Ja viss būtu ritējis pēc plāna, tad jau astoņus gadus smiltenieši uz peldbaseinu nebrauktu Priekuļos, Valmierā un Valgā, bet peldēm nodotos multifunkcionālajā būvē tepat Smiltenē iepretim Jāņukalnam. Tā vietā gadu no gada pilsētas iedzīvotāji noraugās uz būvbedri, bet joprojām cer, ka pašvaldībai ir konkrēts plāns attiecībā uz peldbaseina būvniecību.
“Smiltenē ir tēma, kas ir aktuāla vairākus gadu desmitus – peldbaseins. Ar šo problēmu ņēmušies vismaz trīs pilsētas mēri. Tomēr rezultāta nav. Arī iedzīvotāji pašvaldības domes aptaujās arvien norāda, ka ļaudīm pietrūkst baseina. Pilsētā un novadā ir daudz izglītības iestāžu – skolas, bērnudārzi, profesionālās izglītības centri, augstskola. Smiltenē ir daudz jauniešu un bērnu. “Smiltene – vieta, kur augt!” pašvaldība lepojas. Bet, lai augtu vesels cilvēks, ir jākustas. Arī jāpeld,” vēstulē “Ziemeļlatvijai” raksta Margita Krišjāne.
Lūdz kliedēt neziņu
Sieviete stāsta, ka Latvijā gadu no gada pieaug noslīkušo skaits, tajā skaitā jaunieši. “Daudzās skolās Latvijā bērnus un jauniešus apmāca peldēt un pareizi uzvesties ūdenī. Arī daudzo Smiltenes uzņēmumu darbinieki, kuru nodokļi brangi papildina novada pašvaldības kasi, spiesti meklēt peldbaseinu Valmierā, Valgā, Priekuļos vai kur citur. Smiltenē valda neziņa par peldbaseina tālāko likteni. Vai būvēs to, kur būvēs, kad būvēs? Varbūt to var celt pie Kalnamuižas sporta būves vai pie Tepera ezera, vai kur citur? Peldbaseina iecere sastingusi. Tautā smej – peldbaseinam uzlikts lāsts,” M. Krišjāne vēlas, lai pašvaldība kliedē novada ļaužu neziņu par peldbaseina ieceri un konkretizē plānus.
Ekonomiski neizdevīgi
“Gan Priekuļos, gan Valmierā regulāri var sastapt Smiltenes novada iedzīvotājus, kuri tur apmeklē peldbaseinu. Arī bērni no mūsu izglītības iestādēm brauc uz peldbaseinu kaimiņu novados.
Protams, būtu skaisti, ja Smiltenē būtu peldbaseins un vieta, kur iedzīvotājiem peldēties un atpūsties, es arī to ļoti gribētu. Bet vai mums esošajā situācijā ir ekonomiski izdevīgi, un vai tā ir mūsu primārā vajadzība būvēt pašiem peldbaseinu? Diemžēl – nē. Baseins ir viena no dārgākajām būvēm vispārējā celtniecībā un arī uzturēšanas ziņā. Attīstības un plānošanas nodaļa ir izpētījusi visus struktūrfondus, nevienā programmā nav paredzēta nauda baseina būvniecība,” saka G. Kukainis.
Ja jābūvē par pašvaldības līdzekļiem, tad ir jāņem kredīts un jārēķinās ar to, ka ciestu citas Smiltenes novada pašvaldības iestādes un citi infrastruktūras objekti, jo nāktos tiem ņemt nost finansēju, lai varētu uzbūvēt un uzturēt vienu baseinu. “Daudz svarīgāk ir sakārtot pilsētas ielas, lauku ceļus, pašvaldības nekustamos īpašumus un paplašināt dzīvojamo fondu, lai novada iedzīvotājiem būtu daudz labāka publiskā infrastruktūra, uzņēmējiem būtu labāki apstākļi un darba rokas, kas strādā un dzīvo mūsu novadā, viņu bērni iet mūsu skolās un izmanto mūsu infrastruktūru. Smiltenes novadā būtiski pieaug darba vietu skaits, mēs esam darba devējs kaimiņu novadu iedzīvotājiem, mums nepieciešams panākt, lai viņi pie mums arī dzīvotu,” uzskata Smiltenes novada domes priekšsēdētājs.
