Drīz visā Latvijā sāksies tautas deju kolektīvu skates. Žūrija vērtēs, kā katrs kolektīvs apguvis dejas no lieluzveduma “Māras zeme” repertuāra, gatavojoties nākamgad vasarā gaidāmajiem XXVI Vispārējiem latviešu Dziesmu un XVI Deju svētkiem.
Smiltenes, Valkas un Strenču jauniešu, vidējās paaudzes un senioru tautas deju kolektīvi (pavisam to ir 15) ir iekļauti Smiltenes deju apriņķī, un pretī svētkiem tos vedīs jauns virsvadītājs.
No šā gada janvāra Ievu Adāviču Smiltenes deju apriņķa virsvadītājas amatā nomainījis smilteniešu novadnieks Reinis Rešetins.
Jau rakstījām, ka Reinis ieguvis maģistra grādu horeogrāfijā Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, ir Smiltenes kultūras centra vidējās paaudzes deju kolektīva “Ieviņa” mākslinieciskais vadītājs un Rīgas bērnu deju ansambļa “Teiksmiņa” repetitors.
Tautas deju pieredzi jaunietis savulaik ieguvis Smiltenes Tautas deju ansamblī “Ieviņa” un Burtnieku novada jauniešu deju kolektīvā “Sadancis”, izejot šajos abos augstākās A grupas kolektīvos to vadītājas Ievas Adāvičas skolu. Sešas sezonas Reinis dejojis Rīgas koncertorganizācijas “Ave Sol” Tautas deju ansamblī “Teiksma”, kura mākslinieciskais vadītājs ir Jānis Ērglis.
Apzinās uzticēto atbildību
Tagad I. Adāviča uzticējusi Reinim Rešetinam pašam izkopt tautas dejas trijos novados – Smiltenes, Valkas un Strenču, bet pati turpinās strādāt kā Valmieras deju apriņķa virsvadītāja.
Deju apriņķa virsvadītāja pienākumi ir atbildīgi, piemēram, veicināt apriņķa deju kolektīvu profesionālo un māksliniecisko izaugsmi, sagatavot apriņķa skati un pārraudzīt tās norisi, sniegt konsultācijas un metodisku palīdzību apriņķa deju kolektīvu vadītājiem kopīgā repertuāra apguvē valsts nozīmes pasākumiem un citi.
“Protams, atbildība ir liela, jo aiz manis ir 15 deju kolektīvi, aiz katra kolektīva – vismaz 16 vai 17 dejotāji, tātad kopā aptuveni 250 cilvēku, un tagad, gatavojoties vispārējiem Dziesmu un deju svētkiem, man viņiem arī saprotami jāizskaidro deju lieluzveduma “Māras zeme” koncepcija,” intervijā “Ziemeļlatvijai” atzīst Reinis Rešetins un vienlaikus ar pateicību novērtē iespēju profesionālajai izaugsmei, ko viņam devusi Ieva Adāviča.
To, kā Reiņa pārziņā esošie Smiltenes deju apriņķa kolektīvi apguvuši daļu no “Māras zemes” repertuāra, jaunais virsvadītājs jau novērtēja 29. janvārī kolektīvu kopmēģinājumā.
Visi Smiltenes apriņķa deju kolektīvi gatavojas koprepertuāra pārbaudes skatei, kas notiks 11. martā Smiltenē. Katrs kolektīvs skatē dejos divas dejas (obligāto un izlozes) no lieluzveduma “Māras zeme”. Laiks tās mācīties ir bijis vien aptuveni pusgads, jo visi kolektīvi repertuāru saņēma pērn oktobra otrajā pusē.
Skatē Smiltenē deju kolektīvus vērtēs kompetenta žūrija piecu cilvēku sastāvā, kuru vidū būs arī viens no “Māras zemes” mākslinieciskās koncepcijas autoriem (tie ir Deju svētku mākslinieciskie vadītāji Jānis Ērglis un Jānis Purviņš, lieluzveduma režisors Elmārs Seņkovs un scenogrāfs Reinis Suhanovs).
