norobežojumu izveidei. Šajā gadījumā labākais būtu, ja šo problēmu visas puses varētu atrisināt kompromisa ceļā, jo pašvaldība ir tikai viens no trijiem īpašniekiem,” informē Smiltenes novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste Marita Mūze.
Svarīgākais sakārtot īpašumu
un uzlabot drošību
“Ziemeļlatvija” sazinājās ar Robert Brišku, kurš pārstāv vienu no Cēsu ielas 10. nama īpašniekiem. R. Briška neuzskata, ka jautājums par cita īpašumā notiekošo ir korekts, pārsteidz arī amatpersonas vēršanās pret privātīpašnieku. “Mēs rīkojamies likumā noteiktajā kārtībā, ievērojot savas tiesības. Man nebūtu pienākums paskaidrot, ko es daru savā īpašumā, bet pateikšu – mēs vēlamies sakārtot vidi, lai tā būtu droša mājas iedzīvotājiem,” atbild R. Briška.
Plašāk notiekošo komentē blomēnietis Andis Skrastiņš, kurš arī ir viens no trijiem šī nama īpašniekiem. Viņš neizprot, kāpēc sacelta tāda ažiotāža, jo nevienā brīdī nekas no sabiedrības nav bijis slēpjams. Uz iedzīvotāju kopsapulci pirmdienas vakarā viņš neieradās, jo pagasta pārvaldes vadītājs esot teicis, ka nav tādas nepieciešamības, pats tantukiem paskaidrošot, kas notiek. “Izrādās tur liela daļa bija pienotavas darbinieki, daži no viņiem pat nedzīvo Blomē. Nākamajā dienā ar vietējiem iedzīvotājiem izrunājāmies, un viņi to uztvēra ar sapratni. Mūsu mērķis nav ierobežot gājēju plūsmu vai “Smiltenes piena” darbību. Šajā mājā dzīvo gan ģimene ar bērniem, gan pensionāri, kuri mierīgi nevar iziet mājas pagalmā, jo gar tautas namu cauri īpašumam riņķo mašīnas, it sevišķi tad, kad notiek balles. Kad informējām pašvaldības policiju par “dragreisistiem”, viņi atbildēja, ka privātīpašumā nevar patstāvīgi dežurēt, lai varētu rīkoties, īpašums ir jānorobežo. Ņemot to vērā, iesākumā esam teritoriju norobežojuši ar lentēm un uzstādījuši zīmes. Vēl pirms tam (aptuveni pirms mēneša) informējām “Smiltenes pienu”, aicinot to uz mājas īpašnieku kopsapulci, jo tomēr uzņēmums atrodas tepat blakus. Viņi to ignorēja un neieradās. Aicinājām arī uz otro sapulci. Tad atnāca paziņojums, ka viņiem ir savs servitūta ceļš un pārējais viņus neuztrauc,” atklāj A. Skrastiņš.
Viņš stāsta, ka novilktās lentes ir tikai pagaidu variants, nākotnē īpašuma teritoriju plānots sakārtot tā, ka gājēju kustību uz tautas namu tas neietekmēs. Tāpat arī notiekošais neietekmēs “Smiltenes piena” smagā transporta kustību, ko “Ziemeļlatvijai” apstiprina arī AS “Smiltenes piens” valdes priekšsēdētāja Ilze Bogdanova. “Uzņēmumam ir noteikts servitūta ceļš, kas nodrošinās loģistikas transporta kustības plūsmu. Vienīgās neērtības var rasties darbiniekiem, jo, braucot uz darbu, viņi savas privātās automašīnas atstāja Cēsu iela 10 laukumā,” norāda I. Bogdanova. Uzņēmuma teritorijā to novietošana būtu apgrūtinoša, jo katrs kvadrātmetrs tiek izmantots maksimāli efektīvāk.
“Pienotavas darbinieku transports jau ir paša uzņēmuma kompetencē. Mums ir atstāta vieta veikala apmeklētāju automašīnām, būs arī, kur gājējiem iet, arī “Smiltenes piena” mašīnām ir vieta, pa kuru iebraukt. Kurš būs atbildīgs, ja kāda no mašīnām, kas riņķo lielā ātrumā pa tautas nama ceļu gar mājas stūri, uzbrauks kādam virsū? Vainīgi būsim mēs, jo nebūsim sakārtojuši savu īpašumu. Tieši to arī mēs grasāmies darīt,” gatavs sarunām ar iesaistītajām pusēm, tostarp pašvaldību ir A. Skrastiņš.
VIEDOKĻI
Gita Skadiņa, Blomes tautas nama vadītāja:
– Man ir kauns. Piektdien tautas namā bija Smiltenes novada vokālo ansambļu skate, cilvēki nāk klāt un prasa, kas tur tagad notiek, kāpēc blakus tautas namam pie veikala ēkas ir novilktas lentes. Nevarēju paskaidrot, labi, ka iedzīvotājiem sapulces laikā pirmdienas vakarā situāciju komentēja Gaidis (Blomes pagasta pārvaldes vadītājs Gaidis Bogdanovs – red.).
Jā, man ir kauns, ka cilvēku mantkārība aizgājusi tik tālu, ka, necienot pārējos, var darīt tādas lietas. Domāju, ka Latvijā zeme ir pārpārēm, šeit ir principa jautājums – man vajag, es gribu. Ja gribētu, varētu taču zemi sarunāt uz otru pusi. Konkrētās dienās pie tautas nama piebrauc gaļas veikals, skumji noskatīties, kā tas vecais cilvēciņš lien zem tās šņores. Tas ir pazemojoši.
Situācijas atrisinājumu neredzu, jo šķiet, ka te nekāda sarunāšana nenotiks. Gribētu ieteikt veikala īpašniekam Andim Skrastiņam vispirms mazdrusciņ paskatīties uz savu veikalu no ārpuses un arī kūrētājam Robertam Briškam paskatīties, kā Blomes centrā esošā māja izskatās. Sakopiet to un tad meklējiet vēl kaut ko.
Veronika Krūmiņa, dzīvo dažus kilometrus tālāk no Blomes centra:
– Mani šī situācija satrauc. Pagājušajā piektdienā apmeklējām tautas namā ansambļu skati. No veikala puses gribējām piebraukt pie tautas nama, bet ieraugām, ka tālāk vairs nevar aizbraukt – ceļam pāri novilktas norobežojošās lentes. Es biju šokēta. Piebraucot pie kultūras nama, tagad visiem jādzenas atpakaļgaitā, lai tiktu laukā. Esmu ļoti neapmierināta, jo šad tad iepērkos Blomes veikalā. Runā, ka tas viss tiek darīts, lai vieni no īpašniekiem vecumdienas varētu pavadīt mierīgi un klusumā. To vajadzēja paredzēt brīdī, kad sāka privatizēt dzīvokļus, jo šeit nekad nebūs klusuma.
Uzskatu, ka visiem īpašniekiem vajadzētu rast vienošanos tā, lai neviens neciestu. Ja tiešām nevar atrast kompromisu, tad atliek vērsties tiesā.
Signe Baltā un Jānis Roops, Cēsu ielas 10. nama īrnieki:
– Dzīvojam ēkas otrajā stāvā, es īrēju dzīvokli no pašvaldības, Signe – no Skrastiņa. Ja godīgi, neizprotam, kāpēc tas viss tā notiek. Mūs neviens no dzīvokļu īpašniekiem nav informējis par savu rīcību un iemesliem. Acīmredzot tas notiek savstarpēji pašiem vienojoties. Zinām tikai to, ko šodien sapulcē izstāstīja.
