Nesen kāds pašvaldības politiķis man izteica savu novērojumu, – žurnālisti tuvo vēlēšanu gaisotnē viņu, lūk, izvairās intervēt, bet tajā pašā laikā TV prožektoru gaismā nokļūst citi cilvēki, kuri arī kandidēs pašvaldību vēlēšanās, vienīgi šajos sasaukumos nav bijuši deputāti un tādējādi acīmredzot pār viņiem nekrīt aizdomu ēna.
Līdz kandidātu sarakstu iesniegšanai pilsētu vai novadu domju vēlēšanām vēl ir laiks. Sarakstus vēlēšanu komisijas pieņems no 14. līdz 24. aprīlim, un tikai tad sabiedrība konkrēti uzzinās pretendentus uz nākamā sasaukuma pašvaldību deputātu krēsliem. Tāpēc līdz šim notikumam žurnālistiem vien atliek jau intervijas sākumā atklāti vaicāt intervējamajam, vai tikai viņš nekandidēs pašvaldību vēlēšanās 3. jūnijā, un tālāk jāizdara secinājumi, vai un cik daudz no intervijas kaut ko publicēt, lai netīši nepalīdzētu kādam bruģēt ceļu līdz deputāta mandātam. Ja partijas vai vēlēšanu apvienības vēlas izcelties konkurentu vidū, tad ir tāda iespēja, kā apmaksāta politiskā reklāma, kas jau tagad krīt potenciālo vēlētāju pastkastītēs.
Ja, vēlot mūsu republikas Saeimu vai, vēl labāk, Eiropas Parlamentu, vēlētājam ir liela skepse par atbildības prasīšanu no ievēlētajiem deputātiem, tad pašu novada deputāti ir acu priekšā. Un lēmumus viņi pieņem par jautājumiem, kuri tiešā veidā skar mūsu mājas, ģimenes, skolas, kurās mācās mūsu bērni, vidi, kurā dzīvojam, proti, notiekošo salīdzinoši nelielā teritorijā, vienā novadā.
Līdz ar to pašvaldību vēlēšanas vietējam iedzīvotājam ir ne tikai intriģējošāks, bet arī atbildīgāks process. Atbildīgāks arī tajā aspektā, ka vietējais vēlētājs ir “drēbes pārzinātājs”, un uz tukšiem vai nepamatotiem solījumiem viņam nevajadzētu uzķerties. Šeit ir mūsu mājas, šeit mēs dzīvojam, tāpēc būs jāizvēlas novada attīstībai vislabākais piedāvājums.
