Trikātas piensaimnieki patērētājiem piedāvā izvēli – maltītēs izmantot tradicionālo ražojumu vai uz galda likt bioloģisko produktu.
Trikātas piensaimnieki patērētājiem piedāvā izvēli – maltītēs izmantot tradicionālo ražojumu vai uz galda likt bioloģisko produktu.
“Kļūstam “zaļāki”,” apstiprina akciju sabiedrības “Trikātas siers” valdes priekšsēdētājs Juris Kļaviņš, vaicāts par pārmaiņām uzņēmumā. Viņš paskaidro, ka pastāv tradicionālā lauksaimniecība un bioloģiskā, kas raksturojas ar dabai draudzīgu saimniekošanu, patiesu dzīves stilu un produktu ražošanu. Pasaulē “zaļā” kustība notiek, jo visur lauksaimniecība ir ļoti intensīva. Latvijā līdz šim produkti no bioloģiskajām izejvielām tika gatavoti tikai mājražošanā. Nelielos apjomos sviestu, biezpienu un krējumu no bioloģiskajās saimniecībās iegūtā piena ražo Ķēpenes piensaimnieku kooperatīvajā sabiedrībā. Kopš septembra sākuma bioloģiskie produkti top arī “Trikātas siera” ražotnē, un šonedēļ pēc nogatavināšanas pirmā sieru partija jau var doties pie patērētājiem. Prezentācijas pasākums, kuru rīko Mārketinga padome, RIMI veikalos Rīgā norisināsies 22. oktobrī.
“Tas ir tas pats Krievijas, Rokfora un Holandes siers, tikai ražots no bioloģiskā piena. Siera ražošanas procesā un tā garšas niansēs nekādas atšķirības nav. Svarīgs ir psiholoģiskais moments,” uzsver J. Kļaviņš. Tomēr saistībā ar jaunumu nelielas izmaiņas piensaimnieku uzņēmumu ir skārušas. Darbs tiek organizēts tā, ka ik pārdienu pieņem bioloģisko pienu, kuru piegādā SIA “Zeltaleja” no Gulbenes rajona un kooperatīvā sabiedrība “Drusti” no Cēsu rajona, bet pārējās dienās ražotnē sieru gatavo no parasto saimniecību slaukuma.
Valdes priekšsēdētājs apstiprina, ka jaunajiem sieriem veikalu plauktā cena būs augstāka, jo arī par izejvielu uzņēmums zemniekiem maksā par pieciem santīmiem vairāk nekā par parastā piena litru.
“Ceram nopelnīt. Mūsu uzņēmuma galvenie saimnieki ir zemnieki, tāpēc lēmums ražot bioproduktu, ir vēlme sniegt gandarījumu bioloģiskā piena ražotājiem. Līdz šim viņu slaukums tika liets kopējā katlā,” stāsta J. Kļaviņš.
“Beidzot pirmais no lielajiem piena pārstrādes uzņēmumiem ir paveicis to, par ko runāts jau aptuveni divus gadus. Pirmajiem vienmēr ir grūtāk, ja viņiem tas izdosies, arī citiem uzņēmumiem tas liks izvērtēt savas iespējas,” vērtē biedrības “Slow Food” pārstāve Vanda Davidanova. Latvijā ir ļoti daudz bioloģisko zemnieku saimniecību, kuru produkciju kopējā tirgū vēl pamanīt ir grūti.
