Smiltenes novada Gada labākā jaunā sportiste Nelda Neilande pēc balvas saņemšanas neslēpj, ka jūtas apmulsusi no lielas uzmanības, jo uzskata, ka vēl ir tikai ceļā uz virsotnēm.
Kas ir Nelda Neilande? Šādu jautājumu pagājušā gada nogalē uzdeva ne viens vien iedzīvotājs, ieraugot Neldas vārdu Smiltenes novada Gada balvas sportā līdzjutēju balsojumā nominācijā Gada labākā jaunā sportiste. Smiltenes vidusskolas 12.a klases skolniece, kas uzaugusi un dzīvo Bilskas pagastā, tika pieteikta kā garo distanču skrējēja, taku skriešanas seriāla “Stirnu buks” posmu godalgoto vietu ieguvēja un Rīgas “Lattelecom” pusmaratona uzvarētāja S18 vecuma grupā. Jauniete šajā nominācijā uzvarēja un to uzzināja vien Smiltenes novada Gada balvas sportā svinīgās apbalvošanas ceremonijas pasākumā janvāra pirmajā pusē Smiltenes pilsētas kultūras centrā. Nelda ir kā apslēpts dārgums, kas spoži iemirdzējies. Lai sabiedrību plašāk iepazīstinātu ar sportisko jaunieti, “Ziemeļlatvija” aicināja Neldu uz interviju. Smiltenes vidusskolas skolniece šķiet klusa un mierīga, tajā pašā laikā viņai piemīt liela uzņēmība, izturība, gribasspēks un cīņasspars. Nav šaubu, ka par Neldas sportiskajiem panākumiem mēs vēl dzirdēsim. Sportiskā jauniete prot pārsteigt.
– Kur tu biji līdz šim, jo skaļāk tavs vārds pirmo reizi izskanēja Smiltenes novada Gada balvas sportā apbalvošanas ceremonijā?
– Nāku no Bilskas pagasta, tur dzīvo mani vecāki un arī es pati. Kad mācījos Bilskas pamatskolā, sports mani nemaz neinteresēja, stundas nebastoju, bet nebiju arī sajūsmā. Atceros, ka par sportiskajām aktivitātēm vairāk sāku interesēties, mācoties 9. klasē, iepatikās braukt ar velosipēdu, šad tad arī paskrēju. Nopietnāk fiziskajām aktivitātēm pievērsos 10. klasē, kad sāku mācīties Smiltenē. Iestājos sporta skolā un sāku spēlēt volejbolu, treniņi notika trīs reizes nedēļā.
– Tomēr sportiskie panākumi tev ir skriešanas sacensībās, nevis volejbolā?
– Man radinieki daudz sporto, krustmāte nodarbojas ar skriešanu. Ja apkārt ir šādi iedvesmojoši cilvēki, pašai arī gribas būt tādai. Mammai ziemā ļoti patīk slēpot, bet tēti cenšos pielauzt. Trīs gadus ar sportu nodarbojos tā nopietnāk. Droši varu teikt, ka sports ir neatņemama manas ikdienas sastāvdaļa. Joprojām trenējos volejbolā, bet sirdij tuvāka man laikam ir skriešana. Trenējos individuāli, braucu uz sacensībām kopā ar vecākiem. Pagājušajā gadā piedalījos piecos no septiņiem taku skriešanas seriāla “Stirnu buks” posmiem, skrienot “Stirnu buka” distanci, kas parasti ir no 19 līdz 25 kilometrus gara. Iespējams, šajā sezonā varētu noskriet kādu “Lūsi” (šādi sacensībās apzīmē 30 kilometru garo distanci – red.). Šīs sacensības Latvijā kļūst aizvien populārākas, visa tā atmosfēra, kas tur valda, ir nenormāli forša. Pēc tam internetā skatos video no sacensībām – nevar sagaidīt nākamo posmu. No aizvadītās sezonas spilgtā atmiņā palicis Kuldīgas posms, kad gaiss bija iesilis līdz 33 grādiem. Sacensības notika īsi pēc Jāņiem, un lielajā karstumā nācās noskriet 22 kilometrus. Ļoti skaista distance bija Siguldas posmā, kas veda gar Gauju.
Lielāko gandarījumu “Stirnu bukā” rada tas, ka varu noskriet tik daudz un goda pjedestālā esmu kopā ar ļoti labām skrējējām. Manā grupā skrien meitenes vecumā no 18 līdz 25 gadiem, esmu viena no jaunākajām.
– Augstākais sasniegums ir uzvara Rīgas “Lattelecom” pusmaratona distancē S18 grupā?
