Valkas novadā attīstība 2017. gadā būs – bet tikai uz pašvaldības ņemto kredītu rēķina

Katru
gadu, kad tiek plānots pašvaldības budžets, Valkas novada dome atrod veidu, kā
būtiski attīstīt  novadu, un arī nesen
apstiprinātais 2017. gada pamatbudžets nav izņēmums. Tā uz “Ziemeļlatvijas”
vaicājumu, cik biezs ir pašvaldības šā gada “naudas maks” un vai tas ļaus
novadā izdarīt lielus darbus,  atbild
pašvaldības vadītājs Vents Armands Krauklis.

Tomēr vairākiem
Valkas novada deputātiem, kuri sevi sauc par opozīciju, nepatīk tas, ka šī
attīstība notiks uz ilgtermiņā ņemtu kredītu rēķina, tāpēc viņi balsoja pret
šāda budžeta apstiprināšanu.

Nekur no
kredītiem nākamie pašvaldības sasaukumi neizspruks, nauda būs jāatdod, un tas
ietekmēs novada budžeta naudas (ienākumu un izdevumu) sabalansētu
plānošanu  nākamajos gados.

Valkas
novada domes šogad plānoto aizņēmumu skaits un summas kopējais apjoms opozicionāru
skatījumā ir pārāk liels. Konkrētas summas pašvaldības Grāmatvedības un finanšu
nodaļa pagaidām “Ziemeļlatvijai” nenosauc, jo tās būs zināmas tikai tad, kad
noslēgsies projektos izsludinātie novada domes iepirkumi un tajos tiks paziņots
uzvarētājs ar zemāko piedāvāto summu.

Par
iepriekšējos gados ņemtajiem aizņēmumiem pašvaldība jau gada sākumā rēķinās, ka
šogad  Valsts kasē tai būs veicama
aizņēmumu atmaksa  851 454 eiro apmērā.  

Valkas novada
domes plānotais saistību apjoms procentos no pašvaldības pamatbudžeta
ieņēmumiem bez mērķdotācijas 2017. gadā ir orientējoši 10 procenti. Novada mērs
Vents Armands Krauklis uzsver, ka par pārkreditēšanos pat nevar būt runas.
Tomēr tik un tā jāatzīst, – 10 procenti 
ir daudz. Piemēram, Smiltenes novada domei 2017. gadā šis rādītājs ir
4,196 ar plānotiem pamatbudžeta ieņēmumiem 15 840 500 eiro. Šos rādītājus gan tik viennozīmīgi nevar salīdzināt, jo
tie jāskatās kontekstā ar katras pašvaldības budžetā plānoto ieņēmumu summu.

Valkas
novada domes 2017. gada pamatbudžetā plānotie 
ieņēmumi ir 10 452 956 eiro. Plānotie izdevumi ir 11 404 317 eiro, ņemot vērā reālās finanšu iespējas,
nodrošinot pašvaldības funkciju izpildi un novada attīstības galvenos
uzdevumus, un piesaistot Eiropas Savienības līdzekļus.

Kam pašvaldībai vajadzīgi aizņēmumi?

Kādiem
mērķiem tad Valkas novada dome šogad plāno aizņemties  kredītus Pašvaldību aizņēmumu un galvojumu
kontroles un pārraudzības padomē?

Pašvaldībām
ir iespēja saņemt kredītu savu izglītības iestāžu  infrastruktūras un materiālās bāzes
uzlabošanai, un Valkas novada dome aizņemsies naudu Ērģemes pamatskolas un
Valkas pirmsskolas izglītības iestādes “Pasaciņa” telpu renovācijai. 

Sadaļā
“Investīcijas Valkas novada autonomo funkciju veikšanai un nepieciešamo
transportlīdzekļu iegādei” tiks ņemts kredīts, lai nopirktu zāles pļāvējus
Kārķu un Ērģemes pagastu komunālajām saimniecībām un kravas automašīnu ar
septiņām sēdvietām un kravas kasti Valkas novada domes Pilsētas teritorijas
apsaimniekošanas nodaļai, strādnieku pārvadāšanai.

