Pati neesmu mikroblogošanas meistare internetā vidē twiter, bet, gribot negribot, nācās izlasīt Valkas novada domes vadītāja Venta Armanda Kraukļa ierakstu: “Tad kad žurnālisti sāk nopietni citēt cilvēkus, kuriem acīm redzami galvā dzīvo putni – saproti, cik izmisuši mediji ir…” Šis ieraksts tapa tās dienas vakarā, kad “Ziemeļlatvijā” bija izlasāma publikācija “Protestē pret ieceri būvēt automazgātavu pilsētas centrā”.
Zinot, ka cienījamais pašvaldības vadītājs pats ilgus gadus strādājis par žurnālistu, bet pēc tam par laikraksta redaktoru, šķiet dīvaini šādi teksti. Vai tiešām tas uzskatāms par “Ziemeļlatvijas” veidotāju izmisumu, ja, ievērojot žurnālistikas pamatprincipus, cenšamies par katru aktuālu tēmu ieklausīties pēc iespējas vairāk un pretējos viedokļos un tos arī nopublicēt? Nenoliedzami, ne vienmēr tie sakrīt ar vietējās varas vadoņu pausto un arī ar redakcionālo viedokli, bet ir taču tik interesanti uzklausīt cilvēkus, kuri domā citādāk. Un kurš gan teicis, ka arī mūsu uzskati kādā jautājumā ir tie pareizākie? Taču tagad iznāk, ka cilvēki, kuri nedomā kā cienījamais novada vadītājs, ir ar putniem galvā. Un kas tā vispār par diagnozi – putni galvā? Ikviens cilvēks savā ziņā ir unikāls un neatkārtojams. Man šķiet, ka šis ieraksts tapis dusmās, jo visai plašu polemiku izraisīja iecere par automazgātavu Valkas centrā, nedomājot vairākus soļus uz priekšu, kā tas pienākas pieredzējušam politiķim. Pasarg Dievs, netaisos nevienu mācīt, bet kā savam bijušajam kolēģim šajā laikā, kad jau jūt gaidāmo pašvaldību vēlēšanu kaislības, iesaku, pirms kaut ko rakstīt publiskajā telpā, vismaz desmit reizes izdomāt, vai tas būs pareizi un godīgi attiecībā pret vietējo elektorātu – vēlētājiem. Reizēm tiešām labāk ir paklusēt un iztikt bez aizvainojošām piezīmēm, aizstāvot savu pozīciju un vēloties, lai visi to pieņem.