Atbilstoši saņemtajam punktu skaitam, žūrija skatēs atlasīs tos labākos Latvijas kolektīvus, kuri piedalīsies Vispārējo latviešu XXVI Dziesmu un XVI Deju svētku latviešu skatuvisko deju koncertā “Vēl simts gadu dejai”, kas notiks “Arēnā Rīga” 2018. gada Dziesmu un deju svētku laikā. Līdzdalība skatē ir arī obligāts nosacījums tam, lai kolektīvs kļūtu par šo Dziesmu un Deju svētku dalībnieku.
“Būs labi, jo ir padarīts labs darbs, taču vēl ir ko darīt. Svētki nenāk tik viegli,” sava apriņķa kolektīvu jau paveikto svētku repertuāra apguvē vērtē Reinis Rešetins.
Izdejos latviešu nācijas ceļu
XXVI Vispārējie latviešu Dziesmu un XVI Deju svētki notiks Rīgā no 2018. gada 30. jūnija līdz 8. jūlijam un norisināsies Latvijas valsts simtgades svinību zīmē.
Sabiedrībā pretrunīgu vērtējumu jau paguvis iegūt svētku deju lieluzvedums “Māras zeme”, piemēram, par tā horeogrāfiju un tautisko deju zelta fonda it kā neizcelšanu tajā, kā arī ierosinājums uzvedumam īpašos stilizētos arheoloģiskos tērpus darināt un finansēt tikai no pašvaldību līdzekļiem. Šī ideja par tērpiem jau ir atcelta.
Savukārt visi 29 deju apriņķu virsvadītāji publiski jau pauduši viennozīmīgu atbalstu lieluzvedumam “Māras zeme” un tā mākslinieciskajai grupai.
“Uzvedumā tiks izmantoti dejas un teātra izrādes principi, un es uzskatu, ka tas, kas top, ir kaut kas nebijis, jo 15000 dejotāji veidos vienu dejas izrādi, ar ko sveiks Latviju simtgadē,” savu viedokli pauž R. Rešetins.
Kopš šā gada janvāra līdz aprīlim visā Latvijā notiek reģionālie semināri un deju kolektīvu kopmēģinājumi, kur ar deju kolektīvu vadītājiem un dejotājiem tiekas XVI Deju svētku deju lieluzveduma “Māras zeme” mākslinieciskie vadītāji un deju autori, kā arī deju apriņķu virsvadītāji.
Pirmajā daļā dejotāji tiek iepazīstināti ar uzveduma saturu (koncepciju, libretu, katras dejas stāstu), otrajā daļā notiek praktisks darbs pie deju iestudēšanas un precizēšanas, informē Latvijas Nacionālais kultūras centrs (LNKC).
Uzveduma centrā būs latviešu nācijas ceļš līdz mūsdienām, un, kā atzīst koncepcijas autori, parādīt šo stāstu dejotājiem ir sarežģīts un reizē nebijis uzdevums. LNKC informē, ka deju lieluzvedumu “Māras zeme” iecerēts veidot kā četru daļu deju izrādi ar vienotu dramaturģiju un libretu, saglabājot deju svētkiem raksturīgās kopdejošanas tradīcijas un ornamentiku.
Pirmajā daļā tiks izdejots stāsts par 12. un 13. gadsimtu ar grupas “Auļi” mūziku. Otrajā daļā tiks atklāti viduslaiki ar grupas “Iļģi” mūziku, trešajā daļā – veidots stāsts par jaunlatviešiem, pirmajiem Dziesmu svētkiem, 1905. gadu, strēlniekiem, Latvijas valsts dibināšanu, skanot Raimonda Paula un Jura Kulakova mūzikai. Ceturtajā daļā Latvijas valsts simts gadus iecerēts skatīt caur latviešu skatuviskās dejas attīstību, sākot no pirmās skatuviskās dejas “Jautrais pāris” līdz pat mūsdienām, parādot septiņpadsmit dažādu autoru deju fragmentus no mūsu tautas deju zelta fonda.
