Blakus Strenču pilsētas kapsētai vairs nesaglabās Otrajā pasaules karā kritušo vācu armijas karavīru apbedījumu piemiņas vietu. Atmodas sākumā to ierīkoja Latvijas Tautas frontes vietējā nodaļa.
Blakus Strenču pilsētas kapsētai vairs nesaglabās Otrajā pasaules karā kritušo vācu armijas karavīru apbedījumu piemiņas vietu. Atmodas sākumā to ierīkoja Latvijas Tautas frontes vietējā nodaļa.
Speciāli atbraukusi meklētāju vienība aizvadītajā nedēļā izraka vairāk nekā 40 karavīru mirstīgās atliekas pārapbedīšanai Vācijā (ja tiks atrasti tuvinieki) vai vācu armijas kareivju kapsētā Piņķos pie Rīgas.
Tādus darbus paredz 1996. gadā noslēgtais līgums starp Latvijas Republikas valdību un Vācijas Federatīvās Republikas valdību par karā kritušo personu apbedījumiem.
Meklētāju vienības “Leģenda” vadītājs Tālis Ešmits “Ziemeļlatvijai” stāsta, ka Brāļu kapu komitejai sākotnēji bija informācija par, maksimums, 20 Strenčos apbedītiem vācu armijas karavīriem. Viņu izrādījās vairāk. “Vietējā leģenda ir tāda, ka ticis sabombardēts vilciens un tur apdegušie, mirušie karavīri atvesti uz šejieni un apbedīti,” vienu versiju piemin T. Ešmits.
Strencēniešu atmiņas glabā arī nostāstus par kara laikā virs pilsētas notriektām divām vācu armijas lidmašīnām. Kapos esot apbedīti gan kritušie lidotāji, gan psihoneiroloģiskajā slimnīcā kara laikā ierīkotajā vācu hospitālī mirušie karavīri.
Ņemot vērā to, ka ir ekshumētas visas Strenčos apbedīto kareivju atrastās mirstīgās atliekas, vietējā pašvaldība piemiņas vietu vairs nesaglabās, skaidro Inese Kārkliņa, Strenču pilsētas domes teritorijas labiekārtošanas daļas vadītāja. Pašvaldības saimniecības daļas strādnieki aizbērs un ar tehniku nolīdzinās izrakumu vietu. Tur plānots iekopt zālienu. Atpakaļ netiks novietota piemiņas zīme ar koka plāksnē grebtu norādi “Vācu karavīru kapi. 1941. – 1945.” To saglabās un, ja kādreiz Strenčiem būs savs muzejs, eksponēs tajā. Savukārt baltais, no bērza koka darinātais krusts pazudis jau septembra nogalē, pirmo rakšanas darbu laikā. Kur tas palicis, nezinot neviens, izņemot, protams, aiznesēju.
Apbedījumu teritorijā vēl ir nozāģētas trīs priedes. To Strenču pilsētas domei lūdza Latvijas Brāļu kapu komiteja, lai varētu veikt ekshumāciju. Izvērtējot situāciju, atļauju deva pašvaldības Koku ciršanas novērtēšanas komisija. Meklētāji norāda, ka viens no šiem lielajiem kokiem apdraudējis tuvējo privātmāju spēcīgu vēja brāzmu laikā.
T. Ešmits meklētāju vārdā pateicas Strenču pilsētas domei par sadarbību un arī rosina pašvaldību nopirkt savai komunālajai saimniecībai jaunu traktoru. Viņiem izīrētais pašvaldības jumziks saplīsis jau rakšanas darbu sākumā.
“Ziemeļlatvija” rakstīja, ka šosezon Otrā pasaules kara vācu armijas karavīru ekshumācijas darbi notiek arī citviet Ziemeļvidzemē, tai skaitā Smiltenē.