Investīcijām
ceļu un ielu atjaunošanai tiks ņemts liels kredīts, lai pašvaldība varētu
līdzfinansēt autoceļa A3 Inčukalns
– Valmiera – Igaunijas robeža (Valka) posma rekonstrukcijas projektu, kas jāpabeidz šogad. Divās daļās
sadalītā aizņēmuma kopējais aptuvenais apjoms ir zināms (462 408 eiro).  Lielākais finansējums projektam “Autoceļa A3
tranzīta maršruta rekonstrukcija Valkas pilsētā” ir valsts investīcijas no
Satiksmes ministrijas –  1 685 928 eiro.
Pašvaldība skaidro, ka, īstenojot šo projektu, pilnībā tiks rekonstruēts ielas
posms no rotācijas apļa līdz pagriezienam uz Valsts sociālās aprūpes centra
Valkas filiāli Indrānu ielā, kā arī tiks izbūvēta apgaismota ietve, kā
rezultātā  iegūs gan autovadītāji, gan gājēji,  Šis ielas posms ir arī Eiropas nozīmes
transporta koridora A3 Rīga – Tartu – Pēterburga posms, un tā sliktais
stāvoklis nav  labākā Latvijas
vizītkarte, kas sagaida, iebraucot mūsu valstī.

Tāpat Valkas
novada dome Valsts kasē aizņemsies naudu investīciju projektu dokumentācijas
(tehnisko projektu) izstrādei. Tas attiecas uz plānoto ražošanas
teritoriju  Kārķu pagastā, Valkas novada pašvaldības
nozīmes koplietošanas  meliorācijas
sistēmu atjaunošanu Valkas pagastā “Ķeizarpurvs – Pedele”, projektu
“Ūdenssaimniecības attīstība Valkā, III kārta”, Valkas – Valgas pilsētu centra
pārbūves projektu “Valgas – Valkas Dvīņu pilsētas centra attīstība” un projektu
par viena ražošanas ēkas izveidošanu bijušās ķieģeļceltniecības teritorijā
(bijušajā ķieģeļceplī Valkas pagastā).

Plānots ņemt
aizņēmumu arī prioritāro investīciju projektu īstenošanai: Valkas pagasta
pārvaldes komunālās saimniecības garāžas jumta remontam, Vijciema pagasta
komunālās saimniecības Vijciema depo siltummezgla izbūvei, Valkas
novadpētniecības muzeja ekspozīcijas “Valka – Latvijas neatkarības šūpulis”
izveidei, daļai no jau minētā autoceļa A3 projektam nepieciešamā
līdzfinansējuma un Lugažu laukuma rekonstrukcijas uzsākšanai Valkā.

Neviens no šiem
plānotajiem aizņēmumiem vēl nav saņemts un attiecūgi nav iekļauts Valkas novada
domes 2017. gada budžeta izdevumu pozīcijā.

Ir jāsaprot, ka visus
plānotos darbus Valkas novada dome nevarētu izdarīt tikai ar sava pamatbudžeta
ieņēmumiem, jo tai ir jānodrošina pašvaldību funkciju izpilde un jāuztur savas
iestādes, uzsver V. A. Krauklis. 

Šogad atšķirībā
no iepriekšējiem gadiem Valkas novada pašvaldības  iestāžu budžeti ir pat samazināti, lai iegūtu
līdzekļus pašvaldības darbinieku atalgojuma palielināšanai vidēji par trijiem
procentiem. Atlīdzības (atalgojums, darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas
iemaksas)  izdevumi veido būtisku daļu no
plānotā  Valkas novada domes 2017. gada
budžeta –  50,6 procentus jeb 5 768 161
eiro, kas ir  par 5,6  procentiem vairāk nekā 2016.gadā. Pieaugums
ir saistīts ar  minimālās algas pieaugumu
un algas pieaugumu pedagogiem un pārējiem darbiniekiem.

