Pēdējie valdības līdz šim radikālākie pasākumi pret inflāciju, šķiet, atzinību ir izpelnījušies tikai pašas valdības vidū.
Pēdējie valdības līdz šim radikālākie pasākumi pret inflāciju, šķiet, atzinību ir izpelnījušies tikai pašas valdības vidū, jo gan liela daļa pašvaldību, gan vairāki uzņēmēji, kā arī ekonomikas speciālisti un eksperti Ministru prezidenta Aigara Kalvīša un ekonomikas ministra Oskara Spurdziņa pārliecību, ka algu iesaldēšana ir vienīgais pareizais izvēlētais ceļš, vērtē skeptiski.
Iespējams, sabiedrības kritisko attieksmi veicinājusi pašas valdības un Saeimas demonstratīvā pretdarbība saviem lēmumiem.
Varasvīri un sievas vispirms krietni palielināja sev algas, parlamentārieši piešķīra sev lielākas prēmijas un tad paziņoja – pietiek! Sākas taupības režīms!
Jāatceras, ka tikai pirms gada daudzi uzņēmēji (vismaz Valkas rajonā), var pat teikt, pārvarēja sevi un, lai nezaudētu strādniekus, algu izmaksā pārkāpa minimālās algas robežu. Atalgojuma palielināšana, lai speciālisti ar mazāku stresu un domām par ģimenes uzturēšanu vairāk domātu par darāmo, sākās arī iestādēs un valsts pārvaldes struktūrās.
Un nu izrādās, ka tieši šie darbinieki ir tie bagātākie, kuriem jāaptur algu palielināšana, lai neturpinātos inflācija. Par to liecina valdības spiediens uz Latvijas Pašvaldību savienību, lai panāktu vienošanos, ka lēmējvaru līderi ierobežos algas pieaugumu tiem pašvaldību darbiniekiem, kuriem alga ir lielāka par vidējo atalgojumu sabiedriskajā sektorā. Par to valdība pašvaldībām piedāvāja 80 procentus no iekasētā ienākuma nodokļa līdzšinējo 79 procentu vietā. Tagad šī vienošanās notikusi.
Pēc statistikas, pērn vidējais atalgojums sabiedriskajā sektorā bija 350 latu, un finanšu ministrija paredz, ka šogad līdz gada beigām tas varētu būt lielāks par 18 procentiem.
“Ziemeļlatviju” interesēja, kurās mūsu rajona pašvaldībās tad ir tie bagātākie darbinieki, kam vajadzētu ierobežot algas palielinājumu, lai apturētu inflāciju. Laikraksts jau aprīlī publicēja pašvaldību vadītāju ienākumus, izmantojot viņu Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtajās ienākumu deklarācijās ierakstītos faktus. Pēc šiem materiāliem iznāca, ka vislielākie ienākumi pagājušajā gadā bijuši rajona padomes priekšsēdētājam, Variņu pagasta padomes priekšsēdētājam Uldim Birkenšteinam (14846 lati), Valkas domes priekšsēdētājai Undai Ozoliņai (16116 lati) un Valkas pagasta padomes priekšsēdētājam Guntim Bašķim (13555 lati). Minētās summas veido ienākumi no dažādiem avotiem, ne tikai pašvaldībā nopelnītā alga. Gan pieminētie, gan citu rajona lēmējvaru vadītāji “Ziemeļlatvijai” apliecināja, ka valdības ieteikumu nepaaugstināt algu tiem darbiniekiem, kuriem tā ir lielāka par vidējo atalgojumu sabiedriskajā sektorā, būs ļoti grūti izpildīt, jo tādā gadījumā pašvaldības var palikt bez speciālistiem. “Nevar salīdzināt Rīgas un lauku pašvaldību vadītāju algas. Es kā Variņu pagasta priekšsēdētājs saņemu 400 latu algu bez nodokļu nomaksas. Pēc nodokļu atskaitīšanas man pašam paliek 290 latu. Pagasta pašvaldības speciālistiem alga ir no 250 līdz 350 latiem. Ja nebūs iespēja atalgojumu palielināt, mēs pazaudēsim speciālistus, kurus paši esam apmācījuši,” saka U. Birkenšteins.
