Sīkumi, kuriem ikdienā un darba dunā netiek pievērsta uzmanība, kopā var veidoties par nopietnu risku veselībai.
Sīkumi, kuriem ikdienā un darba dunā netiek pievērsta uzmanība, kopā var veidoties par nopietnu risku veselībai. Šoruden Valsts darba inspekcija (VDI) kampaņu “Drošas darba vietas iniciatīva” veltīja dažādu veidu pārslodzēm un ērtas darba vietas nepieciešamībai.
Daudziem darbadiena paiet pie datora, taču par darba vietas iekārtojumu nereti iedomājas tikai tad, kad sāk sāpēt pleci vai galva – “uzdod” kakla, roku, plecu locītavas.
Labumu novērtē pamēģinot
“Kad izdomāja pirmo datorpeli, ērtības nebija aktuālākais. Tagad vairāk tiek piedomāts pie formas, lai cilvēks saudzētu locītavas un neiedzīvotos kādā arodsaslimšanā,” skaidro SIA “Hitex” menedžere Ineta Līdace, iepazīstinot ar jaunākās paaudzes – vertikālo – “peli”. Viens variants atgādina “džoistiku”, kur kreisā un labā taustiņa pārslēgšana notiek ar īkšķi – uz vienu vai otru pusi ar minimālu piepūli. Otrs variants atgādina sāniski apgāztu tradicionālo “peli”. Pamatojums ir vienkāršs – brīvi, bez sasprindzinājuma noliekot roku uz galda, plaukstas dabiskais stāvoklis pret galda virsmu ir perpendikulārs.
Šoruden vairākos semināros VDI iepazīstināja arī ar ergonomiski izveidotu darba vietu, ļāva salīdzināt izjūtas vienu un to pašu darbu darot pareizi vai nepareizi aprīkotā vidē. “Kamēr cilvēks nav pamēģinājis, viņam nereti ir grūti iztēloties, ka darbu var paveikt citādāk, nekā viņš ieradis,” pamato VDI sabiedrisko attiecību speciālists Mārtiņš Pozņaks. Pareizi aprīkota darba vieta ne tikai palīdz produktīvāk strādāt, bet arī jaunam darbiniekam ir vieglāk sākt pildīt pienākumus veselībai draudzīgākā veidā.
Ergoterapijas nozīme pieaug
“Nav, nav man pareiza darba vieta, bet es un klienti esam priecīgi, ka mums beidzot ir dators,” smaida “Piejūras slimnīcas” Dienas stacionāra ergoterapeite Ilze Loce. Mājās gan esot atbilstošs datorgalds un ergonomisks krēsls, kas atbalsta rokas un muguru, tādejādi samazinot slodzi.
Ergoterapija ir viena no rehabilitācijas nozarēm, kuras pārziņā ir gan ķermeņa, gan dvēseles kaites. Ergoterapeita atzinums un ieteikumi ir nepieciešami, ja darba vietu pielāgo invalīda vajadzībām. Ergoterapeita darbības jomas var būt gan pediatrija un geriatrija, gan pacientu rehabilitācija pēc insulta vai depresijas. Latvijā ergoterapeitus – ārstnieciskās personas ar augstāko medicīnisko izglītību – sagatavo P. Stradiņa universitāte. Kopā ar I. Loci mācības uzsāka 23 studenti, bet pirms gada pabeidza 11 speciālisti.
“Ir ergoterapeiti, kuri nodarbojas ar vides, kādas nodarbes pielāgošanu cilvēka iespējām, liela loma ergo jeb darba terapijai ir arī psihiskās veselības atgūšanā un uzturēšanā. Adīšana, izšūšana, vitrāžu veidošana, piemēram, nomierina,” stāsta I. Loce. Darba terapiju parasti izmanto, lai aizņemtu domas, trenētu koncentrēšanos, pilnveidotu radošo potenciālu un sociālo kontaktu attīstīšanai. Līdz noteiktai robežai ikviena cilvēka darbs kalpo arī terapeitiskiem mērķiem, taču pārslodzes vai paaugstināta riska apstākļos darbs var nodarīt pāri.
Draudi slēpjas visapkārt
Kakla un augšdelmu slimības veicina gan tieši, gan netieši faktori. To attīstību provocē, piemēram, statisks darbs vienā pozā vai ar paceltām rokām, atkārtota roku cilāšana vai galvas griešana uz vienu vai otru pusi. Taču saslimšanas risku paaugstina arī neatbilstošs darba vietas izkārtojums, kur jāstrādā neērtās pozās, nepietiekams vai pārmērīgi spilgts apgaismojums, augsts trokšņa līmenis, kas liek saspringt. Savukārt nogurumu un psihoemocionālo slodzi veicina arī pārāk aukstas vai pārāk karstas darba telpas.
Darba apstākļu un risku pētījumu rezultāti liecina, ka pirmās sūdzības par veselības traucējumiem var rasties jau dažus mēnešus pēc tam, kad cilvēks ir sācis strādāt ar datoru. Savukārt nopietnas slimības, to skaitā arodslimības, parasti konstatē pēc pieciem un vairāk gadiem.
Gados jauniem strādājošajiem, kuriem nav nostiprināta muguras muskulatūra, nepareizi kustoties, sāpes mugurā ir jūtamas jau pusgadu pēc tam, kad cilvēks ir uzsācis darbu. Celtniecībā strādājošajiem pietiek pat ar vienu nepareizu kustību, ceļot smagumu pagriezienā, lai rastos diska trūce, kas ir jāoperē; darba nespēja šajā gadījumā ilgst pat vairāk nekā gadu.
***
Praktisku rokasgrāmatu darba vides risku, to skaitā stresa, novērtēšanai un citus informatīvos materiālus ikviens var saņemt Valsts darba inspekcijā un tās reģionālajās struktūrvienībās. Iepazīties ar tiem elektroniskā veidā var inspekcijas mājaslapā www.vdi.gov.lv/ddi2007 vai http://hwi.osha.europa.eu/.
***
Uzziņa
– 65 procentiem nodarbināto pēdējo divu gada laikā konstatētas fiziskās pārslodzes izraisītas arodslimības, kas ir par 55 procentiem vairāk nekā pirms 10 gadiem.
– 90 procenti cilvēku noteiktā dzīves posmā cieš no balsta un kustību sistēmas darbības traucējumiem, kā arī ar darbu saistītām kakla un augšējo ekstremitāšu slimībām. Šie traucējumi ir plaši izplatīta problēma darbavietās. Īpaši neaizsargāti ir nodarbinātie mazos un vidējos uzņēmumos, kur darba drošībai un veselības aizsardzībai netiek pievērsta vajadzīgā uzmanība.
Valsts darba inspekcijas dati