Valkas
novada visu iestāžu uzturēšanas izdevumiem (komandējumiem, remontiem, apkurei,
elektroenerģijai, sakariem, precēm) plānotie izdevumi šogad ir 28,8 procentu
apmērā no kopējā budžeta (3 286 355 eiro) – par 1,2 % jeb 38 899 eiro mazāk ,
nekā 2016.gadā .

Padomā projekti jaunām darba vietām

Aizņēmums  Pašvaldību aizņēmumu
un galvojumu kontroles un pārraudzības padomē 
nav vienīgais finansējuma piesaistes avots. Valkas novada dome
ir  iecerējusi vairākus lielus, nozīmīgus
projektus, ko īstenot šajā un nākamajā gadā ar Eiropas Savienības fondu vai
citu fondu līdzfinansējumu.

Viens no tiem ir
projekts “Teritoriju revitalizācija, reģenerējot
degradētās teritorijas atbilstoši pašvaldību integrētajām attīstības programmām”.
Tas paredz atjaunot divas ražošanas ēkas Valkas “Lauktehnikā”, vienu
ražošanas ēku bijušās ķieģeļceltniecības teritorijā  un ražošanas ēku Kārķu pagastā ar mērķi šās
ēkas iznomāt uzņēmējiem, kuri savukārt radīs jaunas darba vietas.

Sadarbībā ar
Valgas pašvaldību Valkas novada dome jau sākusi īstenot abu pilsētu centra
pārbūves projektu “Valgas –
Valkas Dvīņu pilsētas centra attīstība”, kam rezervēti vairāk nekā trīs miljoni
Latvijas – Igaunijas programmā.

V. A. Krauklis
uzsver, ka ļoti aktuāls un svarīgs ir Valkas Jāņa Cimzes ģimnāzijas projekts,
kurā tiks ieguldīts vairāk nekā viens miljons eiro ģimnāzijas dienesta
viesnīcas izveidei un būvei un ģimnāzijas modernizācijai. Dienesta viesnīcai
jau ir pasūtīts tehniskais projekts.

Ir uzsākts darbs pie 
projekta par katlumājas Varoņu ielā 39, Valkā rekonstrukciju.

 Pašvaldība arī  pretendēs uz Eiropas Lauksaimniecības fonda
lauku attīstībai finansējumu
Eiropas Savienības atbalsta pasākumā “Pamatpakalpojumi un ciematu atjaunošana
lauku apvidos”, startējot atklātā projektu iesniegumu konkursā. Jau ir
izstrādāti tehniskie projekti pieciem Valkas novadā prioritāri pārbūvējamiem
ceļiem ar grants segumu, un izsludināts iepirkums par būvdarbu veikšanu.   Finansējumu plānots piesaistīt šogad un
šogad arī  pārbūvēt ceļus “Pedele –
Ķeizarpurvs” un “Arnieki – Meiši”Valkas pagastā, “Tūži – Stimperi” Kārķu
pagastā, “Priedītes – Vīciepi” ceļa  
Kārķu pagastā un  “Akmentiņi –
Liepkalni” Vijciema pagastā.

Ar šīs
programmas līdzfinansējumu plānots pārbūvēt grants seguma autoceļus,kurus
izmanto vismaz divi lauksaimniecības uzņēmumi visu piecu novada pagastu
teritorijās.