– Pirms dažiem gadiem tas liktos ļoti absurdi, ja kāds teiktu, ka es to varētu izdarīt. Neuzskatu, ka manī ir baigais spēks. Sākums jebkuram ir smags. Sākot skriet, man visgrūtāk bija tikt līdz desmit kilometru robežai. Man patīk skriet vienai pašai, it īpaši pa mežu, jo tas uzlabo ne tikai fizisko formu, bet arī garastāvokli. Citreiz esmu dusmīga un pikta uz apkārtējiem, bet izskrienot jūtos kā pilnīgi cits cilvēks. Trenējoties pamazām kāpināju distanci. Arī savā pirmajā “Lattelecom” maratonā noskrēju vien piecus kilometrus, otrajā – desmit, bet trešajā – 21 kilometru neapstājoties. Manuprāt, esmu tikai sākumposmā, tāpēc jūtos apmulsusi, ka man tiek pievērsta tik liela uzmanība. Gribu noskriet maratona distanci – 42 kilometrus. Tāds tālāks sapnis ir Ņujorkas maratons un kāds ultramaratons kalnos.
Lai sasniegtu labus rezultātus, nepietiek tikai ar skriešanu. Lasu daudz dažādus rakstus, vienmēr ar radiniekiem pārrunājam sacensības, tāpat sociālajā vidē sekoju līdzi fiziski aktīviem un stipriem cilvēkiem un iedvesmojos. Zinu, ka skriešana manā dzīvē nekur nepazudīs. Esmu ievērojusi, ka pēdējos gados aktīvs dzīvesveids kļuvis aizvien populārāks, un tas priecē.
– Ko tev nozīmē šī balva – Smiltenes novada gada labākās jaunās sportistes tituls?
– Godīgi, biju pārsteigta jau tad, kad tiku izvirzīta, un vienlaikus ļoti priecīga, vēl jo vairāk par uzvaru. Kad pasākumā nosauca manu vārdu, biju sabijusies un nezināju, kā lai visiem pasakos. Vecāki ļoti priecājās, turēja par mani īkšķus, lai tik cilvēki balsotu. Arī visi radi sekoja balsojumam internetā un juta līdzi. Pēc tam skolā skolotāji prasīja, vai uzvarēju, un atzina, ka arī ir balsojuši par mani. Šis ir mans pirmais apbalvojums, un jau tāda uzmanība. Paldies ikvienam, kurš mani atbalstīja, bet vislielākais paldies manai mammai un tētim. Es ceru, ka ar savu piemēru varēšu iedvesmot citus. Bet, lai dzīvē kaut ko sasniegtu, jāiegulda smags darbs. Viss ir katra paša rokās!
VIEDOKĻI
Linda Karlsone, Bilskas pagasta pārvaldes vadītāja, Bilskas pamatskolas skolotāja
– Neldu atceros kā ļoti uzņēmīgu skolnieci, kura rakstīja brīnišķīgus domrakstus, viņai vienmēr bija savs viedoklis par tēmām latviešu valodā un sociālajās zinībās. Nelda allaž ir ieinteresēta sabiedrībā notiekošajos procesos. Neldu ciešāk iepazinu, kad viņa piedalījās mācību olimpiādēs un kopā bijām Dziesmu un deju svētkos, jo viņa dejoja Bilskas jauniešu deju kolektīvā “Piesitiens”.
Tas, ka viņa aizrāvusies ar sportu, man bija liels pārsteigums, jo pamatskolas laikā meiteni nekas tāds neinteresēja. Bilskā biju ievērojusi, ka Nelda sākusi skriet, bet neiedomājos, ka tik nopietni. Bet vispār, ja jau Nelda, tad tas ir nopietni. Viņai piemīt liela uzņēmība, un, kas ir interesanti, Nelda nekad iepriekš neizpļāpājas par savām iecerēm. Pēc laika tik skaties, cik tālu viņa ir tikusi un ko sasniegusi. Tiešām priecājos gan par Neldu un viņas iegūto balvu pasākumā Smiltenes novada Gada balva sportā, gan otru mūsu pagasta iedzīvotāju Kārli Brikmani, kurš bija izvirzīts nominācijā gada labākais jaunais sportists.
Ārija Veitmane, Smiltenes vidusskolas skolotāja, Neldas Neilandes klases audzinātāja 12.a klasē
– Pirmkārt, Nelda ir ļoti cītīga, apzinīga un kārtīga. Otrkārt, viņa zina, ko savā dzīvē grib sasniegt. Protams, tas viņai nāk ar darbu, jo nekas nav viegli. Nelda ir pietiekami pacietīga un uzņēmīga, viss, ko dara, viņai izdodas. Ja kaut kas neizdodas, tad cenšas labot un piestrādāt.
Nelda ir pelnījusi būt Smiltenes novada gada labākā jaunā sportiste. Decembrī sekoju līdzi balsojumam, jo no mūsu klases ne tikai Nelda bija izvirzīta, bet arī Kārlis Brikmanis. Jāteic, ka manējie, 12.a klases jaunieši, ir ļoti aktīvi, ņipri un sportiski. To varēja manīt arī Smiltenes vidusskolas aerobikas festivālā. Teicu savējiem, ka varbūt šogad pietiks ar vienu priekšnesumu, bet viņi bija gatavi rādīt visus trīs. Malači!
Vēl jāpiebilst, ka Nelda ir ļoti aktīva jauniete, gājusi arī mūzikas skolā, vienu laiku dejoja tautas dejas, darbojas skolēnu pašpārvaldē. Vārdu sakot – daudzpusīga.