U. Ozoliņai kā Valkas domes priekšsēdētājai pašlaik alga ir lielāka par 800 latiem. Viņa atzīst, ka ar nākamo gadu tā tiks palielināta līdz 1000 latiem bez nodokļu nomaksas. “Minimālo algu palielinās par 30 procentiem, bet mums speciālistiem iesaka to paaugstināt par 10 procentiem. Tas nozīmē, ka, ievērojot šos ieteikumus, vairākiem darbiniekiem atalgojums būs minimālās algas līmenī. Protams, mēs pārskatīsim visus izdevumus, bet rīkosimies saprāta robežās,” apliecina U. Ozoliņa.
Valkas pagasta priekšsēdētājs G. Bašķis uzskata, ka uz algu rēķina nevar samazināt inflāciju, jo tādai rīcībai nebūs rezultātu. “Es pagasta padomē varu iesaldēt tikai pats savu algu, jo tā ir apmēram 400 latu. Ko tas dos inflācijai? Novadus veidojot, iespējams, vajadzība pēc speciālistiem kļūs vēl lielāka, bet kur mēs viņus ņemsim?” retoriski jautā G. Bašķis.
Savukārt Smiltenes mērs Ainārs Mežulis atzīst, ka labu speciālistu jau tagad nav. “Mēs viņus meklējam kā ar uguni, bet nevaram atrast. Domē vairāki darbinieki veic divu trīs speciālistu darbu, un es nevaru atļauties nesamaksāt pilnībā par padarīto,” saka A. Mežulis. Viņš neredz iespēju kaut ko ietaupīt uz pašvaldības rēķina. Tas varbūt esot iespējams tikai lielpilsētu lēmējvarās.
Pašvaldību vadītāju prognozes, ka valdības spertie soļi pret inflāciju var nedot rezultātus, apstiprinās dzīvē. Nu jau inflācija no 10 procentiem ir pakāpusies līdz 11,4, un speciālisti prognozē, ka nākamā gada sākumā tā pārsniegs 15 procentus. Citādi arī nevar būt, jo, kā redzams, lēmējvaras neko daudz iesaldēt negrasās, par samazināšanu pat nerunājot. Valdība gan lielās, ka valsts sektorā iesaldētās algas ļaus ietaupīt 30 miljonus latu, bet jājautā – uz kā rēķina. Vai zaudējumi nebūs lielāki, ja iestādēs trūks speciālistu un jauni tūkstoši aizbraucēju pievienosies Īrijā strādājošajiem latviešiem?
Protams, lielpilsētu pašvaldībās algas ir ievērojami lielākas nekā rajonu pagastu un pilsētu lēmējvarās un varbūt tajās var padomāt par līdzekļu ietaupīšanu. Piemēram, Rīgas mēram Jānim Birkam pašlaik alga ir 2160 latu, bet nākamajā gadā tā būs 2880, jo Rīgas domē algu aprēķināšanā izmanto minimālās algas likmi (J. Birka alga ir noteikta 18 minimālo algu apmērā). Taču, ja Smiltenes mērs mēnesī var saņemt 1100 latu, kādēļ Rīgas galva nevarētu saņemt par tūkstoti vairāk? Tas ir loģiski. Premjera alga – 3124 lati – ir vēl par tūkstoti lielāka. Kurš tad pirmais izšķirsies par savas algas iesaldēšanu. Pēc līdzšinējām darbībām vērtējot, jāsecina, ka vismazāk to var gaidīt no valdības vadītāja, kā arī ministriem un Saeimas, jo šajās struktūrās pēdējā laikā notikuši vislielākie algu un prēmiju palielinājumi. Piemēram, Saeimas deputātu lielākai prēmēšanai no valsts budžeta papildus pieprasīti 15,3 miljoni latu. Turklāt laikā, kad daudzās jomās piešķirto līdzekļu nākamajam gadam kļuvis mazāk, Saeimai tie ir divkāršoti. Acīmredzot ir iepatikušies pieredzes braucieni uz Ķīnu, Kubu un tālām Āfrikas zemēm. Jāpiekrīt bijušajam finanšu ministram Valdim Dombrovskim, ka taupības režīms ir uzspiests mazāk aizsargātajām iedzīvotāju grupām. Naivi būtu domāt, ka visi strikti ievēros valdības norādījumus, redzot, ka paši norādītāji rīkojas pilnīgi pretēji. Pašreizējo valdības darbošanos pret inflāciju diezgan precīzi raksturo uzņēmējs Ēvalds Platnieks no Valkas pagasta: “Tas ir tas pats, kas pavasara saulē uz zemes uzlikt ledu, pārklāt to ar skaidām un cerēt, ka ziema paliks. Viss ies savu gaitu, un ledus tik un tā izkusīs.” Pašlaik šķiet, ka tā arī būs.