Aktuāls un risināms ir arī Valkas Sociālā aprūpes nama modernizācijas un
paplašināšanas projekts, jo arvien vairāk kļūst vecu vientuļu cilvēku, kuriem
nav tuvinieku, un kuriem ir vajadzīga īpaša aprūpe. Pašvaldība atzīst, ka šis
vairāk ir uz 2018. gadu attiecināms projekts, kad deinstitucionalizācijas projekta ietvaros cilvēkiem ar īpašām vajadzībām
tiks veidoti grupu dzīvokļi un dienesta centrs (deinstitucionalizācija
ir pakalpojumu sistēmas izveide, kas sniedz personai, kurai ir ierobežotas
spējas sevi aprūpēt, nepieciešamo atbalstu, lai tā spētu dzīvot mājās vai
ģimeniskā vidē)

Lielākie izdevumi – 
izglītībai

Kā sadalās
Valkas novada domes 2017. gada pamatbudžeta plānotie izdevumi? Tas
izskaidrots  Valkas novada domes
paskaidrojošā rakstā, ar ko iepazīstinām mūsu lasītājus.

Visi pašvaldības
plānotie kopējie izdevumi pēc savas ekonomiskās būtības iedalīti astoņās
funkcionālajās kategorijās. Viena no tām ir “Vispārējie vadības dienesti”. Šajos
izdevumos ietilpst izpildvaras institūcijas (dome, administrācija,
dzimtsarakstu nodaļa, grāmatvedības un finanšu nodaļa, pagastu pārvaldes) un
pašvaldības parādu procentu maksājumi.

Izpildvaras
institūciju izdevumi šogad ir plānoti 9,5 procenti no kopējiem izdevumiem (1
083 848 eiro). Iepriekšējo un kārtējā gadā saņemto aizņēmumu procentu
nomaksai  plānots izlietot 0,5 % jeb   55 000 eiro – par 20 000 eiro mazāk, nekā
2016.gadā.

Pozīcijā
“Sabiedriskā kārtība un drošība” turpmāk tiks uzskaitīti izdevumi pašvaldības
policijai  

(33 369 eiro).

Pozīcijā
“Ekonomiskā darbība” budžeta
finansējums šogad ir plānots 19,3 % no kopējā budžeta 

(2 204 785
eiro). Finansējums paredzēts ekonomiskās darbības struktūrvienību uzturēšanai  (būvvalde, Attīstības nodaļa, novada
autotransports) un projektu realizācijai, tai skaitā projektam “Autoceļa A3 tranzīta maršruta rekonstrukcija Valkas
pilsētā” (1 685 928 eiro).

Pozīcijā
“Pašvaldības teritoriju un mājokļu apsaimniekošana” 2017. gadā ir plānots
izlietot 20,5 % no kopējā budžeta (2 339 111 eiro), – par 13,28 %  mazāk nekā 2016.gadā. Šīs budžeta sadaļas
izdevumus veido Valkas novada komunālās saimniecības (siltumapgāde, ūdensapgāde
un kanalizācija, teritorijas apsaimniekošana, nedzīvojamo namu apsaimniekošana
un uzturēšana, ielu apgaismojums) uzturēšanas izdevumi.

Veselības
aprūpei no budžeta šogad plānoti 20 655 eiro. Šie līdzekļi paredzēti
feldšerpunktu uzturēšanai.

Pozīcijā
“Atpūta, kultūra un reliģija” 2017.
gada budžetā plānoti līdzekļi 11,9 % apmērā no kopējā budžeta (1358 871
eiro).Valkas novada dome finansē visas novada kultūras iestādes: kultūras
namus, tautas namus, bibliotēkas, muzeju, sporta iestādes un sporta pasākumus.
Finansējuma pieaugums par 13,9%  (165 692
eiro)  saistīs ar Latvijas simtgades
kultūras pasākumiem.

Pozīcijā
“Izglītība”  izglītības funkcijas
finansēšanai 2017. gadā plānoti 29,5 % (3 367 013 eiro). Salīdzinot ar 2016.
gada budžetu, plānots pieaugums par 2,6 % 
jeb  85 733 eiro. Finansējums
paredzēts visām Valkas novada izglītības iestādēm (pirmsskolas izglītības
iestādēm, skolām, ģimnāzijai, mūzikas un mākslas  skolām, sporta skolai, bērnu un jauniešu
centram “Mice” ).

