Janvāri mēdz dēvēt par kluso mēnesi, jo nekur nekas īsti nenotiek. Un tomēr janvāris Smiltenē kultūras, izklaides un sporta pasākumu ziņā bija neticami piepildīts. Te vēlos uzsvērt kvalitāti, ne kvantitāti.
Mēneša pirmajā pusē fantastisku (nepārspīlējot) muzikālu baudījumu sagādāja Smiltenes vidusskolas jauniešu koris “LIDO”, kas uzstājās kopā ar operas solisti Kristīni Zadovsku, dziedātāju Andri Ērgli un Latvijas labākajiem džeza mūziķiem “Mirage Jazz Orchestra”. Pilnīgi mierīgi šādus koncertus varētu rīkot Vidzemes koncertzālē “Cēsis”, koncertzālē “Lielais Dzintars” vai jebkur citur un, pat samaksājot lielu naudu par biļetēm, klausītājiem nenāktos vilties.
Neesmu gluži kora mūzikas fane, taču šis koncerts patiešām bija ko vērts. Es jau droši vien saviem draugiem biju apnikusi, jo vēl kādu nedēļu pēc pasākuma nevarēju noslēpt pacilājumu, kādu koncerts man bija devis. Tieši tāpēc pārņem vēl lielāks lepnums par to, cik daudz spēj sasniegt viens mazpilsētas jauniešu koris.
Te lielu paldies pelnījusi arī kora menedžere bijusī smilteniete Zane Megne, kura uzdrīkstas uzrunāt Latvijā profesionālus māksliniekus uzstāties kopā ar kori un rūpējas, lai koncertos no organizatoriskā viedokļa viss būtu nostrādāts līdz pēdējai niansei.
Nedēļu vēlāk Smiltenes pilsētas kultūras centrā notika Smiltenes novada Gada balvas sportā apbalvošanas ceremonija un izstādes “Tu esi. Tu vari. Rio” atklāšana, kurā piedalījās vairāki paraolimpieši. Pati šo pasākumu apmeklēju pirmo reizi, un atkal mani pārņēma lepnums, jo, atrodoties kultūras centra zālē, likās, ka esmu nokļuvusi Latvijas Gada balvas sportā svinīgajā apbalvošanas ceremonijā Rīgā. Arī šeit jāuzsver augsta kvalitāte un laba gaume, par to lielā mērā jāpateicas Tomam Marksam. Nav noslēpums, ka tieši viņš ar savām idejām, pieredzi un ambīcijām šo pasākumu pacēlis jaunā kvalitātē. Novēlu arī citiem nebaidīties uzdrīkstēties!