Pamatojumi tam ir vairāki – iedzīvotāju skaits Smiltenes novadā turpina samazināties, pa perimetru apkārt Smiltenes novadam ir baseini (Priekuļos, Valmierā, kur šobrīd ceļ otru baseinu ar divām SPA zonām, Valgā, Balvos, bet Gulbenē un Alūksnē domā par baseina būvniecību).
Atvēl līdzekļus
peldbaseina apmeklējumam
“Jāņem vērā, ka lielākais peldbaseina apmeklētāju īpatsvars būtu tikai ziemas laikā. Novadā ir 13 tūkstoši cilvēku. Saliekot kopā visu matemātiku, iznākums ir ar negatīvu zīmi. Ja Smiltenes novadā būtu augoša tendence iedzīvotāju skaita ziņā, būtu sakārtota nozīmīgākā infrastruktūra un mēs būtu Rīgas guļamvagons, šāds jautājums būtu lieks. Iespējams, nākotnē varētu runāt tikai par ļoti vienkāršota tipa vietu peldēšanai, kur apmācīt bērnus un pieaugušos,” stāsta G. Kukainis.
Zināms, ka pašvaldība katru gadu piešķir līdzekļus, lai vispārizglītojošo skolu jaunāko klašu skolēniem būtu iespēja apmeklēt peldbaseinu. Smiltenes novada mērs atklāj, ka 2017. gada budžetā šim mērķim tiks paredzēti vairāk līdzekļu nekā pērn, lai iespēju apgūt peldēšanas prasmes un uzlabotu iemaņas varētu izmantot vēl lielāks skaits bērnu.
“Šobrīd no pašvaldības puses esam plānojuši būtiskas investīcijas ieguldīt arī infrastruktūras uzlabošanā, ko nākotnē izmantos ikviens iedzīvotājs. Tāpat cenšamies labiekārtot un pilnveidot novadā esošās ūdenstilpes. Piemēram, šogad budžetā atvēlēti līdzekļi Bilskas ezera pludmales labiekārtošanas darbiem,” atklāj G. Kukainis.
Grib atrisināt ieilgušo problēmu
Joprojām līdz galam nav atrisināta lieta ar īpašumu Kalēju ielā, ko 2006. gadā no Smiltenes pilsētas domes par 57 500 latu iegādājās SIA “Waterland”– firma, kuras īpašnieki bija Igaunijas uzņēmēji. Tieši šajā vietā bija plānota multifunkcionālās ēkas, kurā ietilpa arī peldbaseins, būvniecība. Kopš 2009. gada tur katra garāmgājēja skatam paveras vien būvbedre.
“Pagājuši divi gadi, kopš kļuvu par priekšsēdētāju. Manī vēl joprojām saglabājusies milzīga vēlme šo problēmu atrisināt. Domāju, ka mums tas izdosies. Šo divu gadu laikā esam spēruši būtiskus soļus, lai sakārtotu šo ielu, iegādājoties pašvaldības īpašumā daudzdzīvokļu māju, kas bija pamesta un nesakārtota, kā arī no “Waterland” atpirkām vienu trešdaļu zemes gabala. Tas atrodas tieši pretī daudzdzīvokļu mājai, zemes gabalu esam nolīdzinājuši, sakopuši, sakārtojuši. Tas, par ko mums vēl nav izdevies vienoties, ir par paša baseina būvbedri,” intervijā “Ziemeļlatvijai” stāsta G. Kukainis.