VIEDOKĻI
Vineta Skutāne, Valkas novada bērnu un jauniešu centra “Mice” jauniešu deju kolektīva “Vendīgs” vadītāja:
– Pērn vasarā kopā ar citiem deju kolektīvu vadītājiem noskatījos lieluzveduma “Māras zeme” modelēšanas procesu, un, atbraucot mājās, man bija tikai viens teikums, – uz šo uzvedumu jābūt biļetēm. Parādīt mūsu vēsturi tādā veidā! Man bija iebildumi pret dažām dejām, bet tagad no jauniešu deju kolektīvu repertuāra viena tāda deja jau ir izņemta. Uzvedums ir tapšanas procesā. Saprotu, ka tās ir finanses, taču tāpat žēl, ka nebūs iecerēto tērpu, jo cilvēki bija domājuši par to, ko dara. Un nekļūdās tikai tas, kurš nedara neko. Izstāstīju saviem jauniešiem, ka top skaists uzvedums. Mūsu kolektīvam tas ir izaicinājums, jo dejotāji ir jauni, sastāvs mainās. Atgriežamies pie nostieptām mugurām, skaistām rokam un nostieptiem pirkstgaliem.
Ļoti patīk, kā mūsu jaunais virsvadītājs māk strādāt ar jauniešiem. Jauniem cilvēkiem nepieciešams pretī jauns cilvēks, kurš deg par dejošanu un arī citus aizrauj ar ideju, ka dejot ir forši.
Laila Legzdiņa, Variņu pagasta vidējās paaudzes deju kolektīva “Varis” vadītāja:
– Mūsu kolektīva dejotājiem jaunās dejas no “Māras zemes” repertuāra patīk. Tās ir grūtas, taču interesantas. Par mūsu deju apriņķa jauno virsvadītāju varu teikt to, ka pēc pirmā kopmēģinājuma esmu sajūsmā, kā viņš strādā. Viņš norādīja uz kļūdām, pateica visu, kā ir, taču izdarīja to ļoti korekti.
Evija Strazda, Kārķu pagasta senioru deju kolektīva “Lustiņdancis” vadītāja:
– Mūsu F grupai Vidzemē no svētku repertuāra ir tikai divas dejas, un tās abas skatē dejosim. Pamatīgi mācāmies un slīpējam. Senioriem dejas ir lēnas, bet lēnas dejas ir grūtas dejas. Jaunajās dejās ir arī strauja mūzikas un taktsmēra maiņa, tajos ir no visa kā – ir gan trīssolis, gan polka, gan gājiens. Viegli nav. Abās dejās ir arī atribūti (villaines un lakati), un ar tiem dejas laikā jāmāk perfekti rīkoties, lai tie nenokristu. Kārļu audējas mums jau noaudušas astoņus skaistus rūtainus lakatus.
Jārēķinās arī ar to, ka mēģinājumi notiek Kārķos, bet pie mums dejot cilvēki brauc arī no Valkas un Jērcēniem. Ir arī maiņu darbā strādājošie. Ne visi dejotāji regulāri tiek uz mēģinājumiem.
Jauno virsvadītāju vēl neesam redzējuši. Viņš pie mums Kārķos būs
8. februārī.
UZZIŅAI
Vidējās paaudzes deju kolektīvi
D grupa
“Tīne” (Strenču novads)
“Varis” (Smiltenes novada Variņu pagasts)
“Sanācēji” (Smiltenes novada Smiltenes pagasts)
“Cīrulis” (Smiltenes novada Palsmanes pagasts”
“Ieviņa” (Smiltene)
E grupa
“Rieda” (Smiltenes novada Grundzāles pagasts)
“Medneši” (Valkas novada Kārķu pagasts)
“Spriņģi” (Valkas novada Valkas pagasts)
Jauniešu deju kolektīvi
B grupa
“Amatnieki” (Smiltenes tehnikums)
C grupa
Strenču novada kultūras centra jauniešu deju kolektīvs
“Piesitiens” (Smiltenes novada Bilskas pagasts)
“Atspēriens” (Smiltenes novada Blomes pagasts)
“Riedēni” (Smiltenes novada Grundzāles pagasts”
“Vendīgs” (Valka)
Senioru deju kolektīvi
F grupa
“Lustiņdancis” (Valkas novada Kārķu pagasts)
