Eva Kozlovska
Deja un viss
Es uzgleznotu deju,
Bet tas nav iespējams.
Vieglāk ir uzrakstīt dzeju,
Bet tas nebūs tas – izdejojams.
Tas, kurš dejojis zin’,
Kā tas ir, ka uzgleznot nevar
To, ka uz kājām min,
Vajag atliekties mazliet zemāk.
Es uzgleznotu deju,
Bet to taču nevar.
Varbūt var dejot pret vēju,
Bet gleznot deju, nē, nevar!
Nē, nevar un viss!
Un nemēģiniet man iestāstīt,
Es vieglāk varu dzeju
uzrakstīt.
Zīmēt nevar un viss!
Ir jājūt, jādejo, jāredz,
Sirdī uguntiņa jādedz.
Jādedz un viss.
Par deju…
Tā sirdi paņems.
Un viss…