Pozīcijā
“Sociālā aizsardzība” 2017. gadā plānotais finansējums ir 8,3 %  jeb 941 665 eiro. Sociālās aizsardzības
izdevumi ietver sociālo iestāžu (Sociālās aprūpes nama, nakts patversmes,
Valkas novada ģimenes atbalsta centra “Saulīte”, sociālā dienesta, bāriņtiesas)
uzturēšanas izdevumus un līdzekļus sociālai palīdzībai trūcīgajiem novada iedzīvotājiem.
Salīdzinot ar 2016.gada budžetu, šai pozīcijai ir  plānots palielinājums par 2,4 % jeb 21 812
eiro.

Savukārt viena
no lielākajām budžetu ieņēmumu sadaļām ir ieņēmumi no iedzīvotāju ienākumu
nodokļa. Šogad tie Valkas novada domes pamatbudžetā plānoti 42,5 procentu
apmērā no visiem ieņēmumiem jeb 3 988 866 eiro.

Sandra Pētersone

  Viedokļi (katram
viedoklim bildīti klāt)

Kā vērtējat
Valkas novada domes 2017. gada pamatbudžetu?

Vents Armands
Krauklis, Valkas novada domes priekšsēdētājs (balsoja “par” budžeta pieņemšanu):
–  Mēs šogad izdarījām to, ko valsts visu
laiku tikai runā,  – atradām līdzekļus
pašvaldības darbinieku algu palielinājumam vidēji par trijiem procentiem. Bijām
viena no retajām pašvaldībām Latvijā, kas nebija un arī ar šo pacēlumu vēl nav
sasniegusi pirmskrīzes algu līmeni, taču dzīves dārdzība pa šiem gadiem ir
būtiski  kāpusi. Mums tas ir jautājums
par to, vai ar savām algām varam noturēt vajadzīgos darbiniekus. Tāpēc, lai
varētu palielināt atalgojumu, visām mūsu pašvaldības iestādēm bija jāiziet
pašām cauri saviem  izdevumiem, un, kur
tas bija iespējams, tika samazināti iestāžu uzturēšanas izdevumi, vadoties pēc
pašu ieteikumiem. Protams, šis gads mūsu pašvaldības iestādēm būs ļoti grūts,
jo uzturēšanas izdevumi ir samazināti. Palicis finansējums tikai pašam
nepieciešamākajam. Taču pieredze rāda, ka šis vēsturiski izveidojies iestāžu
budžets agrāk bija neaizskarams un bija institūcijas, kas gada nogalē savu
budžetu tērēja tikai tādēļ, ka  nauda ir
jāiztērē. Tagad iegūsim to, ka tādi nelietderīgi tēriņi faktiski vispār nebūs
iespējami. Turklāt tas arī bija vienīgais avots, lai novirzītu līdzekļus algu
palielinājumam. Kaut arī mūsu pašvaldības pamatbudžeta  pieaugums pret 2016. gadu ir diezgan liels (5,47
procenti jeb 314 401 eiro, kas ir ieņēmumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa un
no pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda – redakcijas piezīme), palielinājuma
daļu noēda valsts noteiktais pieaugums izglītībai un arī tas, ka  valsts vairāk nefinansē Valkas specializētā
bērnudārza “Pumpuriņš” uzturēšanu. “Pumpuriņa” uzturēšana tagad no mūsu budžeta
papildu prasa vairāk nekā 80 tūkstošus eiro.

Katru gadu mēs
esam atraduši veidu, kā būtiski attīstīt Valkas novadu, un arī šis 2017. gada
budžets nav izņēmums. Kaut arī iestāžu uzturēšanas ziņā tas ir izdzīvošanas
režīmā, mēs turpinām konsekventu novada attīstību, ieguldot investīcijas. Jā,
protams, šim nolūkam mums ir jāņem kredīti, taču citu iespēju nav. Ja runājam
par pašvaldības kredītspēju, tad izmantojam tikai pusi no tā, ko varam aizņemties.
Runām par pārkreditēšanos nav pamata.

