Tieslietu ministrijas speciālisti ir izstrādājuši likumu par vārda, uzvārda un tautības maiņu. Tajā ir vairākas būtiskas atšķirības no līdzšinējā.
Tieslietu ministrijas speciālisti ir izstrādājuši likumu par vārda, uzvārda un tautības maiņu. Tajā ir vairākas būtiskas atšķirības no līdzšinējā.
“Šī iespēja ir aktuāla daudziem cilvēkiem. Ja viņam ir uzņēmība, tad var izdarīt to, par ko, iespējams, sapņots visu mūžu. Daudzi dzīvo ar vārdu vai uzvārdu, kas nerada komforta sajūtu. Nereti tie ir nelabskanīgi, grūti izrunājami vai neatbilstoši tautībai. Pēc laulības šķiršanas, kad par iepriekšējo dzīves posmu nav tās labākās atmiņas, sievietēm parasti gribas nomainīt arī uzvārdu. Tiesa, šis prieks kļūs dārgāks,” skaidro Valkas domes Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Māra Zeltiņa.
Uzvārda maiņa neatbrīvos no likumu ievērošanas
Līdztekus noteiktajai valsts nodevai vēl, protams, jāpieskaita izdevumi par pases maiņu. Tiesa, procedūra cilvēkam kļūs vienkāršāka. Līdz šim Dzimtsarakstu nodaļā cilvēkam bija jāierodas ar pilnu dokumentu paketi, lai pierādītu savu izcelšanos un līdzšinējās uzvārda maiņas iemeslu. Tagad tas nebūs nepieciešams, jo iedzīvotāju reģistra datu bāze ir sakārtota. Agrāk uzvārdu drīkstēja mainīt no 16 gadu vecuma, taču līdz 18 gadiem tikai ar vecāku rakstisku piekrišanu. Jaunie noteikumi paredz, ka arī tagad vajadzēs vecāku piekrišanu, bet šķirtajās ģimenēs – tā vecāka piekrišanu, pie kura bērns dzīvo.
Valkā šogad pagaidām nav daudz uzvārda maiņas gadījumu – tikai trīs. Pērn bija deviņi. Šādas manipulācijas katrs rūpīgi apdomā un to dara ne biežāk kā reizi mūžā. Tie, kuri ir mainījuši uzvārdu, parasti apgalvo, ka viņu dzīve ir izmainījusies. Valkas rajonā ir bijuši gadījumi, ka cilvēks maina gan vārdu, gan uzvārdu. “Līdz šim likums paredzēja trīs mēnešus šādu jautājumu izskatīšanai. To veica Policijas pārvalde. Turpmāk būs tikai mēnesis. Allaž tiek pārbaudīts, vai cilvēks neizvairās no kādu maksājumu kārtošanas, vai viņš nav meklēšanā, vai nav izdarījis likumpārkāpumu citā valstī un tamlīdzīgi, cerot, ka ar citu vārdu un uzvārdu viņu neatradīs. Tas ir naivi,” pārliecināta M. Zeltiņa. Viņa akcentē, ka pats nozīmīgākais ir precīzi formulēt vārda vai uzvārda mainīšanas iemeslu. Nodaļas vadītājas praksē vēl nav bijis gadījuma, kad prasītājam kaut kāda iemesla dēļ ir atteikts.
Tautības maiņa kļūst vienkāršāka
Līdz šim tautības maiņa bija gana sarežģīta – lai no jebkuras tautības maiņa notiktu uz “latvietis”, vajadzēja uzrādīt dokumentu par valsts valodas prasmes augstāko līmeni. Turpmāk to nevajadzēs un nodaļas vadītājai nebūs jāšaubās par apliecības iegūšanas likumību. Tas ir labi apdomājams solis, jo nav lēts prieks.
“Likumprojekts paredz, ka vārdu vai uzvārdu varēs mainīt, ja tas apgrūtinās personas iekļaušanos sabiedrībā, persona vēlēsies dzimšanas reģistrā ierakstītajam vārdam pievienot otru vārdu vai pievienot savam uzvārdam otra laulātā uzvārdu, kā arī gadījumos, kad personai mainīts dzimums. Vārdu vai uzvārdu varēs mainīt arī tad, ja persona vēlēsies iegūt savu dzimtas uzvārdu tiešā augšupējā līnijā, savu dzimto vai pirmslaulības uzvārdu, kā arī nepilngadīgas personas tēvs vai māte būs tiesāta par tīša, smaga nozieguma izdarīšanu,” informē Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas pārvaldes vecākā referente Laura Pakalne.
Pašlaik likums nosaka, ka vārdu, uzvārdu un tautības ierakstu drīkst mainīt persona, kas sasniegusi 16 gadu vecumu, bet Personu apliecinošu dokumentu likums nosaka, ka pase personai jāsaņem pēc 15 gadu vecuma sasniegšanas. Līdz ar to personai, kas likumā noteiktajā kārtībā īsteno savas tiesības un pienākumus, pēc vārda, uzvārda vai tautības ieraksta maiņas atļaujas saņemšanas nepieciešams atkārtoti vērsties Iekšlietu ministrijas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes teritoriālajā nodaļā jauna personu un to statusa apliecinoša dokumenta saņemšanai.
Lai izslēgtu šādu situāciju rašanos nākotnē un persona pilnvērtīgi varētu izmantot tai ar likumu piešķirtās tiesības un izpildīt uzliktos pienākumus, pēc likuma stāšanās spēkā būs noteikts, ka nepilngadīga persona vecumā no 15 līdz 18 gadiem drīkstēs mainīt vārdu, uzvārdu un tautību tikai ar rakstisku vecāku vai aizbildņu piekrišanu vai ar bāriņtiesas lēmumu.
Par lībieti var kļūt bez maksas
Saskaņā ar likumprojekta noteikumiem tautību iespējams mainīt arī gadījumos, kad persona saskaņā ar Personu apliecinošu dokumentu likumu nevēlas pasē vai personas apliecībā norādīt savu tautību. Šajā gadījumā informācija par personas tautību, ja personas tautība nav ierakstīta jau esošajā personas pasē vai personas apliecībā, tiks aktualizēta tikai Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Iedzīvotāju reģistra datu bāzē un pases vai personas apliecības maiņa nebūs nepieciešama. Līdz ar to likumprojekts paver iespēju mainīt tautību tiem Latvijas Republikā dzīvojošiem ārvalstniekiem, kuriem izsniegta pastāvīgās uzturēšanās atļauja.
Likumprojekts nosaka valsts nodevu par vārda, uzvārda un tautības maiņu 50 līdzšinējo 20 latu apmērā. Valsts nodevas paaugstināšana ir viens no veidiem, kā nodrošināt valsts iestādes produktīvu darbu. Valsts nodevas apmēram jānosedz tie administratīvie izdevumi, kas saistīti ar darbā ieguldītajiem resursiem. Tas palīdzētu formēt sabiedrības nopietnāku attieksmi pret nepārdomātu lēmumu pieņemšanu. No valsts nodevas samaksas būs atbrīvotas nepilngadīgas personas, kuras mainīs vārdu un uzvārdu pirms 15 gadu vecuma sasniegšanas, un personas, kuras vēlēsies mainīt esošo tautību uz tautību “lībietis”.
Likumprojekts nodots saskaņošanai ar daudzām ministrijām un citām valsts institūcijām.
