Esot atvaļinājumā, divas nedēļas no “Ziemeļlatvijas” žurnālistes pārtapu par lasītāju. Izlasot savas kolēģes Sandras Pētersones publikāciju par janvārī Valkā nozāģētajiem 40 kokiem, atklāti sakot, dusmojos. Jūs jautāsiet – par ko? Par to, ka pilsētas iedzīvotāji netika laikus informēti par gaidāmajiem darbiem. To, ka tiešām tas tā bija, apliecināja “karstais” redakcijas telefons, jo valcēnieši, ieraugot, ka uz Ausekļa ielas un citviet pilsētā tiek zāģēti koki, zvanīja un jautāja mums, kas pilsētā notiek.
Un te nu rodas jautājums, kāpēc novada domē ir nepieciešami vairāki sabiedrisko attiecību speciālisti, interneta vidē pieejamā mājaslapa un par mūsu nodokļu maksātāju naudu finansētais informatīvais ikmēneša izdevums “Valkas Novada Vēstis”, ja laikus nevarēja informēt par plānotajiem darbiem. Jebkuras atrunas, kāpēc tas netika izdarīts, ir tādi neveikli maza bērna šļupsti.
Ne velti lasītāji mums teikuši, ka pašvaldības izdevums ir tāda pašslavināšanās, kurai nav lielas jēgas. Protams, izdevums ir bez maksas, un, saņemot to savā pastkastē, novada iedzīvotāji to izlasa. Pašvaldības izdevumā pārsvarā ir lasāma informācija par kultūras un sporta pasākumiem. To izlasot, tā vien šķiet, ka dzīvojam leiputrijā un novada iedzīvotājus nekas nesatrauc. Diemžēl arī “Ziemeļlatvijai” amatpersonas pārāk reti pašas stāsta par paredzēto, lai satraukumu būtu mazāk. Ja laikraksta veidotājiem pašiem izdodas ieraudzīt vai arī informāciju sniedz iedzīvotāji, tad skaidrojam un rakstām.