Valdis Šaicāns,
Valkas novada deputāts (balsoja pret): – Valkas novada domes 2017. gada budžetā
saredzu problēmas, jo mēs esam ļoti daudz 
naudas aizņēmušies Valsts kasē. Tas atstās  ietekmi 
uz pašvaldības iestāžu darbu. Te ir jautājums par prioritātēm, par to,
vai viena gada laikā vajag īstenot tik daudz projektu, jo vienmēr var atstāt,
ko nedarīt. Mana bēda un sāpe šā gada budžeta sakarā ir tas, ka nevarējām
atrast naudu novada pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu algu
palielinājumam, ko izdarīja Smiltenes novads. 
Tas bija tikai labas gribas jautājums. Proti, ir lieta, ko  esmu atgādinājis kolēģiem un vēl vairākkārt
atgādināšu.  Mums budžetā šajā gadā ir 130
tūkstoši eiro, ko neprātīga lēmuma rezultātā pagājušajā gadā būtu zaudējuši,
mēģinot pārdot Valkas bijušā  muitas
punkta ēku. Tās telpu iznomāšana hostelim, alkošopam un kafejnīcai nodrošina
katru mēnesi pašvaldības budžetā  vairāk
nekā 10 000 eiro. Toreiz īpašumu pārdot neļāva Satiksmes ministrija,  , jo īpašums nepieder pašvaldībai, tas ir
tikai nodots lietošanā. Lūk, un šos 130 000 eiro novada dome varēja
novirzīt  pirmsskolas pedagogu algām.

Novada šā gada
budžetā ir arī labas lietas, piemēram, A3 autoceļa posma rekonstrukcija. Sāksim
pārbūvēt lauku ceļus par Eiropas Savienības naudu.  Taču, ja viena lieta izdodas labi,  ir lietas kas bremzējas.  Negatīvi vērtēju
budžetu samazināšanu pašvaldības iestādēm, jo tagad tās strādās izdzīvošanas
režīmā. Nebūs naudas remontiem, bet tie nozīmēja attīstību, kaut nelielu.

Aivars
Gailis, Valkas novada deputāts (balsoja pret): – Nepatīk tas, ka ņemam tikai
kredītus uz 20 gadiem, bet nauda tāpat būs jāatdod un nākamajos gados budžetā
būs liels taupības režīms. Plānojot projektus, rūpīgāk jāvērtē, vai tiešām tie
visi ir jāīsteno un turklāt viena gada laikā. Ne visi šogad plānotie aizņēmumi
ir tādi, kas tiešām ir nepieciešami. Naudu vajag tērēt saprātīgi. Kāpēc
vajadzēja Valkā uzstādīt monumentālo karogu par 17 tūkstošiem eiro? Vai citur
nebija naudu kur likt? Piemēram, Valkā, Parka un Blaumaņa ielās, ir
nesakārtotas pašvaldības mājas, kas veido nepievilcīgu pilsētas tēlu.

Nepatīk
arī tas, ka šā gada budžetā atrada līdzekļus, lai domes darbiniekiem algas
palielinātu par trijiem procentiem, bet pirmsskolas izglītības pedagogu algām
tam naudu neatrada.