Pērn vasarā Smiltenes novada dome ar uzņēmējiem vairākkārt centusies rast kopsaucēju, tomēr nesekmīgi. Pašvaldība izrādīja interesi atpirkt zemes gabalu. SIA “Waterland” par to prasīja 450 000 eiro, kas pašvaldībai šķiet nesamērīgi augsta cena. “Mēs esam gatavi atpirkt īpašumu par tādu pašu summu, kādu to 2006. gadā pilsētas dome pārdeva. Pagaidām nav rasta šāda vienošanās. Mums ir svarīgi sakārtot īpašumu, bet diemžēl esam ierobežoti, ņemot vērā 2006. gadā noslēgto līgumu. Protams, pilsētas dome tolaik rīkojās cerībā, ka baseinu tur uzcels, bet tā nenotika. Jā, tagad pie Jāņukalna ir liela bedre,” ar nožēlu secina G. Kukainis.
Attīstot situāciju tālāk, pašvaldība paredz vairākus soļus, kā varētu rīkoties. Viens no tiem ir konkrētā īpašuma iegāde jau par pieņemamu summu, otrs – teritoriju atzīt par vidi degradējošu, bet, lai to izdarītu, jāizstrādā saistošie noteikumi, jāapstiprina ministrijā un uz to pamata jāatzīst vide par degradētu, bet tādā gadījumā pašvaldībai ar uzņemtajām saistībām prognozējama tiesa ar zemes gabala īpašnieku, kuras rezultāts nav prognozējams.
APTAUJA
Vai Smiltenē ir nepieciešams peldbaseins, un vai izjūtat tā trūkumu?
Olita Haka, PII “Pīlādzītis” skolotāja
– Smiltenē ir vajadzīgs peldbaseins, jo daudziem ir nepieciešamas papildu kustības, īpaši bērniem. Slikto stāju apjoms ir palielinājies, arī man bija jāved bērns uz Valmieru vai Priekuļiem uz baseinu, lai nostiprinātu bērna muskulatūru. Zinu, ka daudzi smiltenieši brauc peldēt kaut kur citur, es personīgi izmantotu baseinu, dievinu ūdeni, bet Valmiera un Priekuļi ir par tālu, lai to darītu regulāri.
Smiltenieši izjūt peldbaseina trūkumu, jo tas ir tik ilgi solīts, ka nu vairs neticas, ka tas kādreiz arī mums tiks uzcelts.
Ģirts Kātiņš, uzņēmējs, Smiltenes BJSS BMX riteņbraukšanas treneris
– Smiltenes pilsētas un novada iedzīvotāji izjūt nepieciešamību pēc peldbaseina, to var novērot Priekuļu peldbaseina apmeklētības ziņā. Tur var sastapt ļoti lielu procentu Smiltenes novada iedzīvotāju. Ziemas periodā pats regulāri tur braucu, taču stāsts nav par to.
Šāda peldbaseina būvniecība Smiltenē būtu nerentabla un dotējama no pašvaldības budžeta. Esam pārāk mazi, lai celtu paši sev peldbaseinu, pie esošā iedzīvotāju skaita nevarētu nodrošināt tā apmeklējumu. Pieļauju, ka nākamajā ziemas sezonā būs atvērts jaunais peldbaseins Vidzemes Olimpiskajā centrā Valmierā. Tātad Smiltenes novada iedzīvotājiem būs izvēle, kur braukt – uz Priekuļiem vai Valmieru, uz kuru jau tā regulāri dodas daudzi smiltenieši. Neatbalstu šādus nerentablus un dotējamus objektus.
Bet zinu pēc savas pieredzes, kas varētu būt vērtīgi un ne tik dārgi – uzbūvēt aptuveni desmit metru garu un vienu metru dziļu baseinu ar diviem celiņiem, kur peldētprasmes apgūt pirmo klašu skolēniem. Atceros, ka mani skolas laikā veda uz šādu baseinu, iemācīja pareizi peldēt, un šīs iemaņas paliek uz mūžu. Šāds variants būtu ļoti vajadzīgs, ņemot vērā, cik daudz nelaimju katru gadu notiek uz ūdeņiem.
Alternatīva pieaugušajiem lielajam baseinam varētu būt SPA, kas noteikti būtu privātā biznesa ietvaros.
