Smiltenē ir daudz bijušo līgavu, nu jau sievu, kuras pie sava plīvura spraudušas Silvijas un Gunāra Vāveru izaudzētās varenās mirtes zariņus.
Smiltenē ir daudz bijušo līgavu, nu jau sievu, kuras pie sava plīvura spraudušas Silvijas un Gunāra Vāveru izaudzētās varenās mirtes zariņus.
Vienu no privātmājas istabām saimnieki atvēlējuši tikai lielā podā pārstādītajai mirtei. Pašiem tur nav ko darīt, jo krūms izpleties pa visu istabu. Lai mirti labāk nofotografētu, “Ziemeļlatvijas” žurnālistei ir jāuzkāpj uz stūrī noliktā dīvāna.
Ja sīklapainais, biezi zarotais krūms telpās parasti izaug aptuveni 1,5 metra garumā, tad šī mirte, pat apcirpta, ir augumā raženāka. Gunārs Vāvers smaida, ka vajadzētu to pieteikt Ginesa rekordu grāmatai, jo varbūt citur Latvijā otras tik lielas mirtes nav, – ja nu varbūt vienīgi Botāniskajā dārzā.
Saimnieki lēš, ka viņu mirtei ir aptuveni 15 gadu. Lielo krūmu izaudzējuši no spraudeņa, kuru ņēma no iepriekšējās pašmāju mirtes. Krūmu audzējot, nācies to pārstādīt no viena poda citā, līdz tagadējais koka toveris speciāli pasūtīts Smiltenes muciniekam.
Vāveru ģimenē mirtes kopšanas darbi ir sadalīti. Silvija krūmam dod mēslojumu, bet Gunārs katru rītu uzlej divas krūzes krāna ūdens. Acīmredzot saimnieki uztrāpījuši pareizo variantu, jo mirte ir jūtīga gan pret pārliešanu, gan pret pārkaltēšanu.
Dārzkopji skaidro, ka mirte vislabāk jūtas vēsās telpās, it īpaši ziemas periodā, kad ir maz gaismas. Augam jāierāda gaiša vieta, bet arī jāsargā no tiešiem saules stariem.
Visskaistākā mirte ir tad, kad bagātīgi zied ar nelieliem, bālgani dzelteniem, smaržīgiem ziediņiem. Taču tautas medicīnā ieteic mirti izmantot arī praktiski un dzert mirtes novārījumu, jo augam esot antibakteriāla un pretiekaisuma iedarbība. Ja mirti audzē telpā, tā palīdzot attīrīt gaisu un pasargājot no saslimšanas ar dažādām vīrusu infekcijas slimībām.
Mirtes ārstnieciskās īpašības Vāveri gan nav pārbaudījuši, taču krūmam tik un tā ir pieķērušies un pat uzfilmējuši, kā tas no maziņa izaudzis par lielu un ticis pārstādīts. “Ārā gan nemetīsim,” saka Gunārs, taujāts, ko darīs, kad istabā mirtei vairs nebūs vietas.