Valdis Rogainis, Valkas
novada deputāts (balsoja “par”): – Ir pieņemts sabalansēts budžets, kurā ir
ielikta uz attīstību vērsta pamatdoma. Nedomāju, ka jāuztraucas par to, ka
attīstībai pašvaldība ņem kredītus. Šobrīd ir ļoti izdevīgi to darīt, jo
pašlaik ir ļoti zemi procenti, tāpēc iespēja jāizmanto, turklāt Valkas novada
dome  netuvojas limita robežai, līdz
kurai pašvaldības var ņemt kredītus.  Aizņēmums
ir iespēja, kā īstenot novada infrastruktūras attīstībai nozīmīgus projektus.
Vienīgi daudzas lietas nebūs redzamas uzreiz, bet pēc vairākiem gadiem. Turklāt
jāņem vērā, ka valsts uz pašvaldību pleciem uzlikusi daudz funkciju, kas tagad
jāfinansē pašvaldībām un prasa papildu izdevumus, tāpēc aizņēmums ir viena no
iespējām, kā piesaistīt finansējumu projektiem.

Uzziņai

Valkas
novada dome

2017.
gada pamatbudžeta plānotie ieņēmumi

2017.
gada Pamatbudžeta plānotie izdevumi (bez aizdevumu atmaksas)

APTAUJAVents Armands Krauklis, Valkas novada domes priekšsēdētājs (balsoja par budžeta pieņemšanu): –  Mēs šogad izdarījām to, ko valsts visu laiku tikai runā, – atradām līdzekļus pašvaldības darbinieku algu palielinājumam vidēji par trijiem procentiem. Bijām viena no retajām pašvaldībām Latvijā, kas nebija un arī ar šo pacēlumu vēl nav sasniegusi pirmskrīzes algu līmeni, taču dzīves dārdzība pa šiem gadiem ir būtiski  kāpusi. Mums tas ir jautājums par to, vai ar savām algām varam noturēt vajadzīgos darbiniekus. Tāpēc, lai varētu palielināt atalgojumu, visām mūsu pašvaldības iestādēm bija jāiziet pašām cauri saviem  izdevumiem, un, kur tas bija iespējams, tika samazināti iestāžu uzturēšanas izdevumi, vadoties pēc pašu ieteikumiem.                  Protams, šis gads mūsu pašvaldības iestādēm būs ļoti grūts, jo uzturēšanas                                                                                                                                                    izdevumi ir samazināti. Palicis finansējums tikai pašam nepieciešamākajam. Taču pieredze rāda, ka šis vēsturiski izveidojies iestāžu budžets agrāk bija neaizskarams un bija institūcijas, kas gada nogalē savu budžetu tērēja tikai tādēļ, ka  nauda ir jāiztērē. Tagad iegūsim to, ka tādi nelietderīgi tēriņi faktiski vispār nebūs iespējami. Turklāt tas arī bija vienīgais avots, lai novirzītu līdzekļus algu palielinājumam. Kaut arī mūsu pašvaldības pamatbudžeta  pieaugums pret 2016. gadu ir diezgan liels (5,47 procenti jeb 314 401 eiro, kas ir ieņēmumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa un no pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda – redakcijas piezīme), palielinājuma daļu noēda valsts noteiktais pieaugums izglītībai un arī tas, ka  valsts vairāk nefinansē Valkas specializētā bērnudārza “Pumpuriņš” uzturēšanu. “Pumpuriņa” uzturēšana tagad no mūsu budžeta papildu prasa vairāk nekā 80 tūkstošus eiro.Katru gadu mēs esam atraduši veidu, kā būtiski attīstīt Valkas novadu, un arī šis 2017. gada budžets nav izņēmums. Kaut arī iestāžu uzturēšanas ziņā tas ir izdzīvošanas režīmā, mēs turpinām konsekventu novada attīstību, ieguldot investīcijas. Jā, protams, šim nolūkam mums ir jāņem kredīti, taču citu iespēju nav. Ja runājam par pašvaldības kredītspēju, tad izmantojam tikai pusi no tā, ko varam aizņemties. Runām par pārkreditēšanos nav pamata.

Valdis Šaicāns, Valkas novada deputāts (balsoja pret): – Valkas novada domes 2017. gada budžetā saredzu problēmas, jo mēs esam ļoti daudz  naudas aizņēmušies Valsts kasē. Tas atstās  ietekmi  uz pašvaldības iestāžu darbu. Te ir jautājums par prioritātēm, par to, vai viena gada laikā vajag īstenot tik daudz projektu, jo vienmēr var atstāt, ko nedarīt. Mana bēda un sāpe saistībā ar šā gada budžetu ir tas, ka nevarējām atrast naudu novada pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu algu palielinājumam, ko izdarīja Smiltenes novads.  Tas bija tikai labas gribas jautājums. Proti, ir lieta, ko  esmu atgādinājis kolēģiem un vēl vairākkārt atgādināšu.  Mums budžetā šajā gadā ir 130 tūkstoši eiro, ko neprātīga lēmuma rezultātā pagājušajā gadā būtu zaudējuši, mēģinot pārdot Valkas  bijušā  muitas punkta ēku. Tās telpu iznomāšana hostelim, alkošopam un kafejnīcai nodrošina katru mēnesi pašvaldības budžetā  vairāk nekā 10 000 eiro. Toreiz īpašumu pārdot neļāva Satiksmes ministrija, jo īpašums nepieder pašvaldībai, tas ir tikai nodots lietošanā. Lūk, un šos 130000 eiro novada dome varēja novirzīt  pirmsskolas pedagogu algām. Novada šā gada budžetā ir arī labas lietas, piemēram, A3 autoceļa posma rekonstrukcija. Sāksim pārbūvēt lauku ceļus par Eiropas Savienības naudu.  Taču, ja viena lieta izdodas labi,  ir lietas, kas bremzējas.  Negatīvi vērtēju budžetu samazināšanu pašvaldības iestādēm, jo tagad tās strādās izdzīvošanas režīmā. Nebūs naudas remontiem, bet tie nozīmēja attīstību, kaut nelielu.

Aivars Gailis, Valkas novada deputāts (balsoja pret): – Nepatīk tas, ka ņemam tikai kredītus uz 20 gadiem, bet nauda tāpat būs jāatdod un nākamajos gados budžetā būs liels taupības režīms. Plānojot projektus, rūpīgāk jāvērtē, vai tiešām tie visi ir jāīsteno un turklāt viena gada laikā. Ne visi šogad plānotie aizņēmumi ir tādi, kas tiešām ir nepieciešami. Naudu vajag tērēt saprātīgi. Kāpēc vajadzēja Valkā uzstādīt monumentālo karogu par 17 tūkstošiem eiro? Vai citur nebija naudu kur likt? Piemēram, Valkā, Parka un Blaumaņa ielās, ir nesakārtotas pašvaldības mājas, kas veido nepievilcīgu pilsētas tēlu. Nepatīk arī tas, ka šā gada budžetā atrada līdzekļus, lai domes darbiniekiem algas palielinātu par trijiem procentiem, bet pirmsskolas izglītības pedagogu algām tam naudu neatrada.

Valdis Rogainis, Valkas novada deputāts (balsoja par): – Ir pieņemts sabalansēts budžets, kurā ir ielikta uz attīstību vērsta pamatdoma. Nedomāju, ka jāuztraucas par to, ka attīstībai pašvaldība ņem kredītus. Šobrīd ir ļoti izdevīgi to darīt, jo pašlaik ir ļoti zemi procenti, tāpēc iespēja jāizmanto, turklāt Valkas novada dome  netuvojas limita robežai, līdz kurai pašvaldības var ņemt kredītus.  Aizņēmums ir iespēja, kā īstenot novada infrastruktūras attīstībai nozīmīgus projektus. Vienīgi daudzas lietas nebūs redzamas uzreiz, bet pēc vairākiem gadiem. Turklāt jāņem vērā, ka valsts uz pašvaldību pleciem uzlikusi daudz funkciju, kas tagad jāfinansē pašvaldībām un prasa papildu izdevumus, tāpēc aizņēmums ir viena no iespējām, kā piesaistīt finansējumu projektiem.